Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Cīņa Ukrainā (tiešraide)
Nevis par vai pret Bērziņu vai Zatleru, bet par Latviešu Valsti!
    • BLOGS
    • 2011-06-03

    Nevis par vai pret Bērziņu vai Zatleru, bet par Latviešu Valsti!

    Virsrakstā ir doma, kas man neliek mieru, redzot pēdējo dienu jezgu ap prezidenta vēlēšanām. Lai gan biju sev nosolījies atturēties no plašākiem rakstiskiem spriedelējumiem, izņēmuma kārtā jūtu vajadzību izteikties. Politemocionālā transa apstākļos riskēšu izpelnīties nosodījumu par nepopulārajām pārdomām.

    Notiekošais kārtējo reizi liek aizdomāties, cik dziļi mūsos, latviešos, ir iesēdusies melnbaltā un īstermiņa domāšana. Esmu drošs, ka daļa no tiem, kas pašlaik Zatleru slavē un atbalsta, vēl pirms divām trim nedēļām uzjautrinājās par jēdzienu "zoodārza prezidents", un ļoti pat iespējams, ka daži no tiem, kas pirms pāris dienām pie saeimas klaigāja "Ieliktenis, ieliktenis!", to pašu saukli izbļāva arī Zatlera ievēlēšanas dienā

     

    Šādu pozīciju maiņu pārliecinoši varam redzēt "Vienotības" un ap to rotējošo "delnu", "providusu" un (ne)atkarīgu žurnālistu vidē.

    Man ir skumji, ka tik daudz tautiešu ir gatavi par 180 grādiem mainīt nostāju viena, lai gan, protams, skaļa Zatlera soļa dēļ. Ir skumji, ka tik maz ir to, kas cenšas izprast, kādēļ, un kā ierosinājumam pateicoties, šis solis tika sperts. Televizora demokrātija - telekrātija - strādā nevainojami.

    Tātad - Bērziņš ir slikts, Zatlers labs. Oligarhi slikti, KNAB labie. Viss vienkārši un melnbalti. Bet ir taču virkne būtisku jautājumu - 1) kas no šī visa iegūst? Un ne jau vēlēšanu rezultāti ir galvenais. 2) Kāpēc tas notiek tieši tagad? Vai tiešām ir atklājies kaut kas būtiski jauns un iepriekš nezināms? 3) Kas patiesībā stāv aiz šīs spēles?

    Labi. Linčosim oligarhus. Pie sienas viņus! Pelnījuši būtu, nav šaubu. Bet kas nāks vietā? Varas jautājumā nepastāv tāda lieta kā tukšums. Mūsu trīs dižblēži patiesībā ir mazi bandenieki, starptautiskā mērogā - sīki kabatzagļi. Viņu kopējie kontrolētie resursi kopumā ir varbūt daži milijardi latu (atkarībā, ko ieskaitām viņu kontroles zonā, šī summa būs no 1 - 10 miljardiem). Bet tas ir spļāviens okeānā, salīdzinot kaut ar tā paša Sorosa kapitāliem un ietekmi. Turklāt Soross jau arī nav nekāds pasaules bagātnieku līderis. Par SVF un citām starptautiskām organizācijām, pasaules mēroga finanšu uzņēmumiem nemaz nerunāsim... Ir tik acīm redzami, ka oligarhus "noēst" mēģina starptautiski spēki. Cik lielā mērā Austrumi ar Rietumiem ir vienojušies vai vienosies par šo izrādi, to līdz galam nezināsim nekad. Un teikšu godīgi - man patiesi šķiet otršķirīgi, kurš valda Latvijā, ja tie neesam mēs - latvieši.

    Problēmu redzu tajā, ka pašlaik koncentrējamies uz oligarhu apkarošanu, nevis uz to, lai mainītu sistēmu, kurā lielu finanšu vai informatīvo resursu turētāji varētu brīvi ietekmēt likumus, tiesvedību, sabiedrisko domu. Teikšu pavisam nepopulāru lietu - Andris, Aivars un Ainārs ir cieši saistīti ar Latviju - te ir viņu apšaubāmie biznesi, saknes, mājas, shēmu partneri, klasesbiedri. Mēs zinām, kur viņi dzīvo, bieži arī - ar ko tiekas. Viņus mēs varam kaut kādā mērā kontrolēt ar KNABiem, rakstiem presē, vēlēšanām. Jā, niecīgi un grūti mums tas izdodas. Vairāk pat neizdodas. Bet tieši tāpēc: kā mēs iedomājamies savaldīt intereses, kas nāks viņu vietā, un kuras definēs ne vairs Ugāles mežos vai Rīgas viesnīcā, bet globāla mēroga sanāksmēs Maskavā vai Vašingtonā? Cerēt uz to, ka tiekot galā ar šiem trim ambiciozajiem džentlmeņiem, ievērojami uzlabosim latviešu stāvokli Latvijā, ir vismaz naivi. Lai nebūtu pārpratumu - ne mirkli neaizstāvu AAA, runāju par to, ka pirmkārt un galvenokārt ir jāmainās politiskajai un garīgajai videi. Kāds var teikt, ka tieši šie oligarhi jau arī ir viens no galvenajiem cēloņiem, kādēļ vidi nav iespējams mainīt. Daļēji tā ir taisnība. Bet galvenais cēlonis ir cits!

    Galvenais cēlonis ir mūsu tautas katastrofālais pašorganizētības līmenis! Kaut kādas mazas kopiņas, šūniņas izrāda dzīvības pazīmes, bet organisma nav! Kāpēc nenotiek inteliģences, mācībspēku forumi, kuros tiktu drosmīgi zīmētas Latvijas nākotnes perspektīvas un ceļi izejai no krīzes? Kāpēc nav nevienas masveidīgas organizācijas ar 10 vai 100 tūkstošiem dalībnieku, kas konsekventi virzītos uz patiesi neatkarīgas Latviešu valsts izveidi? Kādēļ latviešu puiši un vīri neveido pašaizsardzības vienības, netrenējas tuvcīņu? Kādēļ kārtējā praida laikā protestēt sapulcējas vien pāris simti sektantu, nevis tādas cilvēku masas, ka policija vienkārši pazūd pūļa ieskauta? Kādēļ par tik pašsaprotamu lietu kā latviešu valoda, gatavi parakstīties vien daži desmiti tūkstošu? Oligarhi vainīgi? Tāpēc, ka viņi mums to liedz? Nē, draugi - mēs esam pasīvi, neorganizēti, īstermiņā domājoši un negatavi cīnīties par sevi, savu zemi un nākotni! Mūsos sēž katram savs "mazais oligarhs", kurš domā tikai par sevi, un labi, ja tuvāko pāris mēnešu perspektīvā! Mums pašiem liela daļa būtiskāko jautājumu ir "pie kājas"! Mēs saucam pēc varas tautai, bet tauta pati - mēs paši - esam labprātīgi no savas varas atteikušies. Un kā jau teicu - varas jomā nav tukšumu! Ja mēs paši esam pārāk pasīvi, lai vadītu savu dzīvi savu mērķu virzienā, tad nav ko burkšķēt, ka mūsu vietā to dara citi - savu mērķu virzienā. Oligarhi ir mūsu pasivitātes produkts, mūsu neorganizētības rezultāts, iekšējo baiļu, sīkumainības un savtīguma summa! Mēs ievēlam deputātus un gaidām, ka viņi sakārtos mūsu dzīvi. Ziniet, mēs varētu atlaist saeimu ik pēc 3 mēnešiem (būtu savdabīgs nacionālais sports!) taču tik un tā nekas nemainītos!

    Ne tikai Bērziņš, bet arī Zatlers nav mūsu prezidents!

    Brīži, līdzīgi šim, kad sistēmā notiek grūstīšanās starp lielajiem varas smagsvariem, nemaz nenotiek tik bieži. Tādās reizēs ir iespēja labi organizētai tautai virzīt savas intereses. Pašreizējais moments ir nogulēts. Nav nogulēts vienīgi tas, ka varam sākt organizēties, gaidot nākamo sistēmas "pārstartēšanu". Mājas darbs nav izpildīts un paliek uz nākamo pārbaudes reizi.

    Sāksim ceturto atmodu, svinot oligarhu kapu svētkus un dedzinot oligarhu lelles? Varbūt labāk kā protestu izvēlēsimies ziepju burbuļu masveida pūšanu? Efekts būtu tas pats. Tikai estētiskāk izskatītos.

    Mūsu VIENĪGAIS resurss esam mēs paši un mūsu griba pastāvēt par sevi! Ja mēs nespēsim tapt par dzīvotspējīgu organismu, mums nav nekādu izredžu. Ja nespēsim PAŠORGANIZĒTIES UN KĻŪT PAR TAUTU, tad arī nevaram prasīt tautai piederošas tiesības uz neatkarību, pašnoteikšanos, uz savu valodu. Nevaram cerēt, ka mums būs SAVA valdība un prezidents, jo kur esam MĒS PAŠI? Esam? Darīsim?

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (37)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook