Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Pārgājiens gūst atsaucību
    • Militārisms, drošība
    • 2009-02-18

    Pārgājiens gūst atsaucību

    Iepriekšējā nedēļas nogalē notikušais pārgājiens noteikti vēl ilgi daudziem paliks atmiņā. Sevišķi lielā dalībnieku skaita dēļ (vairāk nekā 100 dalībnieku), kas parāda, ka jauniešiem joprojām ir interese gan uzturēt sevi labā fiziskā formā, piekopt veselīgu dzīvesveidu, gan arī apzināt savas tautas saknes un apgūt Latvijas vēsturi.

     

    Šoreiz tā nebija nedz lekcija, nedz melnbalta vēstures grāmata – tā bija iespēja pašiem izstaigāt kauju un piemiņas vietas, uzdot sev interesējošos jautājumus ZS pulkvedim J. Hartmanim par vienām no smagākajām kaujām 1. pasaules kara beigu posmā – kaujām pie Mazās Juglas.

    Par pārgājiena sākuma vietu tika izvēlēta Ikšķiles stacija. Pirmā lielākā apstāšanās vieta bija netālu no Pikalnes, kur tikāmies ar aizsardzības ministru V. Veldri. Tika rādīti arī tuvcīņas paraugdemonstrējumi.  Tālāk ceļš veda uz ziemeļiem līdz Vecauziņu kapiem, kurus vasarā plānots sakopt, sevišķi to kapu daļu, kur guļ latviešu strēlnieki un kas padomju laikos palika ārpus kapu teritorijas. Tika kopīgi parakstīta vēstule Salaspils novada domei, lai tā atļautu šo ieceri īstenot.

    No šejienes devāmies austrumu virzienā, pa ceļam šķērsojot Mazās Juglas trošu tiltiņu, pie kura notika vienas no sīvākajām kaujām. Tas bija stratēģiski svarīgs punkts, par kura noturēšanu latvieši maksāja ar savām asinīm un dzīvībām. Uz laiku apmetāmies no Brektu mājām netālu esošajā piekalnītē, kurā labi saglabājušās un redzamas ierakumu pēdas.

    Pēdējais ceļa posms veda līdz Tīnūžiem, kur bija pēdējā atpūtas vieta pirms ceļa uz Ogri. Varēja apskatīt un aptaustīt 1. pasaules kara ieročus, kā arī sasildīties un vienoties kopīgā dziesmā pie ugunskura.

    Nākamā diena tika sākta ar rīta rosmi: nelielu krosu pa Ogri un fiziskajām aktivitātēm, pēc kurām sākās E. Helmaņa vadītais seminārs.  E. Helmanis izskaidroja tuvcīņas pamatprincipus, bija iespēja uzdot jautājumus, kā arī pašiem darboties.

    Tuvcīņas skolas rīkotajā pārgājienā piedalījās Tēvijas Sargi no organizācijas nodaļām, kā arī jaunsargi.


    Ievietotāja profils | Komentāri (8)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook