Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Cīņa Ukrainā (tiešraide)
Veģetārisms
    • BLOGS
    • 2011-03-01

    Veģetārisms

     

     

    Es neēdu gaļu jau gandrīz četrus gadus. Ikdienā savam veģetārismam galīgi nepievēršu uzmanību. Parasti par to sanāk domāt, ja gadās kopīga ēdienreize ar gaļēdājiem. Vai arī, ja jādodas ēst neierastā vietā. Veģetāriem ēdieniem parasti ir niecīga izvēle.

    Gandrīz katrs, kurš uzzina, ka neēdu gaļu, pajautā, kādēļ tā. Ar laiku man šis jautājums ir šausmīgi apnicis, bet kaut kas jau vienmēr jāatbild. Ne vienmēr tas ir vienkārši, jo viens otrs grib tikai pastrīdēties un negrib klausīties. Reizēm rodas iespaids, ka pēc sarunu biedra domām veģetārieši ir kaut kas līdzīgs nacistiem vai sektantiem.

    Es sevi uztveru kā dzīvu būtni. Kā cilvēku es sevi uztveru mazāk, jo mani īpaši neinteresē klasificēt savu fizisko ķermeni. Galvenais, ka esmu dzīvs, elpoju, kustos, jūtu. Šajā ziņā es ne ar ko neatšķiros no citām dzīvām būtnēm jeb tiem, kurus ierasts dēvēt par dzīvniekiem. Es viņus uztveru kā sev līdzīgus. Man personīgi netraucē, ka viņi ar mani nerunā latviski. Tas, ko dzīvnieki grib vai jūt, bieži ir ieraugāms tāpat, ja tikai to grib redzēt.

    Es negribu, lai mani nogalina. Loģiski es pieņemu, ka arī man līdzīgie - dzīvnieki nevēlas, lai viņus nogalina. Jebkura cūka no naža bēgs, ja vien to spēs izdarīt. Pīles laižas no medniekiem. Un arī muša, ja redzēs, ka gribi viņu nosist, lidos projām. Tātad nogalinot dzīvniekus, cilvēks, maigi izsakoties, nerēķinās ar viņu interesēm.

    • Ja nogalina dzīvnieku, kuru sauc par cilvēku, vainīgo tiesās par slepkavību. To soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
    • Ja nogalina dzīvnieku, kuru nesauc par cilvēku, vainīgais var tikt sodīts par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Latvijā maksimālais sods par to ir 4 gadi cietumsoda vai naudassods līdz 80 minimālajām mēnešalgām ar vai bez mantas konfiskācijas. Konkrēts piemērs - par kaimiņu suņa nospārdīšanu līdz nāvei vainīgais saņēmis 4 mēnešu cietumsodu.
    • Ja nogalina dzīvnieku, kuru nesauc par cilvēku, ar nolūku to apēst, tas ir attaisnojami un par to nekas nedraud.
    • Ja nogalina dzīvnieku, kuru sauc par cilvēku, ar nolūku to apēst, tad vainīgo tiesās par slepkavību pastiprinošos apstākļos. To soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.

    Mēdz teikt, ka dzīvniekiem nesāp tā, kā sāp cilvēkiem. Iespējams, par to grūti strīdēties un mēs to nekad nenoskaidrosim. Tomēr ir skaidrs, ka dzīvniekiem sāp. Ja kāds arī par to nav pārliecināts, tad viņš nevienu dzīvnieku lāgā nav redzējis. Nogalināt sāpīgi vai nesāpīgi tik un tā ir nogalināt.

    Vai bez šīs nogalināšanas var iztikt? Ja cilvēks grib tikt pie gaļas, tad droši vien nevar vis. Atliktu gaidīt, kad dzīvnieki nobeigsies paši aiz vecuma vai paši sevi letāli traumētu. Manuprāt, sarežģīti un diez vai visos gadījumos dzīvnieku gaļa pēc tam būs lietojama uzturā.

    Vai bez gaļas cilvēks nevar dzīvot? Mana atbilde ir - var. Pasaulē ir daudz veģetāriešu, kuri ar saviem piemēriem to apliecina. Ir arī dzirdēts, ka atsevišķi cilvēki bez gaļas nespēj dzīvot. Tā kā neesmu ārsts vai uztura speciālists, nevaru par to kompetenti diskutēt, kā arī nezinu, cik daudzi cilvēki ar to saskaras.

    Reiz Pols Makartnijs aizrakstīja Dalailamam aicinājumu neēst gaļu, jo viens no pieciem priekšrakstiem budismā ir nenogalināt. Dalailama atbildējis, ka ēst gaļu viņam ieteikuši ārsti. Pols uz to atbildējis, ka tādā gadījumā ārsti kļūdās.

    Man pirmajos mēnešos bija grūtības pierast pie pilnīga veģetārisma. Bieži vien nejutos paēdis. Kad sāku uzturā lietot soju, tad arī šī problēma pazuda. Par pašsajūtu nevaru sūdzēties.

    Es būtu priecīgs, ja visi cilvēki būtu veģetārieši, bet šobrīd tas liekas utopiski. Man personīgi šķiet, ka vairums gaļēdāju lāgā neapjauš, ko viņi ēd, un dara to aiz pieraduma. Gaļa lielveikalā nemaz neatgādina dzīvu sivēnu vai teļu.Varbūt vienīgi atskaitot cūku galvas Centrāltirgū, bet tās arī ēd tikai retais. Uz gaļas izstrādājumu iepakojumiem nekad neesmu ievērojis kāda lopiņa fotogrāfiju. To tur nav, lai tikai cilvēki, nedod Dievs, neaizdomātos par to, ko viņi ēd? Bet būtu taču tikai normāli informēt cilvēkus par to, kas tajā iepakojumā ir fasēts. Piemēram, ruksis #0065342, 14 mēnešus vecs, dzimis un audzis Polijā pie Lodzas, visu mūžu turēts 1.5 * 0.5 m lielā aizgaldā, ikdienā barots ar mākslīgo barību, likvidēts, nositot ar elektrisko strāvu. Plus foto.

    Ja kādreiz varbūt, laukos dzīvojot, bija ierobežotas iespējas izvēlēties pārtiku un tiešām bija ļoti grūti iztikt bez gaļas, tad šodien tādi apstākļi ir vairs tikai retajam. Tas, ka gaļu ēduši mūsu senči, nenozīmē, ka mēs bez tās nevaram iztikt. Un tieši tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ es neēdu gaļu. Jo es bez tās varu iztikt.

    Nobeigumā es gribu ievietot saiti uz Manfrēda Kibera stāstu Mēmie lūgumi. Tas mani savulaik pamudināja neatlikt veģetārismu uz vēlāku laiku.


    Ievietotāja profils | Komentāri (37)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook