Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
    • KOMENTĀRI
    • 2010-08-11

    Komentāri blogam: Mācīsimies no streļķiem!

    Komentāru lapa: | 1 |


    Jānis 2010-08-11 12:37
    Ideja pati par sevi laba. Taču nevajag aizmirst arī kļūdas. Liela daļa strēlnieku, kas iesāka Kurzemes un Rīgas aizstāvību pret ķeizariskās Vācijas karapūļiem, vēlāk atkāpās uz Krieviju, tur palīdzēja boļševikiem uzstutēt padomju varu un Latvijā atgriezās kā Stučkas sarkanais karaspēks, veicot daudz noziegumu. Daļa gan ar laiku iekļāvās Latvijas armijā, taču vairums tā arī izvēlējās Sarkano Krieviju, lai Latvijā atgrieztos 1940. gadā (tie, kurus nenovāca Staļina tīrīšanās).
    šādas kļūdas un dezorientāciju svarīgi saprast, lai to neatkārtotu vēlreiz.


    Jānis 2010-08-11 12:41
    Un otra no strēlniekiem gūstamā mācība - nekad nevajag cīnīties zem svešiem karogiem un svešas virspavēlniecības vadībā, kā tas notika gan 1915. gada strēlnieku, gan 1940. gadu leģionāru, gan Staļina sarkanarmiešu gadījumā. Svešās varas latviešus vienkārši izmanto kā lētu un efektīvu lielgabalgaļu un savu neizdarību labošanai.
    Šai ziņā labāks piemērs ir somu karavīri, kas vienmēr cīnījās zem sava karoga, savos formas tērpos un savu virsnieku (arī savas valdības) vadībā.


    Ivo 2010-08-11 12:57
    Latviešu karavīri savu darbu ir darījuši labi. Tas, ka ne vienmēr viņiem bijusi iespēja cīnīties zem sava karaga, ir politiķu, nevis karavīru vaina.

    Daļa strēlnieku tiešām aizskrēja pakaļ sākotnēji vilinošajai sociālisma idejai, bet tam bija nopietni vēsturiski iemesli. Spēcīgākā daļa palika Latvijā, bet daudzi Krievijā palikušie pēc pilsoņu kara atgriezās Latvijā. Pa vidu bija, protams, darvas karotes, bet tas nemaina kopējo ainu.


    Jānis 2010-08-11 13:13
    Pēc Tavas apoloģētikas, Ivo, iznāk, ka latviešu karavīram jābūt bez galvas, nav jādomā, bez sava valstiska mērķa, ka tik kādi politiķi (vietējie vai ārvalstu) viņu uzņemas vadīt?
    Tāpēc jau mūsu valsts ir jau nozagta, ka pārāk daudzi domā tā, kā Tu!


    Konrāds 2010-08-11 13:17
    Jāni, bet kur gan viņiem citur bija iet, kā ne uz Krieviju...tādas Latvijas nebija, Vācijas karaspēks mācās virsū, bet armijas rindās bija notiecies izirums un demoralizācija, pilsoniskās partijas un viņu padomes nebaudīja tautas atbalstu. Lielinieki bija pirmie, kas solīja brīvu Latviju, kamēr pilsoņi [domātas pilsoniskās aprindas] vēl murgoja par lielo un nedalāmo Krievijas impēriju. Principā...šī paša stāsta dēļ varētu nedaudz piesieties autoram, jo latviešu strēlnieki ar saviem durkļiem izcīnīja ne tik daudz Latvijas valsti, cik Stučkas sociālistisko padLatviju. Cita lieta, ka latviešu lielinieki vienmēr izcēlās ar savu fanātismu un paši ātri vien spēja iemantot tautas naidu. Atplūdi no lielinieku armijas sākās tikai pēc Rīgas ieņemšanas un vēlāk. Tikmēr mūsu armijā bija grūtības ar latviešu virsniekiem, jo citi kāvās pie baltgvardiem, piemēram, ģenerālmajors Bangerskis, vai arī atradās pie boļševikiem, piemēram, Jukums Vācietis utt. Latvijas armijas (līdz 1919. gada vasarai tās bija tikai latviešu daļas Baltijas landesvērā) pirmie virsnieki nebija ne ģenerāļi, ne arī tie pazīstamākie latviešu virsnieki. Balodis bija kritis vāciešu gūstā...lielākoties mūsu virsnieki bija kapteiņi...kur tad bija visi mūsu latvieši, kas krievos izkalpojās līdz pulkvežu un ģenerāļu pakāpēm? Tur tad tā sāls, ka vajadzēja būt nesatricināmam patriotam vai ideālistam, lai ietu cīnīties par Latviju.

    Latviešu strēlnieki bija apliecinājums tam, ka mēs vairs neesam tauta, ka mums bez daudzām citām nācijas pazīmēm ir arī spēja militāri aizstāvēties. Tas ļāva arī mums iegūt pašapziņu kā jau topošai nācijai!


    Jānis 2010-08-11 13:25
    Nu atkāpties gan laikam vajadzēja, bet pēc tam bija dažādas iespējas, piemēram, kopā ar somiem un igauņiem sākt atstumt gan baltgvardu atlikumus, gan sarkanos.
    Protams, tagad muļķīgi domāt, kas būtu, ja būtu, vai no malas pamācīt.
    Es vispār negribu kritizēt strēlniekus, tikai mudinu neatkārtot tās kļūdas, kādas latviešu karavīri pieļāva Ļeņina, Trocka, Stučkas, Hitlera un Staļina armijās. Nu nevajag mūsu karavīriem liet savas asinis svešu spēku impēriskās avantūrās. Arī tagad mums nav jāpiedalās ne Afganistānas, ne Irākas karā.


    Jānis 2010-08-11 13:34
    Redziet, tā karošana svešos karaspēkos, kuros brālis tika raidīts pret brāli un tēvu, nav palikusi bez sekām. Arī tagad neesam vienota nācija - savus tautiešus dalām sarkanajos un baltajos, rietumniekos un austrumniekos. Tātad šī kalpošanas svešiem tradīcija ir mūsos dziļi iezīdusies, arvien noved pie visādām galējībām, plānprātības, nodevības un izkropļojumiem. Mūkot no \"sarkanajiem\", esam pārāk dziļi pakaļā ielīduši Rietumiem, kuri mūs tagad drāž kā pērno āzi. Un atkal latvieši tiek plosīti un izmētāti pa visu pasauli, kalpo par mēslojumu citu tautu labklājībai.
    Reiz šiem maldiem ir jāpieliek punkts! Par to daudz rakstījis bijušais leģionārs un vēsturnieks Uldis Ģērmanis.


    Konrāds 2010-08-11 13:36
    Ar igauņiem jau nebija tik vienkārši. Savu nacionālo daļu viņiem nebija, precīzāk, tās sāka formēt tad, kad karš jau praktiski gāja uz pašām beigām...reāli frontē viņiem neiznāca pakarot. Lieliskā kārtā viņi paspēja pasludināt valsts nodibināšanu ātrāk par mums, bet pati armija viņiem nebija ātrāk par mums, jo visa armija sākotnēji bija jāorganizē praktiski pagrīdē, jo arī Igaunijas teritorijā bija vācieši. Tā kā tajā brīdī, kad notikās sabrukums Krievijas Rietumu frontē, nebija tādas iespējas iet pie igauņiem. Somiem atkal izvērtās nopietns pilsoņu karš. Piesliešanās lieliniekiem notikās tīri stihiski, jo bija tīri politiskie iemesli to darīt, kuru jau minēju. Boļševizācija strēlnieku rindās notikās ar pašu latviešu rokām, respektīvi, paši latvieši vien bija gan kara revolucionārajās padomēs, gan visādos Iskalostrelos utt.


    Ivo 2010-08-11 13:38
    Tev, Jāni, protams, ir taisnība, ka arī karavīram ir jādomā līdzi, par ko cīnīties. Tomēr politiskus risinājumus ir jāpiedāvā politiķiem. Latviešu nelaime ir nevis labu karavīru trūkums, bet gan labu politiķu trūkums.

    Padomju armijā esošos streļķus apzināti dezinformēja par Latvijas valsts tapšanu, apgalvojot, ka tā ir Vācijas vasaļvalsts. Kad situācija kļuva skaidra, ļoti liela daļa savu attieksmi mainīja un atgriezās Latvijā.


    Konrāds 2010-08-11 13:44
    Paklau, Jāni, ko tad tu, piemēram, būtu darījis, ja tev atnāktu pavēste 1943. gadā par iesaukšanu leģionā? Jo īpaši, ja tavus radus, draugus, paziņas būtu sev līdzi paņēmis Baigā gada asiņainais viesulis...Kā var kalpot Latvijai, ja nemaz nav tādas valsts...tas attiecas gan uz Krievijas impērijas laiku, gan uz okupācijām. Vai Ulmanis deva iespēju karot? Nē, bet to deva leģions, kurā mēs varējām gan aizstāvēt savu latviešu godu, gan atriebties sarkanajam mērim. No otras puses cilvēks karā ir sīka vienība. Nepakļausies...aizdzīs uz lēģeri vai vienkārši nošaus, kas tur liels, apkārt mirst tūkstoši. Tā nu tas ir. Tāpat kā tas, ka karavīri lienot politikā ātri vien atsakās no politisko kompromisu valodas un pāriet uz ieroču un terora balsi.

    Irākā un Afganistānā mūsu karavīriem ir jābūt, jo arī mums ir jādod artava NATO. Un tas ir tikai loģiski, ka mēs orientējamies uz starptautiskām organizācijām, jo jau starpkaru Latvijas periodā pārliecinājāmies, cik paši savā reģionā esam nespējīgi un ķildīgi...Baltijas Antante nekļuva ne par ko vairāk kā tukšu skaņu...tik pašu ķildīguma, ambīciju un nenovīdības rezultātā.


    Konrāds 2010-08-11 13:45
    Ivo, nav jau noslēpums, ka arī parastā tauta Ulmani sākumposmā neatbalstīja :)


    Jānis 2010-08-11 14:25
    Draugi, ja vēlamies būt brīva tauta, mums nav nevienam jādod \"sava artava\" - ne NATO, ne starptautiskajiem baņķieriem, ne oglekļa emisijas tirgoņiem. NATO tika dibināts kā aizsardzības un drošības bloks. Ne Afganistāna, ne Irāka, ne Irāna, ne Pakistāna nevienai NATO dalībvalstij nav uzbrukusi. Tā ir impēriska, uz meliem balstīta avantūra. Mūsu karavīriem nav jākļūst par okupantiem, jo tā mēs zaudējam tiesības celt pretenzijas par pašas Latvijas neseno okupāciju un aneksiju. Paliekam tādi paši kā viņi.
    Un Rietumiem ir veca tradīcija - Baltijas valstis iztirgot vai pārdalīt ietekmes sfērās. šķiet, tieši tas jau atkal notiek tieši tagad. Lai iegūtu Krievijas draudzīgu neitralitāti karam pret Irānu un citām tā reģiona valstīm, Rietumi atkal mūs paver Krievijas ietekmes sfērai.
    Konrād, Tu jau minēji, ka igauņiem I pasaules karā nebija savu karaspēka daļu. Tad nu arī II pasaules karā leiši un igauņi nesteidzās formēt ne leģionus Hitleram, ne sarkanarmiešu daļas Staļinam. Lūk, tas ir labs piemērs.
    Latvijas iedzīvotāju iesaukšana leģionā notika saskaņā ar vienošanos ar t.s. latviešu pašpārvaldi, Lietuvā un Igaunijā tāda kolaboracionisma nebija.


    bums 2010-08-11 15:49
    Jānis 2010-08-11 14:25
    Tev ir paviršas vēstures zināšanas. 2.pasaules kara laikā leģions nebija lietuviešiem, viņiem bija vairāki policijas bataljoni. Lietuviešiem bija karaspēka vienības sarkanajā armijā tās cīnijās arī \"slavenajā\" Kurskas kaujā, kura pēc jaunākajiem pētījumiem nebija tik grandioza, kā apgalvo padomju vēsturnieki.
    Igauņiem bija gan leģions, starp citi pavisam nesen viņiem bija leģiona piemiņas diena. Tāpat igauņiem bija karaspēkas vienības Sarkanajā armijā, tās cīnijās aplenktajā Ļeņingradā un pēc padomju vēsturnieku apgalvojumiem, tieši igauņu vienības pārrāva blokādes loku.


    Konrāds 2010-08-11 17:25
    Leišiem neļāva formēt leģionu, jo viņi bija pēc vāciešu ieskatiem zemākas rases par latviešiem un igauņiem, respektīvi, pārāk liels slāvu asiņu piejaukums, nu un simpātijas pret komunistiem visas starpkaru Lietuvas periodā, jo Padomju Krievijā viņi redzēja iespēju atgūt Viļņas apgabalu no Polijas. Igauņiem vienības Vācu armijas un vēl agrāk Somijas armijas sastavā bija agrāk nekā mums. Vienošanās vai nevienošanās, bet neviens nemaz netaisījās ņemt vērā, ko domā vietējā bauru pašpārvalde...gan igauņiem, gan leišiem bija gana daudz kolobracionistu, nevajag pašiem pelnus uz galvas kaisīt.


    Karogs 2010-08-12 11:47
    Jāni, gadījumā neesi kārtējais kremļa apmaksātais \"latvietis\"? Ir pāris tādi, kas komentē Latvijas ziņu portālos līdzīgā manierē.


    Aivars Gedroics 2010-08-14 19:18
    Vai no manis arī gaidat komentārus?


    J. Iesalnieks 2010-08-14 19:28
    Bet kāpēc gan ne? Lūdzu, Aivariņ, paud savu viedokli, lai mēs te visi varam paņirgt par tevi!


    AG 2010-08-15 17:09
    Laikam pirmo reizi mūžā tagad sakautrējos...


    Tilly 2012-01-10 21:29
    Me dull. You smart. That's just what I neeedd.


    evlvvqdckpi 2012-01-11 13:10
    yoowh3 <a href="http://bljeafkpxfsv.com /">bljeafkpxfsv</a>


    Komentāru lapa: | 1 |


    Pievienot komentāru

    14 + 10 =

    Vēlies savu attēlu pie komentāra? Tev ir 2 dažādas iespējas:


    1) reģistrējies un pievieno attēlu savam lietotāja profilam
    2) ievadi pie komentāra savu e-pasta adresi, kura reģistrēta Gravatar.com un attēls parādīsies automātiski.
Komentāri rakstam Mācīsimies no streļķiem! - Nacionālisti.lv