Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Cīņa Ukrainā (tiešraide)
Par varas būtību un jaunu partiju dibināšanu
    • BLOGS
    • 2013-12-18

    Par varas būtību un jaunu partiju dibināšanu

    Diez vai par saprātīgu mēs dēvētu zemnieku, kurš, piesaukdams gaidāmu labu ražu, savus tīrumus mēģinātu apsēt ap Ziemassvētkiem. Tāds būtu uzskatāms par galīgu nejēgu vai arī ļaunprāti, kurš tērē sēklas, laiku un enerģiju skaidri prognozējamai neveiksmei. Diemžēl politiskajā tīrumā šādu „zemnieku" nekad nav trūcis. Tuvojoties kārtējām vēlēšanām arvien uzrodas vairāki. Izņēmums nav arī šī reize.

    Kā parasti šos aktīvistus var grupēt „jaunajos vecajos vēžos " un tajos, kam šķiet, ka veids, kā nokļūt pie varas, ir partijas dibināšana. Tomēr daudz svarīgāk ir tas, ka uz šādu politmesiju izmestajām ēsmām gatavi ķerties labu nodomu vadīti cilvēki. Tas ir iemesls, kādēļ ir vērts pievērst uzmanību varas jautājumam, kuru neizprotot, neizbēgami piedzīvosim kārtējo vilšanos kārtējā partijā. Kas ir vara, kāda ir tās izcelsme, ka pie tās nonākt?

    Kas ir vara?
    Vara ir divpusējas attiecības. Tikai tad varai ir piepildījums, ja ir tās turētājs un tas, attiecībā pret kuru šī vara tiek vai var tikt izmantota. Vara tikai tad var īstenoties, ja pakļaujamie ir gatavi piekāpties. Vara ir piespiešana (no rekomendācijām līdz fiziskai ietekmēšanai). Vara ir spēja likt citam darīt arī to, ko no brīva prāta tas nedarītu.
    Varas nesējs var uzturēt savu kontroli tikai: 1) kultivējot priekšstatu par savu varenību, 2) izolējot indivīdus citu no cita, lai jebkuram cilvēkam nāktos mērot spēkus ar visu struktūras varu, 3) nodrošinot minimālu pakļautās tautas vai cilvēku grupas drošību pret citiem varas centriem.
    Jebkuras varas pamatā ir vismaz viens no šiem resursu veidiem: saimnieciskie, informatīvie vai fiziskie. Šie resursi veidojas sabiedriskajās attiecībās. Tātad tas, kurš kontrolē tautsaimniecību vai nozīmīgu tās daļu, kam pieder ietekmīgākie plašsaziņas līdzekļi, ietekme reliģiskās organizācijās, tas, kurš ir nodrošināts ar privātām bruņota spēka vienībām vai ietekmi valstiskajās bruņotajās struktūrās, - tas arī uzskatāms par varas turētāju.

    Saimnieciskā vara
    Valdot naudas saimniecības principiem, absolūtais vairākums cilvēku nevis patērē savu laiku un spēku, lai ražotu sev nepieciešamās lietas (kā naturālajā saimniecībā), bet gan lai iegūtu maiņas vērtību - naudu -, kura pēcāk tiek izmantota, lai nepieciešamo iegādātos. Svarīgi, ka cilvēka eksistence vairs nav tieši atkarīga no viņa padarītā darba, bet gan no saņemtās naudas. Savukārt naudas saņemšana ir atkarīga no vispārējiem tirgus likumiem, kurus nosaka noteiktajā vietā valdošās varas struktūras raksturs, un no tā, kura labā tiek veikts darbs un no tā, kurš regulē naudas plūsmu.
    Valstis un to iekārta šobrīd pārsvarā ir saimnieciski ietekmīgo aprindu varas līdzeklis, kuram, pateicoties deklarētajai demokrātijai, ir zināms kompromiss ar atsevišķām tautas interesēm (piemēram, valsts valoda, tiesības uz tradicionālās kultūras kopšanu). Varas struktūrām ir izdevīgi, ja lielas iedzīvotāju masas atrodas izdzīvošanas minimuma robežās: cilvēki ir iejūgti, cīnoties par minimumu un baidoties pazaudēt šo nedrošo pamatu. Šādu stāvokli var uzturēt līdz brīdim, kamēr sabiedriskajā domā beidz cirkulēt augstākie ideāli. Tad nav bīstami pāriet uz nākamo «ērto» pozīciju, t. i., uz tāda labklājības līmeņa nodrošināšanu, kas liek justies ērti un nerada vēlēšanos kaut ko mainīt. Pāreja uz minēto stāvokli vērojama atsevišķās spēka un citās atbildīgās valsts organizācijās. Tātad nodrošina cilvēku mazākuma lojalitāti pretēji vairākumam, kas papildus dod arī sašķeltības efektu.

    No raksta tēmas viedokļa svarīgi ir apzināties, ka jaunveidojamai partijai ir divi saimnieciskās varas avotu varianti 1) savs finansējums (kas nav skatāms atrauti no jautājuma - kas ir šie savējie?), 2) politprostitūcijas kāds no paveidiem, kad finansējums tiek sagādāts pret apsolījumu darboties kādās šauri specifiskās sponsoru interesēs.

    Fiziskā vara
    Valstij, kas ir varas elites redzamākā izpausme, ir savdabīgs monopols uz vardarbību. Valsts vardarbību, pretēji, piemēram, reketieru vardarbībai, cilvēki uzskata par likumīgu un taisnīgu vai taisnīgāku, jo tai ir dota cilvēku lielākās daļas piekrišana vēlēšanās vai klusējot. Varas struktūra ir izveidojusi tiesu, bruņotos spēkus un policijas vienības, lai nodrošinātu savas varas stāvokli. Metodes var būt no brīvības ierobežošanas līdz pat dzīvības atņemšanai. Te arī kļūst saprotami, kādēļ likums aizliedz sabiedriskām organizācijām apbruņot savus biedrus, veikt militāras apmācības un dibināt militāras vienības. Tas ir cēlonis arī zemessardzes atbruņošanai, kā arī samērā sarežģītajai iespējai likumīgi iegūt nēsāšanai šaujamieroci. Un, visbeidzot, tas ir viens no iemesliem, kādēļ valdība vēlējās profesionālu bruņoto spēku izveidi, jo obligātais dienests, lai cik nepilnvērtīgs tas arī nebūtu, sniedz pamatus militārajās zinībās vienkāršiem tautas pārstāvjiem, kā arī nav tik uzticams, jo dienests tomēr ir obligāts. Atsevišķs stāsts ir par apsardzes firmām. Te jāpiebilst, ka visai bieži apsardzes firmas ir kādreizējo VDK vai milicijas darbinieku dibinātas un tātad arī varas elites kontrolētas.

    Būtiskākais mūsu tēmai, ka fiziskās varas resurss ir arī liels partijas dalībnieku skaits, savukārt niecīgs to daudzums ilgākā laika periodā (piemēram četri gadi - Saeimas pilnvaru termiņš) liecina par galvenā „bezmaksas" resursa neesamību, un, tātad, par konkrētās komandas nenopietnību.

    Garīgā (informatīvā) vara
    Ietekmīgākā garīgās varas forma ir apziņas manipulācija. Tās mērķis ir ne vien radīt bezspēcības apziņu, bet arī - kas ir daudz svarīgāk - graut domāšanas struktūru, radīt neizpratni par cēloņiem un sekām, tādējādi cilvēku neapmierinātību novadot no patiesajiem cēloņiem uz dažādām citām tā paša cēloņa sekām. Piemēram, korupcijā nav vainojama kārtība ministrijā kā tāda, bet gan atsevišķu ierēdņu negodīgums (tikpat labi uzbrucējs var teikt, ka sita ne jau viņš, bet gan roka). Tāpat nozīmīgi ir veidot katram indivīdam personīgu realitāti, kura iespējami mazāk saskanētu ar citu redzējumiem, jārada individuālisms un egoisms tā galējās un negatīvās izpausmēs (katrs par sevi!). Tauta tiek šķelta, lai neveidotos elitei konkurējoša struktūra, kā arī lai pozitīvās tendences pārmāktu ar tās pašas tautas citas daļas spēkiem. Piemēram, tautu sadala «eiroskeptiķos» un «eirooptimistos», lai atsevišķu grupu loloto neatkarības ideju nomāktu ar materiālisma un aprēķina idejām.

    Tomēr šādai sabiedrības šķelšanai ir arī otra puse: šādi rodas grupas, kurām ir spēcīga kopības apziņa vismaz vienā jautājumā, tādēļ, lai nepieļautu tālāku strukturēšanos, šīs grupas ir jāšķeļ tālāk, vēl sīkākās daļās. Izveidojušās daļas savukārt vēl sīkāk utt. Galējā robeža ir cilvēka apziņa, kura tāpat tiek fragmentēta un grauta, bet jau ar atšķirīgām metodēm. Ir likumsakarīgi, ka palielinās šizofrēnijas gadījumu skaits. Viena no spēcīgākajām garīgās varas formām ir reliģija. Tādēļ politiķi vienmēr cenšas draudzēties ar konfesiju un sektu vadoņiem. To apliecina, piemēram, dažu ekspolitiķu ciešā saistība ar sektām, piemēram, ar Jauno paaudzi. Garīgā vara ir informācija. Tas, kurš ir tiesīgs lemt par kādas citiem vai citam nozīmīgas informācijas sniegšanu vai nesniegšanu, kurš zina vairāk, kā rezultātā var rīkoties efektīvāk, ir garīgās varas nesējs.

    Mūsu temata ietvaros jāuzsver, ka kvalitatīvas un būtiskas informācijas - par notiekošo, analītiska informācija, risinājumu piedāvājumi - ir viens no iespējamiem reāliem jaunas partijas varas resursiem.

    Partija kā „notariāls apstiprinājums" reālajai varai
    No iepriekš minētā izriet viens galvenais secinājums - vara veidojas saimnieciskajās, tiesiskajās un informatīvajās sociālajās attiecībās. Partijas ir tikai virsbūve, forma, veids kā reāli jau pastāvošo varas stāvokli padarīt par leģitīmu (likumisku). Vēlēšanu rezultāti ir tikai tablo pie sienas, kurā parādās dažādu grupu un grupējumu spēku (varas) samērs - gūtie punkti. Reālā spēle notiek laukumā. Turklāt spēles laikam nav ierobežojuma - tā notiek nepārtraukti, nevis tikai gadu/mēnesi pirms vēlēšanām. Tas nozīmē, ka nekad nevienai labi iecerētai jaunai partijai nebūs ne mazāko izredžu, ja vien tā nebūs izpildījusi galvenos priekšnosacījumus - nodrošinājusies ar atbilstošiem visu trīs varas resursu veidiem.

    Par to, vai ir iespējama reālas pārmaiņas nesošas tautas kustības veidošana - nākamajā rakstā.

    Jānis Sils

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (12)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook