Kārtējo reizi varēsim vērot, kā, ar “demokrātijas un vārda brīvības” plīvuru piesegušies, Rīgas ielās pulcēsies klaji Latvijas valsts pamatvērtību pretinieki. Diemžēl zināms, ka tieši šos pašus jēdzienus savas bezdarbīgās vienaldzības attaisnošanai lietos atbildīgās amatpersonas un politiķi, kuru pilnvaras un amata pastāvēšanas mērķis ir nepieļaut pretvalstiskas aktivitātes un norises sabiedrībā.

Kā gan ir iespējams paradokss, ka vēl, gandrīz divdesmit astoņus gadus pēc formālā neatkarības pasludināšanas akta, tiek pieļautas darbības, kuras tiešā veidā vājina valsts pamatus?

Iemesli, mūsuprāt, ir šādi;

Šodien mūsu zemes un tautas nākotnei izaicinājumu met Austrumu un Rietumu lielvaras. Pirmā draud mūsu drošībai un valodai; otrā – mūsu kultūrai un morālei. Vienlaikus abas pret mums tiecas izmantot saimnieciskās varas sviras. Mums, latviešiem, tas nav nekas jauns. Jau esam to pieredzējuši un pārvarējuši, radot savu valsti.

Atbildība par notiekošo mūsu zemē ir mūsu pienākums. Mēs esam atbildīgi tiem, kas bija pirms mums, un tiem, kas paliks pēc mums. Mums nav tiesību atdot senču izkaroto, vai piekāpties uz savu bērnu bērnu rēķina.
Pie varas esošie spēki ar tautu var nerēķināties, kamēr tā ir saistīta, neorganizēta, pretoties negriboša un nevaroša. Brīvu vīru griba ir vienīgais spēks, ar kuru rēķinās.

Kaitina pēdējo dienu ņemšanās ap tikumību. Gan tie, kas sakās tikumību aizstāvam, gan tie, kas pirmos apsmej, kopsolī nodara lielu kaitējumu mūsu sabiedrības morālei. 
Problēma, manuprāt, ir apstāklī, ka nedz pirmajiem nedz otrajiem nav skaidrības par jēdziena „tikumība” nozīmi. To būtu viegli saprast, ja vien mazliet ieklausītos mūsu valodā, kas ir gudri būvēta. Vārds „tikumība” ir visciešākā saiknē ar vārdu „tikt”. Arī latviešu morāles kodeksā – Dainās šie vārdi tiek lietoti identiska nozīmē. (Piemērs: „Tikušam dēliņam, bite jūdza kumeliņu…”) Tātad tikumība ir nekas cits, kā apzīmējums tam, cik tālu cilvēks vai sabiedrība ir tikusi, izkopjot pozitīvās rakstura īpašības un uzvedības normas. 

"Dzīvesziņas skolas" astotā vasaras nometne norisināsies no 2016. gada 11. - 14. augustam jaunuzbūvētajā svētnīcā Pļaviņu novada "Liepsalās".

Šī gada nometnes tēma: Latviskie rituāli un svētnīca.

"Dzīvesziņas skola" ir atvērta visu vecumu tradicionālās kultūras, latviskās dzīvesziņas un dievturības interesentiem - gan lieliem, gan maziem. Tāpat kā citus gadus, arī šogad pulcēsimies visi kopā, lai četru dienu garumā apgūtu jaunas zināšanas un prasmes, dalītos savā pieredzē, savstarpēji iepazītos, kopīgi muzicētu un atpūstos.

Pēc dažādu avotu ziņām no 50 000 - 130 000 poļu nacionālistu devušies protesta gājiena pret uzspiesto imigrāciju.