Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Cīņa Ukrainā (tiešraide)
Politiskā akcijā pa Ungārijas parlamenta logu izmet ES karogu
Kā izvēlēties latvisku vārdu savam bērnam?
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2009-02-09

    Kā izvēlēties latvisku vārdu savam bērnam?

    Laiku pa laikam saņemu jautājumu- kā lai izvēlas latvisku vārdu savam bērniņam? Domāju, ka šis jautājums varētu būt diskusijas vērts, tāpēc centīšos ieskicēt dažas, manuprāt, būtiskākās lietas. Kas tad ir būtiskākais, izvēloties vārdu? Jāatceras, ka tas ies roku rokā ar cilvēku visu viņa mūžu, tāpēc jāapsver dažādi aspekti. Vārda labskanīgums, vārda saskaņa ar uzvārdu, vārda izruna un sarežģītība, vārda izcelsme, nozīme. Var arī pavērtēt sev vai plašākā publikā zināmos šādu vārdu īpašniekus- kādi viņi ir raksturā, kāds bijis viņu liktenis, sasniegumi.

     

    Tāpat ļoti daudzas māmiņas izvēlas vairākus vārdiņus un, tikai bērniņam piedzimstot, izvēlas īsto. Ir svarīgi ieklausīties iekšējā intuīcijā, saņemtajās zīmēs, ieskatīties mazā bērniņa acīs, lai saprastu, piestāvēs viņam šis vārdiņš vai nē. Arī latviskajās krustabās bija tāds brīdis kā vārda meklēšana, kad dižie kūmas ar pādīti (jaundzimušo) dziedādami devās uz svētvietu (Māras baznīcu) vārdiņu lūkot un atnāca jau atraduši (interesanti, ka vecāki šajā rituālā nepiedalījās). Senatnē vārda došanai bija īpaša nozīme, jo tā bērns tika uzņemts dzimtā un viņa vārds nesa līdzi līdzšinējo paaudžu veltījumu. Arī mūsdienās sakām, ka pēc cilvēka vārda var spriest par viņa raksturu, likteni.

    Bet kā izvēlēties tieši latvisku vārdu? Nesen kādā žurnālā lasīju kādas māmiņas teikto, ka esot bērniņam izvēlējušies īsti latvisku vārdu-Elīza. Man gan šis vārds vairāk asociējas ar anglisko Elizabete, bet šis uzstādījums man lika pievērsties jautājumam, kā tad sameklēt latvisku vārdu, kurus tad par tādiem varam saukt? Visticamāk nav vienas skaidras atbildes- tas ir latvisks, tas nav. Vārdus un vārdu izcelsmi, skaidrojumus var meklēt hronikās, teikās, senajos kalendāros, dažādu pētnieku veiktajos darbos, var aprunāties ar vecākiem cilvēkiem, var vienkārši paļauties uz intuīciju. Mūsdienās ir ļoti daudzi vārdi, kas ienākuši no svešām zemēm, bet ir latviskojušies un ļoti labi sadzīvo ar latvisko identitāti, bet tai pašā laikā ir ļoti daudzi vārdi, kas pat latviskoti nenes līdzi to mūsu valodas skanējumu un īpatnību, ko senākie vārdi.

    Hronikās minētie vārdi - tie ne vienmēr ir latviskas izcelsmes, jo minēti arī kungu (karaļu) vārdi, tomēr daļu no tiem noteikti var uzskatīt par latviskiem. Piemēri (arī izmainītās vārdu formās): Visvaldis, Vievaldis, Viestards, Viesturs, Tālivaldis, Druvvaldis, Drunvaldis, Namejs, Ramēķis (Rameiķis), Rūsiņš, Sauls, Varidots. Minēti arī lībiešu vārdi – Ako, Anno, Imants, Dabrelis, Veseke (Vetseke,Vesceke), Valdeko, Madis (Made), Edruma, prūšu Vidvuds, kuršu Indulis.

    Teiku varoņi - Kurbads, Īliņš, Koknesis, Lāčplēsis (Lāčplēsis gan šobrīd ir simbols, tāpēc diez vai to vajadzētu lietot kā bērna vārdu).

    Dievību un mitoloģiskie vārdi: Laima, Māra, Austra, Dēkla, Kārta, Jumis, Pērkons, Saule, Mēness, Auseklis (ar šo vārdu došanu būtu jābūt īpaši uzmanīgiem).

    Jānis- lai arī daudzi uzskata, ka šis vārds atbilst starptautiskajam Johannam, tomēr vēsturiskās liecības liek domāt par šī vārda senāku izcelsmi un to noteikti var saukt par latvisku vārdu.

    Apkārtējās dabas vārdi: Alnis, Dzintars, Gailis, Gunis (no uguns), Lācis, Vilks, Bite, Blāzma, Caune, Cielaviņa, Čakstīte, Gaigala, Grieze, Ieva, Irbe, Kaija, Lakstīgala, Liepa, Madara, Magone, Mētra, Rasa, Zīle, Žubīte (senatnē, dodot šādus vārdus, vecāki vēlēja bērnam šī auga, dabas parādības vai dzīvnieka īpašības- spēku, dziedātmāku, staltumu, daiļumu utml.).

    Rakstnieku izveidotie vārdu kalendāri un sarakstītie darbi ir labs avots, kur pasmelties latviskus vārdus, lai arī tie ir vēlāku laiku darinājumi: Laimonis, Laimons, Miervaldis, Ziedonis, Aija, Balva, Daila, Dzintara, Dzintra, Jausma, Liesma, Līga, Mirdza, Rota, Skaidrīte, Smaida, Spīdola, Spodra, Valda, Velta.

    Vārdu rezerves var meklēt arī citu baltu tautu hronikās- leišu, prūšu, jatvingu. Alvils, Aļģirds (Oļģerts), Daumants, Ģedimins, Gintauts, Jons, Jurģis, Ķestutis, Mindaugs, Mintauts, Marģiris (Marģeris), Vītauts, Birute (Biruta), Daina, Danute, Ginta, Ģiedra, Jūrate, Laisve, Milda, Nijole, Rūta, Tekle (Tekla), Venta.

    Vairākas grāmatas ar vārdu skaidrojumiem sarakstījis Gunnars Treimanis. Daudzus personvārdus skaidrojis arī pētnieks Ojārs Bušs. Iesaku iepazīties ar viņa apkopotajiem baltu krustāmiem vārdiem grāmatā “Latviešu tautas dzīvesziņa 3” (Rīga: Zvaigzne, 1991.g.). Tāpat autora pētījumi un vārdu skaidrojumi apkopoti grāmatā "Personvārdi, vietvārdi un citi vārdi: izpētes pakāpieni" (Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2003.g.).

    Piemēram minēšu dažus no O.Buša apkopotajiem baltu krustāmvārdiem, kas netika minēti iepriekš:

    Agnis, Ainis, Aldonis, Alvīds, Andris, Āris, Ardis, Armīns, Arūns, Ārvaldis, Asnis, Atāls, Atvars, Audris, Aurims, Austris, Austrenis, Budris, Centis, Dainis, Daris, Darvīds, Daumants, Didzis, Drosmis, Dzintis, Gaidis, Gints, Guntis, Gunvaldis, Ilgonis, Kalvis, Klāvs, Laimdots, Liedars, Mantrims, Modris, Ramūns, Rimants, Rosmis, Tālavs, Tālis, Ulvis, Vairis, Valdemārs, Valdis, Valdmiers, Varis, Visvaris, Vilnis, Virsis, Zintis,

    Agne, Agra, Aina, Aldona, Anda, Antra, Astra, Auce, Audra, Ausma, Austra, Ārija, Baiba, Bārbala, Biruta, Dagne, Drosma, Dzelda, Dzidra, Dzilna, Eisvalda, Gaida, Gundega, Gunta, Guntra, Ildze, Ilga, Ilma, Indra, Joginta, Jūsma, Laidze, Laimdota, Laimrota, Laimute, Laisma, Lauma, Liega, Lija, Maiga, Maija, Maira, Mare, Meldra, Modra, Muidra, Nameda, Nora, Pārsla, Pērse, Raida, Raita, Ranta, Rasma, Rimante, Ritma, Rota, Roze, Rudīte, Rūsma, Sārta, Selga, Sērsma, Smuidra, Sniedze, Teiksma, Usma, Veldze, Velga, Vēsma, Vija, Vizbule, Vizma, Zaiga, Zeltīte, Zinta.

    Protams, vecāki var darināt arī paši latviskus vārdus saviem bērniem. Tā noteikti noticis arī sendienās, kad kalendāri vēl nebija pieejami.

     

    Antra Balode


    Ievietotāja profils | Komentāri (19)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook