Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Intervija: Par saulgriežiem, Ziemassvētkiem un senču saknēm
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2010-12-26

    Intervija: Par saulgriežiem, Ziemassvētkiem un senču saknēm

    No personīgā arhīva

    Baiba (valodniece, 27) un Juris (tiesu medicīnas eksperts, 27) Ivulāni ar dēlu Jurģi nesen pārcēlušies uz Valmieru. Baiba un Juris ir vieni no nedaudzajiem latviešiem, kas cenšas kopt latviešu sensenās tradīcijas un svinēt Ziemas saulgriežus. Viņu īstie svētki sākas nevis kā lielākajai daļai Ziemassvētku vakarā 24. decembrī, bet gan pāris dienu agrāk, kad astronomiski iestājas visgarākā nakts un īsākā diena.

     

    -Kas jums ir Ziemas saulgrieži?

     Baiba: Galvenais ir tas, ka tas ir punkts, kad saule atgriežas un atkal kāpj kalnā.

    Gaismas līdz tam patiešām trūkst, līdz ar to šis punkts ir svarīgs un ļoti gaidīts arī no

    tīri sadzīviska viedokļa.

    -Cik ilgi jau svinat saulgriežus tradicionālā veidā?

    Baiba: Es šādi tos svinu kopš 2005. gada, un šos piecus gadus esmu svinējusi arī

    pārējos latviešu gadskārtas svētkus.

    -Kā jūs pirms tam atzīmējāt šos svētkus? Kā nolēmāt pievērsties tradicionālajam

    svinēšanas veidam?

    Baiba: Mana ģimene nekad nav bijusi izteikti kristīga, līdz ar to Ziemassvētki nekad

    nav saistījušies ar baznīcu. Bet ir savas ģimenes tradīcijas, kas droši vien ir tipiskas

    mūsdienu Ziemassvētku tradīcijas, kurām pēc būtības arī nav ne vainas. Eglīte,

    dāvanas, pantiņi, svētku mielasts ar piparkūkām - patiesībā man tas viss ir siltā

    atmiņā, jo visu bērnību ģimenē Ziemassvētkus tā esam svinējuši. Pēdējos gadus 21.

    vai 22. decembrī nosvinam Ziemas saulgriežus pēc latviešu tradīcijām, un tad 24.

    decembrī svinam vēlreiz paplašinātā ģimenes lokā ar pieminētajiem atribūtiem. Tur

    nav nekādu pretrunu - vienreiz iet ķekatās, vilkt un sadedzināt bluķi un pēc pāris

    dienām satikt vēl citus savus nozīmīgos cilvēkus citā gaisotnē.

    -Nav mērķis apvienot visus nozīmīgos cilvēkus vienā datumā, vienos svētkos?

    Baiba: Ir doma, ka uz to ir jāiet, un ar laiku tam tā arī vajadzētu notikt, jo patiesībā

    iekšēji ir izjūta, ka svētkiem vajadzētu vairāk vai mazāk tomēr būt ģimenes lokā un ne

    tik daudz ar draugiem vai folkloras kopu, kā tas pēdējā laikā sanācis.

    -Kā jūs domājat, vai un kāpēc jauniem cilvēkiem būtu jāizvēlas svinēt saulgriežus

    šādā veidā? Kas labs tajā ir?

    Baiba: Es nedomāju, ka tas obligāti būtu jāizvēlas, - tam ir jānāk no iekšienes, tai

    ir jābūt pārliecībai. Galu galā, ja mēs esam latvieši, tad kāpēc mums meklēt citus

    svētkus un svešas reliģijas? Diezgan daudzi gan tā dara, īpaši jauni cilvēki, meklējot

    dzīves jēgu un mēģinot noformulēt savu attieksmi pret dzīvi un pasauli. Bieži vien

    vispirms tiek meklēts svešās reliģijās, un tikai vēlāk, ja ir lemts, nonāk arī pie savām

    saknēm. Man liekas loģiski, ka tieši savas tautas tradīcijās, folklorā un mitoloģijā var

    atrast sev vistuvāko, saprotamāko un visnoderīgāko.

    -Kas, jūsuprāt, ir galvenā atšķirība starp kristīgajiem un latviskajiem

    Ziemassvētkiem, ja to tā var nosacīti nodalīt?

    Juris: Man pat grūti pateikt, jo tādus īstus kristīgos Ziemassvētkus ar baznīcā iešanu

    un rituālām darbībām mājās es atceros tikai vienus. Neko citu par īstiem kristīgiem

    Ziemassvētkiem es nezinu.

    Baiba: Patiesībā domāju, ka būtu jāmēģina izdomāt, kas šiem svētkiem ir kopīgs.

    -To es arī gribēju pajautāt...

    Baiba: Man liekas, ka tieši ar to būtu vieglāk sākt. Kaut kādā ziņā, drusku

    pafilozofējot, kaut ko kopīgu var atrast. Saules, gaismas atgriešanās un pirms tam

    gaidīšana - var jau būt, ka tur var vilkt paralēles ar Jēzus dzimšanu. Bet dziļi kristīgi,

    līdz galam baznīcas svētki... Grūti pateikt... Kristīgajā tradīcijā ir Adventa laiks, kas ir

    ārkārtīgi kluss, mierīgs un pārdomām veltīts. Savukārt latviešu tradīcijās tas ir ķekatu

    laiks ar pēc iespējas lielāku troksni, kas palīdz aizbiedēt tumsu. Tā noteikti ir būtiska

    atšķirība.

    -Vai latviešiem būtu masveidā jāpāriet uz tradicionālo Ziemas saulgriežu

    svinēšanu - jāatgriežas pie saknēm?

    Juris: Gan jau, ka būtu. Tas ir jautri, interesanti. Var ar kaimiņiem labāk iepazīties.

    Baiba: Pašlaik ir izplatījusies Helovīna svinēšana. Bet kāpēc neiet ķekatās tad, kad

    latviešiem ir pieņemts iet ķekatās, un izzināt to būtību?

    -Varbūt tā ir vienkārši nezināšana...

    Baiba: Jā, bet par Helovīnu jau arī neviens īsti nezina, kāpēc būtu jāiet. Kaut kur ir

    padzirdējuši, un iet. Ja skolās par tradīcijām tiktu vairāk runāts un likts aizdomāties,

    ka tām ir arī pamatojums, dziļa jēga, nevis tikai tāda pastalās autu bāleliņu

    māžošanās, es domāju, ka arī ar to pusaudži varētu aizrauties un iet ķekatās.

    -Vai jūs domājat, ka ir iespējams valsts līmenī izmainīt uzņemto svētku

    svinēšanas kursu?

    Juris: Ja kādas publiskas personas rādītu savu piemēru un tas tiktu atspoguļots

    televīzijā un laikrakstos, tad cilvēki to redzētu, un būtu vairāk sekotāju - galvenokārt

    jau jauniešu vidū.

    Baiba: Nav jau arī tik traki, ka vispār neviens tādā veidā šos svētkus nesvinētu. Ir taču

    arī dažādi publiski pasākumi.

    -Ko jums pašiem vislabāk patīk darīt Ziemas saulgriežos?

    Baiba: Dziedāt.

    Juris: Man patīk iet ķekatās.

    Baiba: Man arī patīk pirms tam gatavot tradicionālos latviešu ēdienus.

    -Ko ēd Ziemassvētkos latvieši?

    Baiba: Cūkas šņukuru, zirņus, pupas, pīrāgus, raušus, miežu vai grūbu putru, gaļu.

    Protams, tradicionālie ēdieni dažādos novados arī atšķiras. Bet galvenais - galdam

    jābūt bagātīgam, jo arī tas nodrošina augību, ražību, bagātību visu nākamo gadu.

    -Kur jūs šogad atzīmēsiet saulgriežus?

    Baiba: Svinēsim Mūrmuižā kopā ar folkloras kopu „Stutes".

    -Kas paredzēts programmā?

    Baiba: Iesim ķekatās, vilksim un dedzināsim bluķi, ēdīsim, dzersim, dziedāsim,

    zīlēsim, varbūt liesim laimes, iesim rotaļās.

    -Jauno gadu mēdzat atzīmēt?

    Baiba: Īsti nē. Latviešiem ir astoņas lielākas svinamās dienas, un no jebkuras tās līdz

    attiecīgai tādai pašai nākamajai dienai ir gads. Tā ka var teikt, ka jebkuri svētki - lai

    gan Jāņi, Ziemassvētki un Meteņi vairāk - iezīmē jaunā gada sākumu, un tā es uz to

    cenšos skatīties. Ļoti tēlaini domājot, jaunais gads var sākties jebkurā mirklī - tam

    nav jābūt tieši 31. decembrim.

     

    Intervēja Kristaps Dzvinko


    Ievietotāja profils | Komentāri (2)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook