Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Tikšanās ar prezidentu (22.-28. novembris)
    • BLOGS
    • 2010-12-01

    Tikšanās ar prezidentu (22.-28. novembris)

    Aizvadītā nedēļa iezīmēja vairākus jaunus parlamentāros darbības virzienus. Neskatoties uz jau ierastajām frakcijas, komisiju un plenārsēdēm sēdēm šonedēļ notika vairākas vērtīgas tikšanās, tika izveidota Baltijas lietu apakškomisija, kopā sanāca EPPA delegācija un norisinājās citas aktivitātes bez jau ierastajām.

    Nedēļa sākās ar darbības plāna izstrādi Vidzemei, kura mērķis ir savākt aptuveni 2600 parakstus Vidzemē, lai rosinātu izmaiņas Satversmes 112.pantā, kas to izteiktu šādā redakcijā: „112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā.”

     Iesaistīties parakstu vākšanas organizēšanā var ikviens. Ja Jūs vēlaties palīdzēt organizēt cilvēkus Vidzemē – sūtiet pieteikuma e-pastu manam palīgam Jānim Eglītim uz: Janis.Eglits@saeima.lv (e-pastā norādiet savu vārdu, uzvārdu, tālr. nr. un novadu, kurā Jūs vēlaties aktīvi darboties un organizēt parakstu vākšanu).

    Šajā nedēļā tika izveidota arī Baltijas lietu apakškomisija, kur par vadītāju tika ievēlēts Jānis Reirs (Vienotība) un par sekretāru - S. Šķesters (ZZS). Pirms apakškomisijas izveides Ārlietu komisijā bija balsojums par locekļu uzņemšanu – šajā sēdē es balsoju pret N. Kabanova uzņemšanu apakškomisijā ņemot vērā viņa iepriekšējo pretvalstisko darbību, tomēr komisijas vairākums apstiprināja viņa uzņemšanu apakškomisijā. Kopumā Baltijas apakškomisijā darbojas 19 deputāti. Tas atstāja zināmas sekas uz pirmo apakškomisijas sēdes disciplīnu. Sēdes laikā V. Orlovs (SC) vairākas reizes izteica dažādas replikas un papildinājumus brīdī, kad citi runāja. Savukārt zāles stūrī A. Latkovskis visas sēdes garumā aktīvi runāja ar vienu komisijas darbinieci. Jāatzīst, ka šī apakškomisijas sēde disciplīnas ziņā nebija salīdzināma ar Ārlietu komisijas sēdēm, kurās līdz šim tiešām ir bijis kvalitatīvs un disciplinēts darbs.

    Šajā nedēļa pēc manas iniciatīvas tika savākti nepieciešamie deputātu paraksti, lai izveidotu sadarbības grupu ar Ungāriju, kurā pie varas ir ungāru nacionālisti. Sadarbības grupa tiks oficiāli izveidota 8. decembrī.

    Aizvadītajā nedēļā kopā sanāca Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) delegācija sešu cilvēku sastāvā. Latvijas delegācijā bez manis vēl darbojas A. Bērziņš (ZZS), B. Cilēvičs (SC), R. Strode (PLL), I. Circene (V), L. Čigāne (V). Es pieteicos darboties kā aizstājējs „Politisko lietu” komitejā, kura nodarbojas ar Eiropas politikas veidošanu attiecībā ar citām valstīm, kā arī „Migrantu, bēgļu un populācijas” komitejā, kurā svarīgs uzdevums būtu nodrošināt, lai uz Latviju neplūstu citu zemju imigranti un bēgļi, kā arī, lai ietekmētu Eiropas destruktīvo demogrāfijas politiku, kuras rezultātā Eiropa strauji noveco un izmirst. Pārējie komisijas locekļi vēlējās mani virzīt arī Monitoringa komitejai, bet par iešanu uz šo komiteju es izlemšu šonedēļ, jo, lai būtu šīs komitejas loceklis ir jābūt dalībniekam kādā EPPA politiskajā grupā.

    Manā skatījumā šīs nedēļas nozīmīgākie notikumi bija saistībā ar Eiropas lietu un Ārlietu komisiju vizīti pie Latvijas valsts prezidenta Valda Zatlera un Ārlietu komisijas tikšanās ar ASV vēstnieci Latvijā Džūditu Gārberi. Vizīte pie Valda Zatlera tika atspoguļota arī laikrakstos (skat. Latvijas Avīzi). Kopumā es uzskatu šo vizīti par patiesi vērtīgu, kad Saeimas Ārlietu komisijai ir iespējams tikties ar prezidentu un izdiskutēt Latvijas ārpolitikas veidošanu.

    Vizītes laikā V. Zatlers attiecībā uz Afganistānu izteicās, ka Afganistāna pirms NATO spēku ieiešanas bija vieta, kur varēja brīvi sagatavot teroristus. Latvijas spēku izvešana no Afganistānas būtu iespējama tikai pēc tam, kad Afganistānas vietējās varas iestādes būs ieguvušas kontroli pār visām provincēm, bet tas visdrīzāk nebūs tik drīz.

    Komisijas locekļi uzdeva daudz jautājumus saistībā ar Zatlera potenciālo vizīti Maskavā. Diemžēl atbildes bija ļoti virspusējas, galvenokārt skaidrojot, ka notiek aktīva gatavošanās vizītei un ka tā ir iespējama dēļ ASV īstenotās RESET politikas attiecībās ar Krieviju. Arī es uzdevu jautājumu saistībā ar vizīti: „Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, kad Latvijas un Krievijas attiecības ir bijušas nelīdzsvarotas un neprognozējamas. Ņemot vērā apstākli, ka vēl pavisam nesen 2008. gadā Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā. Ņemot vērā, ka Krievija pēc Freedom House datiem tiek uzskatīta par autoritāru valsti. Vai tas viss neliecina par to, ka Krievija nav fundamentāli mainījusies? Vai Jums šķiet, ka šī tikšanās varētu panākt kaut kādu atvērtību, prognozējamību attiecībās ar Krieviju, piemēram, arhīvu atvēršanā, kurus šobrīd apsargā OMON kaujinieki?”
    Uz šo jautājumu V. Zatlers atbildēja ļoti pieticīgi, atbildot, ka uz katru Krievijas soli Latvija spers pretsoli pretī. Šobrīd ir cerība uz kopīgas vēsturnieku komisijas izveidi un pie tā arī tiek strādāts.

    Šīs pašas vizītes laikā es V. Zatleram uzdevu vēl vienu jautājumu: „Vai saistībā ar šo vizīti V. Zatlers ar citiem Baltijas valstu prezidentiem, jo Maskavā viņam būs jāpārstāv ne tikai Latvija, bet arī viena no trim Baltijas valstīm?” Uz šo jautājumu V. Zatlers man atbildēja, ka konsultācijas ar pārējām Baltijas valstīm notiek, bet katrai valstij jāsaglabā suverenitāti savos lēmumos. Šī pozīcija man likās dīvaina ņemot vērā, ka BENELUX valstis attiecībā uz lielvalstīm bieži vien realizē kopēju ārpolitisko stratēģiju, lai kopīgi gūtu lielāku labumu sev.

    Savukārt kā jau iepriekš rakstā minēju piektdienā Ārlietu komisija tikās ar ASV vēstnieci Latvijā. Tikšanās laikā galvenokārt tika apspriesta ekonomiskā sadarbība ar ASV, piemēram, nemilitāro kravu tranzīts caur Latviju uz Afganistānu. Jau šobrīd viens Latvijas uzņēmums ir ieguvis līgumu, lai varētu piegādāt ūdens pudeles uz Afganistānu, bet šo kravu papildināšana ar citām Latvijas precēm ir atkarīga no mūsu uzņēmumu jaudām un aktivitātes.

    Visumā negatīvi ASV vēstniece atbildēja uz Pimenova jautājumu „Vai ASV varētu attiecināt jaunu Maršala plānu attiecībā uz Latviju?” Uz šo jautājumu vēstniece atbildēja, ka ASV attīstības palīdzēšanas plānā vairs nav Eiropa. Pēdējo piecu gadu laikā ASV ir četrkāršojuši palīdzību Āfrikai un novirza naudu arī uz Haiti, Afganistānu un citām jaunattīstības valstīm. Tomēr ir vairāki citi netieši investīciju mehānismi, kuros Latvija var gūt labumu sev.

    Uz manu jautājumu „Vai RESET politika, kurā Latvijai ir atvēlēta tilta loma starp rietumiem un austrumiem nav identiska tai politikai, kuru mēģināja realizēt 1920’os gados, kad Latvijai Rietumvalstis atvēlēja līdzīgu funkciju. Toreiz šis plāns izgāzās dēļ Krievijas politikas. Vai Jums ir pārliecība, ka tas nevar no jauna atkārtoties?” Uz to man atbildēja, ka ASV dod tikai iespēju veidot šo sadarbību, viss būs atkarīgs no Krievijas politikas un Latvijas uzņēmēju aktivitātes.

    Uz jautājumu: „Vai ASV kā NATO vadošā valsts ir apskatījusi iespēju attīstīt militāro rūpniecību Latvijā un Baltijā kopumā?” Vēstniece Dž. Gārbere atbildēja, ka tādu plānu nav, bet ASV veic aptuveni 16 miljonu dolāru lielas investīcijas militārajā apmācībā un būvdarbiem. Piemēram, ir investēts 1 miljons dolāru Ādažu poligona izbūvē.

    Neskatoties uz to, ka tikšanās laikā netika pieminēta WikiLeaks plašā datu noplūdināšana no ASV vēstniecībām pasaulē, kura skar arī ASV vēstniecības darbību Latvijā. Šīs tikšanās pozitīvākā vēsts, kura mums būtu jāpatur prātā ir tas, ka ASV kā pasaules superlielvalsts garantē Latvijas drošību.

    Jānis Dombrava
    VL valdes loceklis, 10. Saeimas deputāts

    Foto: Saeima.lv


    Ievietotāja profils | Komentāri (14)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook