Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Varoni gaidiet!
    • BLOGS
    • 2010-12-07

    Varoni gaidiet!

    A.Gricmanes foto

    Andrejs Upīts šādus vārdus rakstīja savā lugā „Spartaks". Laikam viens no iedvesmojošākiem dzejoļiem, ko zinu. Imanta Kalniņa mūzika tam iedod vēl īpašu burvību, tas pat ir līdzīgs kaujas saucienam, vai drīzāk romieša karavadoņa uzrunai saviem karavīriem pirms kaujas. Vēstījums manā izpratnē šai dziesmai ir šāds:

    Jūs, kas tik ilgi cietuši, klusējuši un nesuši savas nastas. Paceliet acis un redziet, nāks laiks. Nāks laiks, kad vairs nebūs apspiestība, bet brīvības saule. Gaidiet varoni, kas Jums dzīvi neatvieglos, bet liks doties cīņā. Viņš nekaros Jūsu vietā, bet vadīs. Jā, patiesi, tikai vadīs, bet viņa balss būs tik skaļa, ka ienaidnieks jau pa gabalu Jūs dzirdēs un bīsies, jo atcerēsies, ko Jums nodarījis. Celieties, kājas apspiestie ļaudis, topiet no jauna, topiet atkal.

     

     

    Var šim vīram var pārmest daudzas lietas - gan to, ko rakstījis par latviešu literatūru pretēji savām kritikām. Var pārmest nodevību un divkosību. Bet Andrejs Upīts nebija varonis. Viņš ticēja savai idejai ar tādu iedvesmu, ka spēja izaugt par vienu no spilgtākajiem latviešu literātiem un iesakņoties mūsu tautas zemapziņā, tik dziļi, ka neviens latvietis nezinot viņa vārdu vairs nevar uzaugt. Īpaši savas daiļrades sākumposmā, viņš bija kaujā saucējs, bards, kas apdziedāja savu ideju ar laikmeta un antīkiem motīviem. Arī Upīša laikā pietrūka varoņi - viņš tos mēģināja radīt savas ideoloģiskās pārliecības rāmjos, tomēr viņš atcerējās un vienmēr uzsvēra savu īpašo lomu latviešu literatūrā - viņš bija latviešu kaujā saucējs.

    Jebkuras nācijas izcelsme saistīta ar mītu. Ar mītu par izcelšanos. Ja tāda nav, tas ir jārada. Tikko nācijai tas vairāk neliekas svarīgi, tai ir iestājusies civilizācijas fāze un sākas tās noriets. Kultūras fāzē varonis ir tā figūra, kas iedvesmo tiem ideāliem, kas svarīgi jebkuras sabiedrības pastāvēšanā: gods, varonība, drosme, pašaizliedzība, cīņasspars. Šādā sistēmā mēs jau kādu laiku esam norieta fāzē - kurš gan vairs zina Lautenbaha eposu „Niedrīšu Vidvuds", vai cik daudzi atceras eposu „Lāčplēsi". Jā, varam teikt, ka tie neatbilst laikmetam un ir šaura literatūras virziena pārstāvoši darbi - tautiskā romantisma. Bet romantisma laikmets radīja mums latviešiem mūsu ilgas pēc patstāvības. Tas mūsu inteliģenci iedrošināja runāt.

    Mums ir vajadzīgi savi varoņi. Mums ir savi varoņi. Tikai vajag tos saskatīt. Latvijā ir tik daudz brīnumaini stāsti par cilvēkiem, kas neskatoties uz dzīvības briesmām ir rīkojušies atbilstoši savai sirdsapziņai. Šādus cilvēkus ir jāiedvesmo tieši tēliem, kas mīt dziļi mūsos. Varonis tur godu. Gods liek skatīties uz mūsu lēmumiem no kolektīva ieguvuma viedokļa - vienalga vai tā būtu ģimene, dzimta, tauta vai cilvēce. Gods uztur kārtību attiecībās starp cilvēkiem, tas ir pienākums, kam jābūt stingrākam par tiesībām, ko sabiedrība sev prasa. Blakus godam ir jābūt vīrišķībai - spējai pieņemt lēmumu, nešaubīties, būt pārliecinātam. To visu vainago drosme - kā spēja stāties pretī pārspēkam. Tas var būt arī negāciju pārspēks, kas valda sabiedrībā. Pašaizliedzība un cīņasspars dabīgi izaug no šīm īpašībām.

    Mums ir un mums būs savi varoņi, jo esam tāda tauta. Mēs esam varoņu tauta, kas vienmēr augstu turējusi manis piesauktās vērtības. Tomēr jebkuram varonim apsīkst spēki un tas var tikt nogalināts. Mūsu varoņi ir noguruši, tiem jādod atkal jauni spēki - tautai atkal ir jāvienojas vienā domā, lai mēs kopīgi izauklētu jaunus varoņus. Jauns laikmets prasa citādu pieeju, bet tai jābūt uz tiem pašiem stingrajiem pamatiem, kā iepriekš. Varonim jābūt ar augstu godu apziņu. Ar apziņu, ka viņa nestais tikums ir ideāls daudziem citiem. Gods ir tā mēraukla pēc ko pārbaudīt varoni. Mēs esam tauta, kas augsti tur savu godu. Varoni gaidiet!

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (6)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook