Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Latvijā ražos militāros robotus?
    • Militārisms, drošība
    • 2009-02-09

    Latvijā ražos militāros robotus?

    No militārām vajadzībām ražotiem produktiem ir radušās daudzas šodienas cilvēka ikdienā neaizstājamas lietas, piemēram, internets.

    Lai noskaidrotu, kādas attīstības tendences militāro tehnoloģiju ražošanā šobrīd dominē pasaulē un Latvijā, uz sarunu aicinājām Zemessardzes Civilmilitārās sadarbības pārvaldes priekšnieku pulkvežleitnantu Tāli Blūmfeldu.

     

     


    Pirmais robots mūsdienu izpratnē bija ar tālvadību vadāma laiva, ko izgudroja Nikola Tesla ap 1898. gadu, pirmo elektrisko autonomo robotu izgatavoja ap 1948. gadu. Runājot tieši par militārajiem robotiem, šajā jomā celmlauži bija vācieši - Otrajā pasaules karā vāciešiem bija dažāda tipa ar tālvadību darbināmas tanketes, apgādātas ar spridzekļiem, kas bija domātas tanku un bruņumašīnu iznīcināšanai. Savukārt padomju armijā parādījās raķetes, kas iznīcināja lidojošus objektus, šīs raķetes darbojās ar siltuma vai infrasarkanā starojuma sensoriem, tika izmantoti arī prettanku radiovadāmie lādiņi. Robottehnoloģiju ieviešanu militārajā jomā galvenokārt atbalstīja tieši ekonomisku apsvērumu dēļ, jo, piemēram, ar vienu lādiņu, kas toreiz maksāja 6000 rubļu, varēja iznīcināt tanku, kura vērtība bija simtiem tūkstošu rubļu – starpība ir iespaidīga.

    Mūsdienās militārie roboti gan izmēru, gan lietojuma ziņā ir daudzveidīgi – sākot no kamenes lieluma ierīcēm līdz pat kosmiska mēroga objektiem, šie roboti prot pārvietoties pa sauszemi, ūdeni, zem ūdens un gaisā – zinātnieki ir izstrādājuši iekārtas, kas aptver visus četrus elementus. Jaunākie roboti ir aprīkoti ar infrasarkanā starojuma, siltuma un videokamerām, darbojas ar elektromotoriem, ir klusi un nemanāmi. Esmu NATO Tehniskās padomes dalībnieks un varu teikt, ka pasaules prioritāte militārajā jomā ir terorisma apkarošana un līdz ar to aktualizējusies arī robotu projektēšana šim nolūkam. Tiek izstrādāti novērošanas roboti, kas spēj pacelties lielā augstumā un ielūkoties debesskrāpju logos, orientēties gaiteņos un atrast vajadzīgo telpu, skatīties pa atslēgas caurumiem un durvju apakšu. Iegūtā informācija palīdz speciālo uzdevumu vienībām labāk izplānot operāciju.

    Militāro robotu jomā Latvijas prioritāte ir zemūdens roboti, kopā ar citām valstīm jau tiek izstrādāts projekts Baltijas jūras attīrīšanai. Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām Ziemeļu reģionā, tās dzelmē atrodas nesprāgusi munīcija vēl no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem, šobrīd ir pietiekami daudz zināmu bīstamo vietu koordināšu, bet, iespējams, tikpat daudz ir arī vēl neatklātu vietu, kur nogremdēti kuģi un ieroči. Baltijas jūras attīrīšana palielinās kuģošanas drošību un palīdzēs saglabāt jūrā un tās apkārtnē esošo floru un faunu, kas šobrīd ir nopietni apdraudēta, jo nogremdētā munīcija un ieroči ir 60 un vairāk gadu veci, rūsa saēd metālu, ļaujot ūdenī nonākt kaitīgajiem ķīmiskajiem un radioaktīvajiem elementiem, kas nodara milzīgu postu apkārtējai videi.

    Otra prioritāte - lidojošie novērošanas objekti. Jau divus gadus ar zinātniekiem risinājām jautājumu par militāro robotu izstrādi. Bija doma radīt skeneri, kas skenē augsnes virskārtu, šī aparatūra spētu pazīt raktu augsnes virskārtu. Nav noslēpums, ka Afganistānā un Irākā daudz cilvēku upuru rada tieši nomaskēti spridzekļi, no kuriem lielākā daļa ir aprakti zemē.  
    Bijušajam Aviācijas institūtam bija iesākts projekts par skeneriem, kas spētu redzēt līdz pat 2 metriem zem zemes, diemžēl šobrīd šis projekts ir apstājies. Pēdējais un, manuprāt, visperspektīvākais projekts lidojošo novērošanas objektu jomā ir mūsu pašu studentu izstrādāts lidojošais spārns. Tikko no Afganistānas atgriezās nākamā Latvijas kontingenta komandieris, un viņš atzina, ka šie lidoņi mums ir ļoti nepieciešami. Tās ir liekas acis, kas, iespējams, varētu paglābt karavīru dzīvības. Iesākumā šis novērošanas objekts varētu būt vienkāršs lidojošs spārns, kam pievienota videokamera vai infrasarkanie sensori. Lidojošais novērošanas spārns palīdzētu kontrolēt perimetru ap bāzi vai iet iekšā ielejās, brīdinot par tuvojošos ieroču vai narkotiku karavānu, kuru darbība šādos reģionos ir diezgan izplatīta.

    Pagaidām mēs līdzekļu un aprīkojuma ziņā nevaram konkurēt ar Vāciju, ASV vai Lielbritāniju. Bet mums ir labs intelektuālais potenciāls, tie ir atsevišķi entuziasti, bet prāta spēju ziņā viņi ir vienkārši fantastiski. Un tie nav pieredzējuši zinātnieki vai profesori, tie ir mūsu studenti un skolnieki, viņiem ir daudz ideju, kuras viņi grib realizēt un mums ir jādod iespēja viņiem to darīt. ASV jau ir izteikusi atbalstu militāro robotu ražošanai Latvijā, Zviedriju militārās rūpniecības augstākās vadības līmenī ir ieinteresējis šis it kā skolnieku projekts. Lielvalstīm nav nekas pret robottehnoloģiju ražošanu Latvijā, jo mēs nekonkurējam ar viņiem, vēl nespējam radīt komplicētas ierīces, kas darbojas caur satelītu, pagaidām ir runa par vienkāršu lokālu spārnu, bet ir valstis, kam tieši tas ir vajadzīgs. Esmu militārais atašejs Rumānijā, Bulgārijā, Turcijā un šīs valstis ir gatavas iepirkt lidojošos novērošanas objektus lielos daudzumos. Tā kā – ir izveidota labvēlīga augsne militāro robotu ražošanai, atliek tikai sakārtot pārdošanas procedūru, jo pašlaik mēs kā aizsardzības institūcija nevaram neko pārdot. Bet šīs lietas jau sāk virzīties, ministrija ir paudusi atbalstu šai idejai un pēc gada vai diviem Latvija varētu sākt ražot militāros robotus pārdošanai. Tā būtu lieliska iespēja izpausties mūsu pašu puišiem, dotu viņiem iespēju darboties un realizēt savas idejas. Mēs nevaram vienmēr būt tikai kalpi citiem, pārdot par sviestmaizi labas idejas un pēc laika iepirkt jau gatavas iekārtas par miljonu, mēs paši esam spējīgi radīt.

    Savulaik tika sagrauta visa mūsu rūpniecība – VEF, Radiotehnika – un nu ir pienācis laiks to atjaunot, es pat gribētu teikt, ka mums ir jārada militārais inženieris. To varētu veidot uz RTU bāzes vai sadarbībā ar Aizsardzības akadēmiju izveidot jaunu inženiertehnisko virsnieku sastāvu. Kā piemēru varu minēt Kauņas Tehnisko universitāti, kur zem augstskolas struktūras ir atsevišķs militāro pētījumu institūts, kur patstāvīgi strādā 5-6 cilvēki, bet, strādājot pie konkrēta projekta, uz laiku tiek piesaistīti iepriekš apzināti speciālisti, kas momentā atrisina problēmu un tad atkal atgriežas savās pastāvīgajās darba vietās. Tādu modeli RTU plāno ar laiku ieviest arī pie mums. Tas būtu ideāls variants ražošanai, jo sadarboties ar vairākiem SIA ir neefektīvi, bet vienā institūtā varētu radīt robota demo versiju, aprobēt, piemēram, Ādažos apmācību laikā, ja nepieciešams, darba procesā pielabot, un jau pavisam drīz roboti apkalpo mūsu misiju Afganistānā. Tam ir piekrituši NBS un zemessardzes komandieri, speciālo uzdevumu vienība, policija un ugunsdzēsēji, jo šos robotus varēs izmantot ne tikai misijās, bet arī aizsardzības un civilajā jomā.

    „Dodiet man miljonu, un es vadīšu partiju,” pirms septiņiem gadiem publiski paziņoja Einars Repše; toreiz tauta naudu saziedoja. Šiem puišiem nav vajadzīgs miljons, pat ne neskaitāmi tūkstoši, vienīgais, ko viņi prasa, ir iespēja darīt, vienkārša telpa un visnepieciešamākie darbarīki. Vai ražošanas attīstība valdības un sabiedrības acīs ir tikai sekundāra joma, kas ir kaut kur aiz politiskajām spēlēm un publisku netīrās veļas mazgāšanu?

    Avots: news.frut.lv


    Ievietotāja profils | Komentāri (12)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook