Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Lieldienas gaidot
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2009-03-13

    Lieldienas gaidot

    Daba mums apkārt jau mostas no ziemas miega, drīz ziemas balto seģeni nomainīs pavasara koši zaļā...drīz klāt būs diena, kad latvieši sveic pavasara sākumu.
    Latviešiem tā ir Lielā diena jeb Lieldienas, kur pats vārds izteic šī notikuma jēgu un saturu - diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Pēc senā Mēness-Saules kalendāra Lieldienas iezīmē pavasara punktu, un tās iznāk devītajā (piecdienu) nedēļā pēc Meteņiem.

    Lieldienas tāpat kā Meteņi ir pavasara saulgriežu svinības. Lieldienās Zemes un Saules savstarpējā stāvokļa rezultātā diena un nakts ir vienāda garuma. Turpmākā Zemes ritējumā ap sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts saīsināties. Šādu pilnīgu gaismas uzvaru pār tumsu un Saules atmodu senās āriešu tautas atzīmējušas ar saulgriežu svinībām.

    Pēc latviešu tradīcijām Lieldienas svin trīs, garajā gadā - četras dienas.

    Lieldienās, saulei lecot un rietot, tās ēna iet pa vienu līniju virzienā rietumi- austrumi, šo līniju sauc par saules taku: Trīs žuburu bērziņš auga

    Saules taku maliņā.

    Tai vienai Saule lēca,

    Tai otrai Mēnestiņis,

    Tai trešā zariņā

    Auseklītis ritināja. [LD 14376]

    Dabā saules taku iezīmē Lieldienu rītā pret sauli tekošs strauts, latvieši šī strauta ūdenim piedēvēja maģisku, veselību un skaistumu vairojošu spēku:

    • Lai būtu skaists un čakls, tad Lieldienu rītā ar saules lēktu ir jāiet strautā mazgāties, kas no vakariem uz rītiem. [LTT 17317]

    Svarīgākās Lieldienu tradīcijas ir šūpošanās, putnu dzīšana, olu krāsošana, dažādas rotaļas ar olām un to ēšana.

    Dainās visvairāk apdziedāta ir šūpošanās. Šūpošanās Lieldienās satur tādu pašu nozīmi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos, tas ir, auglības veicināšana. Šī Lieldienu tradīcija sakņojas senā pagātnē, āriešu pirmtautā, un latvieši ir vienīgie eiropieši, kas to dara vēl šodien. Ar šūpošanos latvieši ir uzglabājuši senu paražu, kas tagad sastopama vairs tikai indiešu reliģijā. Šūpošanās nozīme auglības veicināšanā skaidri izteikta dainās: Liniņu labada šūpuli kāra,

    Lai auga liniņi kā šūpulītis.

    [LD 54994]

    Pavasara Lieldienu šūpoles ir simboliska zīme, tās iešūpodami, ļaudis enerģētiski iekļaujas dabas atmodas vilnī, kura esamību jūt visa dzīva radība.

    Par vienu no raksturīgākajām Lieldienu tradīcijām tiek uzskatīta olu krāsošana, vārīšana, dažādas rotaļas ar tām un olu ēšana. Olas, kā Lieldienu tradīciju sastāvdaļa, saglabājušās līdz mūsdienām. Olu krāsošana, kas labi pazīstama daudzās tautās, ir iecienīta Lieldienu izdarība arī latviešiem. Dainās tomēr trūkst pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Tikai viena daina, lietojot ģermānismu “pervēt”, apraksta šo darbību. Tās tekstā ieviesies vēl viens ģermānisms – “šķiņķosim”, no kā var secināt, ka daina sacerēta nesenā pagātnē: Pervēsim, māsiņas,

    Raibas oliņas,

    Šķiņķosim bāliņam

    Lieldienas rītā! [LD 55384]

    Ar olu iesaistīšanu Lieldienu tradīcijās izpaužas senais olas kults, kurā ola ir dzīvības nesēja. Senajos mītos ola simbolizē sauli un saules gaismas atmodu, arī jaunu dzīvību. Olu sasizdami mēs atbrīvojam tajā ieslēgto enerģiju – šī darbība mītiski attēlo piedzimšanas brīdi.

    Kaut arī olu krāsošana, ēšana un olu sišana nepieder pie latviešu senākajām tradīcijām, tā ir ļoti iesakņojusies mūsu senču kultūrā un par to runā daudz ticējumu:

    • Lieldienas rītā olas jāmaina, tad viss labi padodas. [LTT 17249]

    • Kam olu sišanā ola stiprāka, tas ilgāku mūžu dzīvos. [LTT 17368]

    • Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi. [LTT17207]

    Lieldienās latvieši ievēroja dažādas paražas auglības un svētības veicināšanai:

    • Lieldienas rītā ar šautnieku žagariem kuļ lopus, lai tie nebizotu. [LTT 17271]

    • Pirmajā Lieldienu rītā jāpurina ābeles, lai vasarā būtu daudz ābolu. [LTT 17405]

    • Lieldienas naktī redzētie sapņi piepildās.” [LTT 17405]

    Kā jebkurā gadskārtā, arī Lieldienās tika veikti laika vērojumi un pareģojumi:

    • Cik daudz rasas pirms Lieldienas, tik daudz salnu pēc tās. [LTT 17305]

    Vairums seno gadskārtu tiek cilvēkotas kā vīriešu kārtas teiksmu dēli – Dievadēli, bet Lieldienas jeb Lieladiena latviešu valodā ir sieviešu kārtas vārds. Dainās Lieldienu svinību personificējums ir liela sieva vai trīs un četras māsas: Četras māsas, Lieldieniņas,

    Četri brāļi, Ziemassvētki;

    Astoņām dieniņām

    Dara saldu alutiņu. [LD 32293]

    Lai gan ar savu nozīmi un darbību tās pielīdzinās citiem gadskārtas teiksmu dēliem, cilvēkotās Lieldienas neiederas Dievadēlu pulkā. Meklējot Lieldienu sievišķīgā cilvēkojuma dziļāko būtību, var izdarīt secinājumus, ka sievietes tēls simbolizē auglību. Sieviete ir jaunas dzīvības “šūpulis”, Lieldienas kā dabas atdzimšanas svētki arī simboliski saistīti tieši ar sievietes tēlu.

    Ļaudis Lieldienu pavada pār kalnu ar dziesmām, soloties to atkal sagaidīt citu gadu:

    Pavadu Lieldienu pār augstu kalnu,

    Pār augstu kalnu, caur zaļu birzi,

    Caur zaļu birzi upītes malā.

    Guli nu, Lieldiena, līdz citam gadam,

    Līdz citam gadam upītes malā! [LD 32292]

    Lieldienas pavada pār augstu kalnu, jo kalns mītiski simbolizē Saules stāvokli pie debesīm. Lieldienās Saule ir tikai pusceļā uz kalna virsotni, kas ir Jāņos.

    Latviešiem Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības. Dabas atmoda, Saules godināšanas svētki, gaismas atnākšana Saules meitas veidolā. Ar šo dienu sākas jauns darbu cēliens zemnieka sētā. Tiek veikti dažādi rituāli svētības un auglības veicināšanai zemnieka sētā, tiek veikti nākotnes pareģojumi. Saulgrieži ir īpašs laiks saskaņas radīšanai ar dabu, Dievu un sevi. Lieldienas ir Saules svārstīšanās starp diviem pretējiem stāvokļiem - vienā gadījumā uzvaru guvusi tumsa, bet pēc Lieldienām gaisma, jeb diena.

    Lai arī Tev izdodas izjust šo uzvaru sevī!

    Lai jaukas Lieldienas!

     

    Informāciju apkopojusi: Anna Palelione

     

    P.S. Latviešu nacionālistu klubs ielūdz Tevi uz Lielās dienas godināšanu 2009. gada 21. martā Limbažu rajona Viļķenes pagastā. Pieteikties uz antra@nacionalisti.lv.

    P.S.S. Papildus iesakām palasīt un aplūkot bildes no iepriekšējiem gadiem:

    Zaļi zied zālīte Lieldienas rītā.

    Nāc nākdama, Liela diena!

    Lieldienas: Zaļi zied zālīte.

     

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (2)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook