Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Aizliedz 16. marta pasākumus
    • Militārisms, drošība
    • 2009-03-10

    Aizliedz 16. marta pasākumus

    Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto paziņojumu izskatīšanas komisija aizliedza visus 16. martā pieteiktos pasākumus pie Brīvības pieminekļa. Saskaņā ar likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” normām, komisija ņēma vērā tiesībsargājošo struktūru, tajā skaitā, Drošības policijas ieteikumus.

    Visiem pasākumu pieteicējiem pašvaldība izsniegs administratīvos aktus ar motivētu atteikumu rīkot plānotos pasākumus.

    Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto paziņojumu izskatīšanas komisija šodien aizliedza visus 16. martā pieteiktos pasākumus pie Brīvības pieminekļa. Saskaņā ar likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” normām, komisija ņēma vērā tiesībsargājošo struktūru, tajā skaitā, Drošības policijas ieteikumus. Visiem pasākumu pieteicējiem pašvaldība izsniegs administratīvos aktus ar motivētu atteikumu rīkot plānotos pasākumus.

    Atteikumus saņems biedrība „Rodina”, kura vēlējās laukumā pie Brīvības pieminekļa rīkot sapulci no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00, biedrība „Daugavas Vanagi Latvijā,” kuri plānoja gājienu no Doma baznīcas līdz piemineklim no plkst. 13.00 līdz 14.00, un Genādijs Kotovs, kurš vēlējās rīkot sapulci no plkst. 17.00 līdz 18.00.

    „Nebūt neesmu sajūsmā par lēmumu liegt doties gājienā Daugavas Vanagiem, taču drošības struktūru informācija un likuma normas lika lemt pret savu sirdsapziņu,” atzīst komisijas vadītājs, Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs.Pēc Drošības policijas sniegtās informācijas, minēto pasākumu laikā būtu liela dažādu provokāciju un agresīvas rīcības iespējamība no malas, kas varētu pāraugt grūti kontrolējamās nekārtībās.

    Informācija par iespējamām provokācijām ir klasificēta, tāpēc pašvaldība to plašāk nekomentē, vien norādot, ka nav pretenziju par šo trīs pasākumu pieteicējiem, taču pastāv bažas par iespējamām provokācijām no malas, ņemot vērā sarežģīto sociālo situāciju. Iespējamās nekārtības pasākumu rīkošanas gadījumā varētu būt pat lielākās nekā 13.janvāra grautiņu laikā, atzīmēja pašvaldībā.

    Komisija lēmumu pieņēma ar balsu vairākumu. Par Daugavas Vanagu pasākuma atļaušanu iestājās domes Kultūras komitejas vadītāja Helmī Stalte (TB/LNNK), bet Drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs Raimonds Vilde (TP) un pilsētas izpilddirektora vietnieks Ģirts Auškāps (TB/LNNK) uzskatīja, ka visi pieteikumi jāsaskaņo.

    Pieteikumu iesniedzēji - gan "Daugavas Vanagi", gan biedrība "Rodina" - sola šo pašvaldības lēmumu apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Kā norādīja "Daugavas Vanagu" pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš, šāds pašvaldības lēmums neko neatrisina. "Iešanu pie pieminekļa bez atļaujas mēs neorganizēsim, bet tā tāpat notiks," sacīja Krūmiņš, pieļaujot, ka varētu notikt arī provokācijas.

    Viens no pasākuma pieteicējiem, Rīgas domes deputāts Genādijs Kotovs (PCTVL), atzina, ka pašvaldības lēmums noteikti tiks apstrīdēts tiesā, jo tas esot "nelikumīgs un prettiesisks". "Pēc tiesas sprieduma skatīsimies, kā rīkoties tālāk. Ja paliks viss, kā ir, tad apspriedīsim situāciju un izlemsim, kā vispareizāk rīkoties. Mūsu rīcībā ir neoficiāla informācija, ka it kā visiem ir atteikts, bet "Daugavas Vanagi" varēšot pēc dievkalpojuma mierīgi iet un netraucēti nolikt ziedus," sacīja Kotovs. Domnieks uzsvēra, ka "mēs visu kontrolēsim" un, ja gājiens notiks, iespējams, pret to tiks protestēts.

    Arī Latvijas Antifašistiskās komitejas pārstāvis Eduards Gončarovs žurnālistiem norādīja, ka pašvaldības lēmums noteikti tiks pārsūdzēts tiesā. Par tālāko rīcību organizācija lemšot pēc tiesas sprieduma pieņemšanas.

    Kā ziņots, pašvaldība 2006.gadā neatļāva rīkot leģionāru piemiņas gājienu un šo lēmumu Administratīvā rajona tiesa atzina par tiesisku. Pēc tam naktī uz 16.martu policija pieminekli iežogoja. Savukārt 2007. un 2008. gadā pašvaldība atļāva rīkot gājienu, un tie notika ievērojamu policijas spēku uzraudzībā.


    Sagatavots pēc Rīgas domes, DELFI un TVNET publicētās informācijas


    Ievietotāja profils | Komentāri (1)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook