Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Atskatoties uz šā gada Meteņiem
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2009-02-12

    Atskatoties uz šā gada Meteņiem

    Gads pavirzījies tuvāk uz pavasara pusi. Ziemas un pavasara cīņa vēl nebūt nav beigusies. Taču Meteņi sagaidīti un aizvadīti godam! Citviet klusā mājas gaisotnē, citviet ar jautrākām izdarībām, neiztrūkstošu jokošanos uz kalna. Kā tos šogad svinējuši Silu ģimenē, jautājām Līgai Silai.

     

     

    • Kā un kur šogad svinējāt Meteņus, ko darījāt?

      Līga: Meteņus svinējām mājās un tās izdarības sanāca divu dienu garumā. Pirms-meteņu dienā mazie puikas riktīgi izvizinājās no kalniņa (un kā izrādījās, labi vien ka tā izdarījām, jo Meteņu dienā sniega vairs nebija), brauca ar ragaviņām un arī skrēja vienkārši tāpat. Es tajā laikā salasīju pūpolus, kas man liekas kā īsti pavasara vēstneši. Savukārt Meteņu dienā (7.02) cepām pīrāgus un vienkārši runājāmies ar puikām, kas tad ir Meteņi un kādas ir šīs dienas tradīcijas.

    • Kādas, jūsuprāt, ir spilgtākās Meteņdienas tradīcijas, kas saglabājušās līdz mūsdienām?

      Līga: Spilgtākās un tipiskākās noteikti ir vizināšanās no kalniņa, tas ir kas tāds, ko var darīt jebkurš cilvēks, turklāt bērniem tas ļoti patīk. Un tad jau klasiskā mielasta gatavošana. Zintim ļoti patīk nostāsts par meteņa mīšanu no šķūņaugšas :-), bet mēģinājuši to gan mēs neesam :-).

    • Pēdējos gados Meteņi izvēršas pelēki, lietaini, bez sniega... Ko un kā, jūsuprāt, varētu darīt mūsdienās, lai nezaudētu kultūras vērtības, saglabātu tradīciju rituālus?

      Līga: Sniega trūkums jau nav tas trakākais, vienmēr ir iespēja ripināties no kalniņa tāpat (puikas tā darīja ziemā, kad sniega nebija, un bija sajūsmā!). Man laikam galvenais būtu veikt sagatavošanos (ar mielasta gatavošanu un mājas tīrīšanu) un tad aizbraukt pie mūsu Kaives ozola un veikt tur mazu rituāliņu ar ziedošanu un dziesmām, un pēcāk vienkārši pasēdēt ģimenes lokā pie svētku galda. Līdzīgi darījām arī Ziemassvētkos un svētku sajūta patiešām radās (respektīvi iztikām bez budēļiem - kas jau arī ir meteņu tradīcija - un attiecīgajām dziesmām). Man šķiet, ka to (respektīvi ziedošanas un labo domu rituāliņu) var darīt jebkurš, turklāt tas it kā liekas maz, bet svētku sajūta IR, un nav obligāti vajadzīgs cilvēku pūlis un dziesminieces, kas nodzied dziesmas tavā vietā.

      Par to darīšanu, man liekas, ka patiesībā jau tiek darīts ļoti daudz un ja cilvēkam ir interese, viņam ir iespēja pievienoties gadskārtu svinētājiem visdažādākajās Latvijas vietās. Arī tajā pašā LR1 katru nedēļu bērni var noklausīties Medeņu pāra sagatavoto un vadīto spēli - "Bijis - nebijis" par latviešu svētkiem un tradīcijām, un nepiespiestā veidā iemācīties ļoti daudz.
      Turklāt, nekad nebūs tā, ka šīs tradīcijas būs lielākā cilvēku vairuma ikdienas sastāvdaļa. Un tas nav tāpēc, ka latvieši būtu slikti vai kosmopolītiskās mediju ietekmes dēļ, bet tas ir vienkārši tāpēc, ka mūsu šodienas dzīvesritms ir atrauts no dabas cikliem. Ja godīgi, arī man ir grūti izjust tādus Meteņus vai vasaras Māras, es sajūtu lielos ciklus - Ziemassvētkus un Vasaras saulgriežus un tos arī svinu tā patiešām izjusti.

    Paldies Līgai par jaukajām atbildēm! Ceram, ka tās rosinās ikvienu no mums padomāt, kā mūsdienās varam iedzīvināt senās tradīcijas ikvienam pieņemamā un saprotamā veidā!

     

    Laura Liepiņa


     


    Ievietotāja profils | Komentāri (5)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook