Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
    • KOMENTĀRI
    • 2009-03-16

    Komentāri rakstam: Piemirsta vēstures lappuse:: Kurelieši

    Komentāru lapa: | 1 | 2 |


    Sergej 2009-03-17 09:27
    \"Kurelieši, tāpat kā leģiona karavīri, kas cīnījās frontē, ir pelnījuši pienācīgu cieņu un piemiņu.\" Pat vairāk! Žēl, ka viņiem neizdevās, taču lai izietu no skrūvspīlēm kā uzvarētājam jābūt milzīgam spēkam, kas viņi diemžēl nebija. Man tikai rodas jautājums, kas bija tie, kas iznīcināja kureliešus. Kāpēc viņu piederība šajā rakstā ir noklusēta?


    Maris 2009-03-17 10:13
    Kurelis bija nodevējs! Viņš bija sapulcējis sev apkārt pārsvarā dezertierus. Vienīgi Rubenis ir pelnījis cieņu, bet Kureli nekādā gadījumā nevajag slavināt! Kurelis bija pelnījis nāvessodu. Viņs bija tikai marionete. Upelnieks bija patiesais aktīvists. Bet Rubeņa atsevišķais bataljons ir pelnījis cieņu un godu. Viņi patiešām neželīgi cīnījās pret fričiem. Tiesa gan, daži no viņa bataljona vēlāk pievienojās \"Sarkanajai Bultai.\" Kāpēc Jūs slavināt Kureli? Pajautājies leģionāriem, ko viņi domā par Kureliešiem un tad sapratīsiet, ka kurelieši nemaz nebija pozitīvie tēli,bet gļēvuļi un nodevēji, kuriem pienākas atbilstošs sods.


    Jānis Sils 2009-03-17 11:44
    Sergej; Kureliešus iznīcināja vācu speciālās triecienvienības. Māri; nevajag būt tik kategoriskam un pārgalvīgam savos spriedumos. Ir tiesa, ka viņiem pievienojās dezertieri, bet nedomāju, ka viņus būtu jānosoda par nevēlēšanos dienēt vācu armijā. Nu nebija vācieši mūsu draugi! Cita lieta, ka Upenieks un Kurelis varbūt arī neizdarīja maksimālo, ko varēja, bet nevajag aizmirst, ka tieši viņu paspārnē izveidojās Rubeņa bataljons, kurš kaujā parādīja kureliešu patiesos mērķus. Esmu drošs, ka mazliet cita pavērsiena gadījumā Kureļa grupa kļūtu par nozīmīgu centru, pie kura pieslēgtos latviešu leģions, lai cīnītos kā pret sarkanajiem, tā nacistiem.


    Nacionālists 2009-03-17 14:13
    Tāda nu reiz ir mūsu vēsture. Gandrīz vienmēr, izšķirošos brīžos, ir nācies slēgt ieroču brālību ar kādu, ar ko kopīgs tikai ienaidnieks, bet ne mērķi. Latviešiem būtu svarīgi neļaut šim faktam sevi apmānīt. Nav svarīgi, kāda forma mugurā, bet par ko tu cīnies!


    latvietis 2009-03-17 15:14
    Paldies par rakstu. Ja ,kureliesi ir aizmirsti. Liepaja,Karostas jurmala ir uzstadita pieminas zime kureliesiem.Ta ir aizmirsta un neapkopta. Ari Stiklos ,ja pareizi atceros, ir pieminas vieta kureliesiem.Man mazliet ir zinams par Upelnieka biografiju. Teiksu- vini bija Latvijas fanati. Mums sodien liekas, ka vini nesaprata ,ka Latvija ir zaudeta, bet taja bridi ticiba Latvijai bija milziga un tadel nesaprata. Pieminesim KURELIESUS.Vini to ir pelnijusi.


    Es 2009-03-18 01:05
    Atvainojos, ka \"brunči\" atļaujas diskutēt par \"biksēm\", taču uzskatu, ka jēdziens \"kurelieši\" ietver tik dažādas dimensijas, ka sabāzt tās vienā maisā diez vai ir pareizi. Atļaušos citēt kāda referāta fragmentu (Nevardarbīgā pretošanās: šķitums un īstenība//Nevardarbīgās pretošanās loma Latvijas neatkarības atjaunošanā (letonikas otrā kongresa sekcijas materiāli), R., Latvijas Zinātņu akadēmija, 2008.) \"Ģenerāļa Kureļa veidojums bija iecerēts kā Latvijas Centrālās padomes militārais spārns, kura sūtība - cīnīties gan pret vieniem, gan otriem okupantiem. 1944. gada martā LCP starptautiskā apritē palaida Latvijas neatkarības Memorandu - dokumentu, kuru kā 111. ir parakstījis \"Jānis Kurelis, bij. Latvijas Armijas Techniskās divīzijas komandieris, ģenerālis\". Un šis dokuments deklarē: \"... otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība, - pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, jo tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība.Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam latviešu tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums pieejamiem spēkiem un lidzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku. Sacīto ievērojot, mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošo mūsu tautas vienoto gribu:1. Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte.(...)\" Neilgi pēc tam - 1944. gada rudenī, kad Trešais Reihs regulāri \"iztaisnoja fronti\", SS un policijas augstākais vadītājs Ostlandē Frīdrihs Jekelns vairākkārt aicināja Jāni Kureli un viņa štāba pārstāvjus uz pārrunām, solot: ja būs publicēts ģenerāļa uzsaukums ar rosinājumu dezertieriem pieteikties un doties kaujā, pēc kara tiks atjaunota Latvijas valsts. Viens no sarunu dalībniekiem - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kristaps Upelnieks -, atbildot uz šo rosinājumu abilstoši Memorandā paustajam, bilst: tikai tādā gadījumā, ja Vācija proklamētu Latvijas valsts neatkarību, cīņai būtu iespējams mobilizēt apmēram 50 tūkstošus vīru lielu latviešu spēku. Vācijas atbilde pienāca nedaudz vēlāk: 14. novembrī sākās ģenerāļa Kureļa grupas atbruņošana. Desmit kurelieši tika arestēti, un dažas dienas vēlāk septiņiem no viņiem Liepājā lodes izpildīja kara tiesas spriedumu - nošaut. 454 grupas vīri tika nosūtīti uz Štuthofas koncentrācijas nometni. (...) Šodien ir interesanti ieskatīties kādā dokumentā - ģenerāļa Jāņa Kureļa apkārtrakstā, kas izdots vienpadsmit dienas pirms grupas likvidēšanas. \"Paziņoju, ka, sākot ar 3.11.44., grupa skaitās pakļauta tieši Ģenerālim Jekelnam (Jekeln). Par grupas tālāko izveidošanu pašlaik notiek sarunas. Sakarā ar to: (...) 2.) Noliedzu ielaisties jebkādos incidentos ar vācu karaspēka vai policijas vienību piederīgajiem. Brīdinu no provokācijas, t.i., no komunistu aģentu musināšanas lietot ieročus pret vāciešiem. Par katru kūdīšanas mēģinājumu ziņot man nekavējoties, smagākos gadījumos izdarāmi aresti.\" Incidentu ar vācu karaspēku nebija. Taču aresti tika izdarīti. Tikai - nu jau pēc Frīdriha Jekelna rīkojuma. Neviens, būdams pie skaidra prāta un saprašanas, ne tad, ne šodien nemēģinās apgalvot, ka ģenerālis toreiz jutās priecīgs vai gandarīts. Taču man šķiet, ir jāizvērtē dziļa morāla dilemma: kā traktēt Jāņa Kureļa rīcību? Viņš nebija nejaušs garāmgājējs. Viņš - Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks,Latvijas armijas ģenerālis... (...) Pēc karatiesas sprieduma izpildes septiņiem viņa padotībā esošiem karavīriem, kuri lodi saņēma tikai tāpēc, ka izpildīja ģenerāļa rīkojumu, un pēc 454 vīru došanās uz Štuthofu, Jānis Kurelis aizbrauc. Uz Vāciju. Vadīt gaišas vecumdienas. Bet varbūt arī viņa rīcību var traktēt kā virsnieka iekšēju nevardarbīgu pretošanos?\" Man ir klusas aizdomas, ka pēdējais citētais teikums traktējams kā visaugstākās pakāpes sarkasms. (Iepriekš bija analizēta I. Godmaņa \"nevardarbīgā pretošanās\", 91. g. augustā Ministru padomes kabinetā pasniedzot krievu ofiņam savu dienesta pistoli.) Tātad ļoti interesanti būtu dzirdēt, kā J.K. rīcību vērtē \"bikses\". Jo Stiklos (Anahitē) esošo Kureļa grupējuma daļu vācieši paņēma kā cāļus - viņi nebija nocietinājušies un tika elementāri atbruņoti. Nošāva arī Kristapu Upelnieku - gaišu un patriotisku karavīru. Pretējais variants - Roberta Rubeņa vīri, kas, nepaklausot J. K. rīkojumam, mežā izveidoja aizsardzības pozīcijas, pieņēma cīņu, kurā izgāja ar Latvijas karogu, un kaut arī cieta smagus zaudējumus, netika uzveikti - aizgāja Zūru mežos. Pēc tam Jelekns vietējiem iedzīvotājiem parādījā, kāda izskatās asinspirts. Bet, pie J. K. vērtējuma atgriežoties, gribu atgādināt, kāda bija Rīgas Karaskolas pēdējā izlaiduma kadetu devīze, virsnieka zobenu saņemot - ikviens leitnants to solīja \"nest savam godam, latvju slavai, tēvzemei un brīvībai\".


    martij 2009-03-19 17:49
    Kureliešiem vajadzēja saprast, ka pret abiem nemaz nevar cīnīties, vispirms vajadzēja pieveikt PSRS un tad apvienojoties ar latviešu leģionāriem izstumt arī fričus... Nu, jā, taga par to spriest bezjēdzīgi, bet galu galā, visuzkrītošākā viņu kļūda ir tā, ka viņi savus plānus atklāja pārāk ātri un pārsteidzās ar brīvo brīdi + tādu Latvijas fanātu netrūka arī leģionā...


    Kalvis 2009-03-20 12:28
    >>>> 1944. gada nogalē lielāko daļu Latvijas teritorijas bija okupējusi Padomju Krievija, kurai nekādi iekšpolitiski satricinājumi nedraudēja un kura kā Antihitleriskās koalīcijas valsts ieguva arvien lielāku rietumvalstu atbalstu. ======= Par \"antihitlerisko koalīciju\" vislabprātāk tagad runā visāda veida krievi un \"antifašisti\", kuri cenšas iztēlot, ka leģionāri esot karojuši pret rietumvalstu interesēm. Īstenībā - gluži otrādi, viņi bija rietumvalstu sabiedrotie, bremzējot PSRS okupantu ordu iekļūšanu Rietumeiropā un panākot rietumiem labvēlīgāku kara iznākumu. Autoram, protams, taisnība apgalvojot, ka 1944.-1945.g. neatkarības atgūšanai apstākļi nebija labvēlīgi. Bet nevajag arī pārvērtēt \"draudzību\" starp rietumvalstīm un PSRS - tā bija īslaicīga un ļoti specifiskā jautājumā. ASV prezidents Dž.Bušs atvainojās par rietumvalstu klusēšanu Jaltas un Potsdamas konferencēs - jautājumā par Baltijas likteni; un tā jau arī ir. Bet jebkura atbildība par Latvijas atkārtotu okupāciju ir jāuzņemas PSRS vienai pašai.


    Voldis 2009-03-20 20:21
    Īstenībā Kurelis šai gropai bija tikai tāds nomināls vadītājs. ĪSTAIS GRUPAS SIRDS UN DVĒSELE BIJA KUREĻA ŠTĀBA PRIEKŠNIEKS K. UPENIEKS


    Es>Voldis 2009-03-20 21:39
    Par Upelnieka nozīmi Kureļa grupā vēsturniekiem divu domu, šķiet, nav - Jums ir pilnīga taisnība. Bet mani šai vēstures epizodē interesē tāds arhaiskas jēdziens kā virsnieka gods (ne velti es sava komenta noslēgumā piekarināju Rīgas Karaskolas pēdējā izlaiduma kadetu zvērestu. Un ja to savieto ar GENERĀĻA, apkārtraksta autora nostāju pēc viņa vadīto vīru nolikšanu vācu stobru priekšā, tad kļūst nedaudz skumji. Starp citu, pirms gadiem dažiem Zinātņu akadēmijas vīriem radās doma par pieminekļa uzstādīšanu Roberta Rubeņa bataljona kaujas vietā. Bet... nepietika līdzekļu. Tā arī šī, manuprāt, labā ideja pačibēja.


    anna_agate 2009-03-20 22:04
    Nevienai citai nācijai nav jāuzņemas atbildība par to, ka tikām pakļauti. Nevienai. Tā vienmēr ir bijusi latviešu pamatproblēma - meklēt sabiedrotos, un tad .. atdurties pret mietu. Par to, ka neesam neatkarīgi un ekonomiski brīvi,


    anna_agate 2009-03-20 22:32
    ..., par to mēs vien paši esam atbildīgi. Atvainošanās par klusēšanu ir tikai tāda māžošanās, ķeksītis darāmo darbu sarakstā, sevišķi jau nu no eksprezidenta Buša, tā ir tāda starptautisko attiecību spodrināšana. Mums jau te nav lielas naftas atradnes kā vidusāzijas valstīs! Nebūsim naivi.


    s.s. 2009-04-03 12:07
    Sievas tēvs bija pie Rubeņa un viņš teica ka pret viņiem tika izmantoti nometņu apsardzes vienības. Izejot no aplenkuma flangu viņiem esot segusi Sarkanā bulta.Viņiem vienībā lielākā daļa vīru bija krievi.Pēc padošanās viņus izmētāja pa vācu daļam tai skaitā arī uz 19 divīziju.


    Es>s.s. 2009-04-05 11:27
    Interesanta (vismaz man līdz šim nezināma) informācija = \"Izejot no aplenkuma flangu viņiem esot segusi Sarkanā bulta.Viņiem vienībā lielākā daļa vīru bija krievi.Pēc padošanās viņus izmētāja pa vācu daļam tai skaitā arī uz 19 divīziju.\" Taču no konteksta īsti nesaprotu - vai Jūsu pieminētie \"viņi\" attiecas uz Rubeņa vīriem, vai uz Bultu? Bulta bija sarkana (PSRS veidota, bruņota un pagādāta vienība) gan nosaukumā, gan darbībā - pulkveža Kriša Ķūķa liktenis. Bestiāls zvēriskums. Bet, cik pagaidām zināms, pēc tam kad Roberts Rubenis krita, viņa vīri sadalījās mazākās grupiņās un aizgāja mežos - nepadevušies. Ja Jūsu sievastēvs ir šaisaulē, būtu jauki, ja verētu iegūt papildinformāciju.


    Miervaldis 2009-04-06 17:56
    Tādi, kā Kurelis, bija labākais pierādijums Latviešu leģiona nevainībai.


    Baltiņš 2009-04-15 12:13
    Usmā neliela entuziastu grupa darbojas,lai iemūžinātu piemiņu Rubeņa bataljona lēmumam būt uzticīgiem Latvijas neatkarības idejai un viņu kaujas ceļam.Uzskatam,ka tam ir svarīga loma jaunatnes audzināšanā.Esam arī praksē pārliecinājušies,ka rubeniešu vēsture izraisa lielu interesi un neizpratni,kāpēc līdz šim informācija par tā laika notikumiem netiek popularizēti.Joprojam valda padomju laika izveidotie priekštati- \"Sarkanā bulta\",vācu zvēribas,Zlēku traģedija un viss. Mēs darbojamies konkrēti.Ir atjaunots bataljona apmetnes bunkurs,iekārtotas telpas muzejam,tiek vienkopus apkopota pieejamā informācija un vāktas materiālas un citas liecības,vedam ekskursantus.11.novembrī organizējam piemiņas pasākumu,tiek apzināti to dienu dzīvie liecinieki.Darbojamies otro gadu.Esam izveidojuši Rubeņa fondu.Dzejnieks Uldis Bērziņš ,bunkura atmosfēras ietekmēts,pat uzrakstīja dzejoli. Tuvākie mērķi - uzstādīt piemiņas zīmes un informācijas stendus kauju vietās,ierīkot \"svētvietu\" ar pieminekli rubeniešiem.nospraust tūrisma takas pa šim vietām (arī udensceļu),ierīkot mūzeju,izgatavot vizuālos un tekstuālos materiālus (ir,piemēram, unikāls rubenieša Marģera Baloža,kas 16 gadu vecumā bija līdzās Rubenim,kad to nāvejoši ievainoja,stāstījuma videoieraksts,kas pats par sevi ir gatava dokumentāla filma) Ar vienu vārdu sakot,ja kāds kaut ko zina atsūtiet.Vēl labāk,brauciet palīgos!


    Vvtn-Baltiņš 2009-04-30 20:42
    Ieliec kādu info, kur ko var uzzināt, kaut kādu kontakstu....


    Baltiņš-Vvtn 2009-05-09 23:20
    Zvani-26345444.E-pastu,ko te ieliku,nezkāpēc izdzēsa!?


    PICADERO 2012-04-11 15:31
    Kādēļ 19. divīzijas leģionāri nepalīdzēja Rubeņa bataljonam?


    Baltiņš 2013-01-18 22:29
    picadero
    Rubeņa bataljona pamatu veidoja leģtonāri,kas ar ieročiem ,riskējot būt notvērtiem,ieradās pie kureliešiem.


    Komentāru lapa: | 1 | 2 |


    Pievienot komentāru

    16 + 17 =

    Vēlies savu attēlu pie komentāra? Tev ir 2 dažādas iespējas:


    1) reģistrējies un pievieno attēlu savam lietotāja profilam
    2) ievadi pie komentāra savu e-pasta adresi, kura reģistrēta Gravatar.com un attēls parādīsies automātiski.
Komentāri rakstam Piemirsta vēstures lappuse:: Kurelieši - Nacionālisti.lv