Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Robežsargi pretojās okupācijai
    • Militārisms, drošība
    • 2009-03-27

    Robežsargi pretojās okupācijai

    Bieži vien, runājot par Latvijas okupāciju, to raksturojot lietojam apzīmējumu "bez neviena šāviena". Lai gan pavēles, izrādīt bruņotu pretošanos, nebija un vispārējā mērogā tā nenotika, tomēr šāds apzīmējums nav patiess, jo 1940.gada 15.jūnijā Latvijas robežsargi Masļenkos iesaistījās kaujās ar iebrūkošajām sarkanarmijas vienībām. 

    Piedāvājam notikumu aculiecinieka, robežsarga Roberta Goldberga un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra speciālista Ritvara Jansona stāstījumus;

    Roberts Goldbergs:
    Gatavojāmies pēc dažām dienām Jāņus svinēt. Es atrados štābā - dežūrēju pie telefona. Pēkšņi naktī telefona zvans: uz robežas ugunsgrēks. Pēc tam nākamais: iebrukums! Paķēru velosipēdu, braucu skatīties. Piebraucu pie upes, skatos - otrā krastā, pļavā krievi. Visiem Stobri uz mūsu pusi.
    - Un jūs gar tiem stobriem braucāt uz trešo sardzi?
    Kā tad! Bija taču jānoskaidro, kas noticis. Piebraucu pie sardzes. Tur logi, durvis - viss vaļā. Telefons norauts. Sardzes telpas izdemolētas. Un neviena cilvēka. Bet tur taču arī privātie dzīvoja. Ko man darīt? Sirds no uztraukuma pa muti kāpj laukā. Minos pa meža ceļu uz otro sardzi. Pirmo pie degošās mājas ieraudzīju Macīti. Acīmredzot viņš, papildspēkus ieraudzījis, bija steidzies pēc papildspēkiem. Nepaspēja. Turpat uz vietas palika - jau līdz pusei apdedzis. Paskatījos šautenē. Bet taisnību sakot, i skatīties nevajadzēja: uz pļavas mētājās asiņainas drēbes: zaļas blūzes, asiņiani zābaki. Krievu mantas. Vai uzbrucēji krituši, vai tikai ievainoti - kas to lai zina...
    - Tātad tā izrādās tikai leģenda, ka PSRS Latviju okupējot, uz robežas nav atskanējis neviens šāviens?
    Protams, ka atskanēja un ne viens vien! Turklāt pat divas dienas pirms okupācijas. Un bija arī Latvijai upuri: 15.jūnijā krievi bija mūsu sardzi aplenkuši, kapāja pa guļamtelpām, kur sardzes puiši bija iekšā. Sašāva Beizaku un Cimošku.
    - Tur, uz robežas, toreiz nebija tikai robežsargi vien, bija arī civilie.
    Visus, kas tur bija, paņēma gūstā - pārdzina pāri robežai. Pat māti ar mazu zīdainīti. Bet komandiera dzīvoklī iemeta granātu. Komandiera sieva, šķiet, glābties gribēdama, izlēca pa logu. Tur viņu beigtu arī atrada, pārkritušu pāri puķu dobei. Komandiera puisītis no uzbrucējiem bija paslēpies aiz malkas. Taču arī viņu kāds krievs sašāva. Gan tūlīt veda uz slimnīcu Rēzeknē, bet zēns neizturēja - pa ceļam nomira. Tā toreiz notika: bija oficiāls uzbrukums neatkarīgai valstij. Bandītisks uzbrukums.
    Ritvars Jansons:
    1940.gada 15.jūnijā notika Padomju Savienības uzbrukums Latvijas Republikas robežsargu postenim. Tas ir neapstrīdāms fakts - atrodams padomju dokumentos. Padomju vēsturnieki pat publicējuši faktus, ka latviešu robežsargi izrādījuši pretošanos un incidenta rezultātā cietuši arī uzbrucēji.

    Izmantots fragments no radiožurnālistes Baibas Šābertes veidotās intervijas.


    Ievietotāja profils | Komentāri (10)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook