Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Puzuri sakārto mājas auru
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2010-12-04

    Puzuri sakārto mājas auru

    Puzuris no 2006. gada Ziemas Saulgriežiem Viļķenē
    Skatīt fotogaleriju >

    Puzuri ir tradicionāli latviešu istabas rotājumi, kurus gatavo no niedrēm vai salmiem, labības stiebriem, smilgām izrotājot ar papīru, spalvām, krāsainiem dzīpariem, olu čaumalām, ēveļskaidām vai citiem dabas materiāliem. Senāk ar puzuriem pušķoja svinību (arī kāzu) telpas. Tos pakāra virs ēdamgalda, šūpuļa un citās vietās.

     

    Puzuri ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumiem, kas latviešu sētas greznojuši jau krietnu laiku pirms šobrīd zināmākā un galvenā Ziemassvētku rotājuma - eglītes. Puzurim ir ne vien spēcīga mitoloģiska nozīme, bet arī ļoti smalka dekoratīva funkcija.

    Salmu un niedru pakaramie pušķojumi - puzuri, ko citos novados sauc par lukturiem, krīģiem vai spurguļiem, pazīstami visā Latvijā. Līdzīgus senāk veidojuši arī citur Ziemeļeiropā. Vārdam „puzurs" ir ļoti sena izcelsme. Bet šis rotājums ir viens no retajiem, ko nav iespējams izpētīt līdz galam, jo nav nemaz tik daudz ticējumu un citu vēstījumu. Toties paliek vaļa iztēlei!

    Diegā iekārti pie griestiem, siltā gaisa plūsmas ietekmē puzuri nemitīgi lēnām griezās rotējot ap savu asi un pareizi apgaismojot tie veidoja interesantus latvju rakstus uz telpas sienām un griestiem. Puzuris, līdzīgi kā Lielvārdes josta, ir mūsu senču noslēpumu un mitoloģijas glabātājs. Zinātnieki uzskata, ka puzuris ataino seno latviešu izpratni par Visumu.

    Puzura savdabīgo ģeometrisko - kristālisko struktūru un formu var dažādi interpretēt un intelektualizēt. Katram meistaram un katram, kas salmu posmiņus ver pirmo reizi, ir sava teorija. Puzuris var būt kā kosmosa telpas, kā pasaules koka izpausmes variācija. Tam ir vertikālā ass, kas sadala trijās daļās - pagātne, tagadne, nākotne. Horizontālā ass sadala četrās daļās - debess pusēs. Centrā, kur asis krustojas, ir tagadne, laiks, kurā mēs šobrīd esam. Viena no tradicionālajām puzuru formām ir 12 kopā savērti mazie lukturīši, kas kopā simboliski veido gadu ar 12 mēnešiem.

    Mākslinieks, puzuru meistars Nikolajs Petraškēvičs domā, ka puzuru vēršana ir īpaša filozofija un enerģētiski attīra telpu ap mums. „Puzuris darbojas tieši tāpat kā aktīvā ogle, kas mūsu organismā piesaista kaitīgās vielas. Tā pamatelements ir oglekļa atoma kristāliskā režģa kopija. Puzuri glābj cilvēkus, attīra no negatīvajām emocijām un sakārto domas. Tie ir mūsu etnogrāfijas neatņemama daļa, ap kuru veidojas latviskā dzīvesziņa."

    To veidošana ir ļoti darbietilpīgs un smalks process, taču pareizi un rūpīgi darināts puzuris ir ne tikai gaumīgs mājas rotājums, bet, pēc senču ticējumiem, tas arī atbaida ļaunos garus.

    Latviešu veidotie puzuri aizceļojuši uz daudzām pasaules malām, kur radījuši pārsteigumu un apbrīnu. Par puzuriem ieinteresējušies arī ēģiptologi, jo tie sastāv no divām kopā saliktām piramīdām, ko ģeometrijā sauc par romboedru. Puzuru gatavošana ir smalks un darbietilpīgs process, kurā daudz laika paņem materiālu vākšana. Atkarībā no mainīgajiem dabas apstākļiem augu stiebri zeltaino nokrāsu parasti iegūst augusta beigās un septembra sākumā. Mākslinieka Nikolaja Petraškēvica atziņa - izturīgākie puzuri sanāk no slotiņu ciesām, kuru stiebri ir daudz cietāki. Ciesu galotnītes labi noder puzuru rotāšanai. Skaisti puzuri izdodas no auzu salmiem, taču tie ir ļoti trausli un nav transportējami. „Pats svarīgākais ir saskatīt, novērtēt un paņemt dabas doto." Stiebru griešanai var izmantot dārza šķēres. Kā jau dabā, nav divu vienādu smilgu, tādēļ nekad nevar zināt, cik puzuriem noderīga materiāla no katra stiebra sanāks. Mājās stiebriem novelk mizu, nopulē, izgriež tumšās vietas un mezglus. No nestandarta gabaliem var veidot saulītes, stiebru galus saspraužot kartupeļos. Pavisam senos laikos kartupeļu vietā salmus sprauda māla pikās, kas sakalstot tos cieši apkļāva.

    Kad materiāli sagarināti, var sākt puzuru vēršanu- izmanto adatu un salmu krāsas spolīšu diegus. Uz viena diega saver 12 vienāda garuma stiebrus un izvieto pa skaldnēm, nelietojot mezglus un cilpas, lai cauri puzurim brīvi plūstu enerģija. Tā top pats mazākais puzurītis.

    „Divpadsmit salmi - tas ir gads. Katrs mezgls - kāda neizdošanās dzīvē. Mēs taču negribam, lai mūsu gads būtu pilns ar problēmām," puzuru vēršanas filozofiju skaidro Nikolajs. Mezglu aizsien tikai puzura galā, lai tam varētu pievienot citus puzurus, kuru skaits nav ierobežots.

    Lielo puzuru uzbūve atkarīga no katra cilvēka fantāzijas lidojuma. Darinot puzurus, vajadzīga pacietība un mīlestība. Tāpat kā cepot maizi. Ar dusmām un īgnumu ķerties pie darba, nekas prātīgi neiznāks. Iespaidīgākie Nikolaja puzuri sastāv no vairāk nekā 600 pamatelementiem, un tāda milzeņa vēršana vien aizņem vairāks dienas, čakli strādājot no gaismas līdz tumsai. Savus puzurus viņš rotā ar auzu skarām, krāsainas vilnas dzijas pušķiem, paipalu un citu putnu spalvām.

    Savukārt mākslinieks Valdis Celms puzuros saskata saikni ar gaismu un Dievu. "Senie rotājumi nāk no pirmskristietības laika un tie simboliski ar savu formu un vēlāk arī ar krāsu un mirdzēšanu izsaka šo atdzimstošās gaismas ideju. Piemēram, visvienkāršākā rotājuma forma ir saulīte - kartupelī saspraustas niedres vai skaliņi, šo rotājumu piekar pie griestiem, kas viegli griežoties un mirguļojot vistiešāk un ļoti konkrēti attēlo Sauli un gaismu.

    Vispopulārākais Ziemassvētku rotājums ir puzuris, kuru pamatelements ir divas ar pamatnēm kopā saliktas piramīdas. Gan puzuru veidols, gan tas, kā tas iekārts vienā punktā griestos, atgādina par saikni ar Dievu ar ko esam vienā dvēseliskā saitē un stāsta, kā ikkatra mazā pasaulīte veido lielo. Puzuris rāda, ka pasaule ir sakārtota, bet tomēr arī kustīga, bet ne haotiska. Arī pati Ziemassvētku gaidīšana un svinēšana ir saistīta ar kustību. Ziemassvētkos gandrīz visas rituāldarbības ir saistītas ar palīdzību Saulei tik atpakaļ Debesu kalnā, pacelties, pārvarēt šo zemāko punktu. Un cilvēks ar šīm darbībām sakārto arī sevi. Palīdzot Saulei pārvarēt tās lejas un tumsas stāvokli gada aplī vai Pasaules kalna lejā - palīdz arī sev."

    Ja arī jums šogad izdodas izgatavot vai ieraudzīt kādu skaistu puzuri, tad nofotografējiet to un sūtiet uz nacionalisti.lv redakciju!

    Rakstā citēta intervija ar mākslinieku Nikolaju Petraškevicu, kas publicēta Lauku Avīzes tematiskajā avīzē „Ziemas prieki", AS „Lauku avīze" 11(143), 2007.

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (11)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook