Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Militārie pasūtījumi - zinātnes perspektīva
    • Militārisms, drošība
    • 2009-02-06

    Militārie pasūtījumi - zinātnes perspektīva

     Latvijā dažādos laikos ir gan ražoti dažādi militāra rakstura un dubultās pielietojamības produkti , gan pētītas un izstrādātas dažādas tehnoloģijas. Ir būvēti „tanki”, rokasgranātas u.c. Ne tik senos laikos organiskās sintēzes institūts analizēja psihotropās vielas. Koksnes ķīmijas institūts taisīja termiskās aizsargplāksnes kosmosa kuģim. Tika arī pētīta materiālu radiācijas izturība. Zinātnieki intensīvi strādāja tieši militāro pētījumu jomā, bieži nemaz nezinot, ko dara ar viņu rezultātiem.

     

    Rūpnīcā ALFA tika izgatavota elektronika militārām vajadzībām. Šoreiz nav svarīgi kā paspārnē tas notika. Šoreiz svarīgi ir tas, ka tā bija un ir iespējams arī šobrīd.

    Kā lielākā daļa zina vai nojauš, tad „modernie” materiāli un tehnoloģijas, daļēji arī jauni produkti vispirms tiek radīti militāriem mērķiem un tikai pēc tam, samazinot ražošanas izmaksas, pēc kāda laika, tie tiek ieviestai civilajā pasaulē. Tā tas ir bijis ar datoriem, teflona pārklājumiem, kompozītmateriāliem, globālās pozicionēšanas sistēmu u.c. Līdzekļi šādiem projektiem netiek žēloti. Valstu piemēru ir daudz – ASV, Krievija, Izraēla, Lielbritānija, Vācija u.c.

          Zinātnieku nozīme ir liela. Viņi to lieliski izjuta 90. gados, kad šeit nevienam zinātne sevišķi neinteresēja, un visi bija aizņemti ar politiku un ekonomikas attīstīšanu. Zinātnieki nepalika bez pasūtījumiem. Tikai viņi nestrādāja Latvijai. Šobrīd vadošās nozares Latvijā ir inženierzinātnes un materiālzinātne. Otrs virziens ir dabaszinātnes un fizika, ķīmija, kuras arī saistītas ar speciālu materiālu izpēti. Latvijas zinātnieki piedalās jaunā konstrukcijas izstrādē, vēja torņu propelleru izstrādē, kodolsintēzes procesu izpētē un kodolsintēzes stacijas būvē. Ne visus projektus ir iespējams veikt un attīstīt šeit uz vietas, Latvijas zinātniekiem ir jāstrādā arī sadarbības projektos, taču no tiem valsts un mēs varam iegūt vairāk nekā tikai iedzīvotāja ienākuma nodokli.

          Nav tā, ka ar militāro jomu mums pasūtījumu un ražošanas vispār nav. Tiek ražotas degvielas kannas, konteineri, munīcija gludstobra ieročiem, uzkabes elementi u.c., taču šajos gadījumos netiek stimulēta zinātniskā izpēte jaunām tehnoloģijām un produktiem. Vai prātīgāk nebūtu Bruņoto spēku līdzekļus, kuri, piemēram, tiek novirzīti dažādu nemilitāru sporta veidu atbalstam, virzīt zinātnē? Turklāt, lielākā daļa no šiem sportistiem, militārpersonas ir tikai uz papīra. Militāro sacensību būtība sen jau ir zaudēta – tajās piedalās nevis karavīri, bet gan profesionāli sportisti.

          Latvija nav lētā darbaspēka zeme. Lai cik tas skumji būtu, nevaram mēs konkurēt tirgū štancējot dakšiņas. Ir jārada produkti ar augstu pievienoto vērtību. Lielā daļā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu ir ieviesti moderni darbagaldi, kuri var nodrošināt sarežģītu un precīzu tehnoloģisko prasību izpildi. Potenciāls ir, taču, lai to pilnībā izmantotu, ir jābūt zinātniskajai pētniecībai, kuru ļoti labi var stimulēt gan ar pašmāju, gan ārvalstu militārajiem pasūtījumiem. Valsts politikai un apstākļiem jābūt tādiem, lai zinātnieki strādātu šeit, lai viņu sasniegumus un atklājumus aizsargātu autortiesības visā pasaulē un tos izmantotu produktu ražošanai šeit pat Latvijā. Šādas preces mēs nekaunoties varētu eksportēt un ar tām droši konkurēt pasaules tirgū.

          Pastāv iespējas piesaistīt pasaules militārās rūpniecības nozares uzmanību un veicināt mūsu valsts rūpniecības nozares izaugsmi. Daži piemēri. Latvijā ir pāris entuziastu grupiņas, kuras strādā pie „izlūklidmašīnu” izveides. Ir radīti prototipi, kuri veiksmīgi izmēģināti militāro mācību laikā. Par šiem izstrādājumiem interesi ir izrādījuši arī citu valstu bruņotie spēki. Starp AM un A/S „Rīgas kuģu būvētava” ir parakstīts līgums par piecu krasta apsardzes patruļkuģu būvi, kas paredz kuģu piegādi jūras spēkiem uzsākt 2010.gada otrajā pusē un pabeigt 2012.gadā. Kopējās piecu patruļkuģu būvniecības izmaksas ir 38,8 miljoni latu.

    Edgars Dārznieks


    Ievietotāja profils | Komentāri (8)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook