Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Vai tiešām paši vainīgi?
    • BLOGS
    • 2009-04-03

    Vai tiešām paši vainīgi?

    Tie, kas kredītus nav ņēmuši, ekonomiskajā krīzē vaino sabiedrības daļu, kas vieglprātīgi dzīvojusi uz parāda. Arī politiķi un ierēdņi cenšas atbrīvoties no atbildības par notikušo, rādot ar pirkstu kredītņēmēju virzienā.

    Savukārt paši kredītņēmēji izmisumā visu vainu cenšas uzvelt neprasmīgai un zaglīgai valsts vadībai, kas Latviju novedusi līdz bankrotam.

    Sava daļa taisnības droši vien ir visiem, tomēr šis raksts paredzēts, lai nedaudz mazinātu tieksmi vainot kredītu jūgā iestigušos tautiešus.

    Lielākajai daļai iedzīvotāju nav pat aptuvenas izpratnes par to, kas ir maksājumu bilance, ko nozīmē tekošā konta deficīts un kādas sekas izriet no fiksēta valūtas kursa uzturēšanas. Savu saimniecisko rīcību vidusmēra latvietis plāno atbilstoši saviem tā brīža ienākumiem, kā arī valdības, ierēdņu un dažādu ekonomistu paziņojumiem par sagaidāmajiem nākotnes notikumiem. Ja vadošas partijas līderis paziņo - „pedāli grīdā!", lielākā daļa ekonomistu rēķina, ka Latvija desmit līdz divdesmit gadu laikā sasniegts Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni, bet ierēdniecība visu laiku ziņo par neticamos tempos augošiem nodokļu ieņēmumiem un vēl straujāku darba samaksas kāpumu valsts iestādēs, tad jebkurš iedzīvotājs rēķinās ne tikai ar esošo dzīves līmeni, bet arī ar tā strauju pieaugumu nākotnē.

    Straujš ienākumu līmeņa kāpums ir iemesls, kāpēc arī piesardzīgas ģimenes sāk izvērtēt iespēju aizņemties, lai realizētu lielākas ieceres - izremontētu vai pat iegādātos savu mājokli. Un šī vēlme (vai daudzos gadījumos - vajadzība) ir saprotama, jo dzīves apstākļi Latvijā pārāk ilgi ir bijuši nožēlojami. Diemžēl lielākā daļa kredītņēmēju neaizdomājas, ka tieši viņi paši ar tērēto kredītu naudu rada labklājības pieauguma ilūziju, kas tagad strauji izzūd. Un kad šis burbulis pārsprāgst, izrādās, ka nav ne tikai gaidītā ienākumu pieauguma, bet pat lielākā daļa no līdzšinējiem ienākumiem ir tikai fikcija.

    Vai mums būtu jāvaino kredītņēmēji bez ekonomista izglītības, ja pat lielākā daļa Latvijas ekonomistu rupji kļūdījušies savās prognozēs par nākotni? Galvenā atbildība par ekonomikā notikušo tomēr jāuzņemas valdībai, ar ekonomikas jautājumiem nodarbinātajai ierēdniecībai un jo sevišķi - Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadībai. Šīm iestādēm un personām bija jāspēj paredzēt draudošās briesmas un tās novērst, jo tas ir viņu algots darbs. Un atbildības prasīšana ir svarīga nevis tāpēc, lai atriebtos un izrēķinātos, bet gan tāpēc, lai nekas tāds vairs mūsu valstī neatkārtotos.

    Bet pirms prasīt atbildību citiem, pajautāsim katrs pats sev - cik daudz mēs esam darījuši, lai nenotiktu tas, kas ar mūsu valsti ir noticis? Cik godprātīgi darām savu ikdienas darbu un cik nopietni izvērtējam savu politisko izvēli pirms vēlēšanām? Daudziem šķita, ka no īstenības var paslēpties savā bankas kontā, ģimenē, draugu lokā vai Īrijā. Bet izrādās, ka viss ir saistīts daudz vairāk, kā to gribētos atzīt.

    Ivo Rubīns


    Ievietotāja profils | Komentāri (18)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook