Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Cilvēka pirmie lielie godi
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2009-04-29

    Cilvēka pirmie lielie godi

    Ir agrs svētdienas rīts, kad atskan modinātāja zvans un pa atvērto aizkaru spraugu istabā ielaužas spoža pavasara saule.

    "Labrīt, mana mazā pādīte! Šodien ir Tava visbaltākā dieniņa. Šodien Tu tiksi uzņemta mūsu dzimtā!"

    Nekad neesmu bijusi latviskās Krustabās – un nu tās ir manai meitai Rūtai! Manī valda jūtams satraukums, vai viss izdosies kā iecerēts, kā esmu to iztēlojusies un ieplānojusi? ...

    Šorīt muti mazgāsim Svētavota ūdenī, tāpēc velku Rūtai balto kleitiņu, pati tērpjos tautu tērpā un naski pošamies braukšanai. Ceļā uz Siguldu saprotam, ka mūsu nozīmīgā - 2009.gada 26.aprīļa dieniņa tiešām būs silta un saulaina! Tiekamies Siguldā ar kūmām un Krustabu lieciniekiem, kas par godu pādītei posušies gaišās, kuplās un tautiskās drānās, lai viņai būtu gaišs mūžs.

    Kūmās iedama, pakupli ģērbos,

    Lai mana pādīte pakupli auga.

    Visi kopā dodamies uz mūsu izvēlēto ģimenes svētvietu jeb Māras baznīcu, kas Rūtai būs Saltavota čalojošais ūdentiņš. Vieta tiešām burvīga – avotiņš nebūt nav sīks un maziņš, kā to biju iztēlojusies, tas naski plūst un burbuļo, radot patīkamu nomierinošu čaloņu un piekalnītē veido pat nelielu ūdenskritumu!

    Bij manam kumeļam zvaigžņu deķis mugurā,

    Tas bij labs svētu rītu, pādei braukt baznīcā.

    Mūsu uzaicinātā tradīciju kopa "Griezes" no Valmieras muzeja uzsāk Krustabu rituālu ar dziesmu. Krustvecāki paceļ Rūtu ar rokām uz augšu pret saulīti un, kā mazu malkas pagalīti, satinam viņu baltā villainē un krusteniski apjožam ar tautisku jostu, neaizmirstot tajā ietīt arī maizes šķēlīti pārtikušai dzīvei, naudiņu – bagātai dzīvei, grāmatiņu – gudrībai, kā arī sāls maisiņu – pret ļaunu aci. Nu pādīte cieši jo cieši sajozta, tiek nomazgāta ar dzestro Saltavota ūdeni.

    Es pādīti turēdama, visu labu apcerēju,

    Lai tā auga skaidra meita, visa darba darītāja.

    Arī paši un viesi mazgājamies patīkami vēsajā avota ūdenī un pēcāk ar Rūtas Dižajām kūmām (Antru, Eviju un Viesturu) ar 9 mezgliem iesienam kokā sarkanu vilnas dzītiņu ar katru mezgliņu piesienot pa kādam Rūtas niķim, lai vējš varētu tos izpluinīt.

    Lasītus ļautiņus kūmām ņēmu, Kas var uguni saujā nest.

    Svēti bija kūmu taki, dārga pādes dvēselīte.

    Vēlāk iecerētajai Rūtiņas mazgāšanai pirtiņā, pasmeļu pilnu krūku avota ūdens un neaizmirstu arī kā pateicību avotam dot ziediņu- pirmos izplaukušos dzeltenos māllēpju ziediņus. Turpat avota krastā baudām ātro mielastu – baltos kāļus, puķkāpostus un sieru, kā arī laužam manas draudzenes Liesmas cepto maizīti un uzdzeram bērzu sulas. Atceļā Krustēvs atrod tuvāko priedi un iecērt tanī krusta zīmi, jo priedei piemīt izcilas spējas pret ļaunumu - tās čiekuros sazīmējami krustu veidojumi.

    Tālāk visi dodamies uz turpat netālu noīrēto pirtiņu, kuru par svinību vietu izvēlējāmies tās latviskā izskata un iekārtojuma dēļ. Tā kā saulīte mūs lutina, arī turpmāko Krustabu norisi turpinām ārā. Rūta, satīta kā maza mīļa lellīte, joprojām saldi čuč. No liepu malkas iekuram ugunskuru, kas daiļots ar saplaukušiem ievu zariem...tā, pavisam neplānoti Rūta tiek pie otra, krustītā vārdiņa - Ieva.

    „Dedzi gaiši uguntiņa, Tu nezini ko es doš’”...uguns dziesmai skanot un viesiem to sargājot pa saulītes taku apkārt virzoties, gaiši iedegas Rūtas pirmā uguntiņa. Īpaši piedomājot par mazās pādītes gaišo dzīves gājumu, ar Krustvecākiem ziedojam ugunij veltes - graudus – pārticībai, ūdeni – svētībai, sāli – pret ļaunumu un nobeigumā – skaistos ziedus Rūtas daiļajam augumam. Tad nu esam tikuši līdz rituāla svarīgākajam mirklim – kūmu solījumam un zvērestam rūpēties un gādāt par savu mazo krustmeitu, lai tā augtu liela un ņemtu krustvecāku labo padomiņu, būtu mīļa un taisnīga, kā arī audzināt viņai mīlestību pret vecākiem, dzimtu, tautu un Dievu. Kad nu zvērests izskanējis, to apliecinām ar šķērskrustā pārjoztu jostu un Dieva lūgšanu.

    Audzi liela, krustmeitiņa, aiztec mani, kur iedama:

    Es šodien Tevis dēļ, pie krustiņa zvērējos.

    Kad rituāla svinīgā daļa beigusies, un Krustabu Goda Rakasts saņemts, uzsākam pašu galveno un skaistāko Krustabu daļu – pādītes dīdīšanu. Tikusi pie skaista, zīparota vainadziņa vaiga skaistumam, kārtu pa kārtai pādīte slīd no rokas rokā, un tādejādi viņai tiek iedīdīts labs tikumiņš un uzņemtas gaišas domas tās turpmākajam mūžiņam.

    Lai slīdēja nu pādīte, no rociņas rociņā:

    Lai pādīte drīzi auga, drīzi rāva valodiņu.

    Kad visi mazo pēdīti izšūpojuši, izdīdījuši – kā nu kurš prazdams un mācēdams – cits liegi, maigi, cits augstu debesīs paceļot, cits jautri uzdejojot, saņemu savu dārgumu atpakaļ, tikpat cieši iemigušu.

    Auklējami šādi tādi, atdodam māmiņai,

    Atdodam māmiņai, mīkstajās rociņās.

    Lai miedziņš vienmēr būtu tik ciešs, kopā ar Krustvecākiem šūpuļdziesmām skanot, iešūpojamies lielajās šūpolēs. Kad nu šūpoles lēnām apstājušās, Rūta tiek pie krustvecāku bagātīgajām veltēm- vēl jo baltākas villaines un vēl jo košākas tautiskās jostas.

    Pēc nelielas pauzītes, un pāris jautrām rotaļām, visi dodamies pirtiņā, kur turpinājumā seko pirts iekuršana. Krustmāte pa pāriem liek plītī liepu malkas pagalītes, pirmajai pievienojot pīlādža zariņu, kas izsenis pazīstams kā ļauno garu atvairītājs, bet krusttēvs ziedo ugunij naudiņu, lai krustbērnam būtu pārtikusi dzīve. Rūta nu tiek izģērbta plika, lai varētu izbaudīt savu mūža pirmo īsto pēršanos pirtī. Avotā pasmeltajam ūdenim pievienojam īpašu, no 7 veselības zālītēm vārītu tējiņu, kā arī ieliekam atslēgas, lai viņa, kā jau pirmā meita, augtu dižena saimniece.

    Ko tur pēra, ko tur pēra, mīļās Māras pirtiņā?

    Rūtu pēra mīļā Māra, veselības gribēdama.

    Ūdens peldes Rūtai dikti patīk...taču iepērta ar liepu lapu slotiņu gan nedaudz sabīstas. Bet varbūt viņa savām gara acīm pamanījusi tuvojamies „knosi”, kas tik bieži nemanot piezogas un Rūtiņai traucē naktīs gulēt? Cik labi, ka blakus ir gādīgie krustvecāki, kas tādiem gadījumiem zina kādu buršanās dziesmu. Pat vēl jo vairāk - kamēr Rūta baltā dvielītī satīta slaukās, pirtī paliek tikai sievas un meitas, un iziet kādu pretskauģu buršanās rituālu – stāvot cieši aplī, visas pa kārtai izdzer alus malku un beigās krūzi apgāž apļa vidū skaļi saucot: „Apgāž, apgāž, satek, satek!”  

    Kad Rūta pabarota un no jauna saģērbta baltajās drānās, uz pirts lāvas atstājam ziediņu un visi cieši jo cieši – lai pādītei augtu līdzeni zobi- sēžamies pie Krustabu galda. Pirms mielasta aizdedzam baltas svecītes un Krustmāte pārlaužot baltu maizes klaipu, izlūdzas Dieva svētību.

    Met dieviņi zelta krustu, apkārt visu istabiņu,

    Lai paēda, kas neēdis, lai padzēra, kas nedzēris.

    Galda klāšana mums tiešām sagādāja labu pārbaudījumu – jo it visam, kas galdā likts, bija jābūt gaišam un baltam. Tā nu rūpējām sagatavot baltu pupiņu salātiņus ar vistas gaļu (ziedojums Mārai par svētību Rūtiņas dzimšanas brīdī), baltas oliņas pildītas ar siera salātiņiem, biezpienu ar krējumu, baltmaizi ar liepu ziedu medu un pīrādziņus. Tie Rūtas Krustabās bija pamatēdieni, klāt tika piedzerts piens vai ābolu sula.

    Bet kamēr visi ātri jo ātri bauda maltīti (lai pādīte būtu čakla un izveicīga) un arī sarunās viešas tikai labas un gaišas valodas, lai meita izaugtu laba un dižena, abas ar Rūtu nolemjam nedaudz pārbaudīt Krustvecākus, kas nu jau 2 mēnešus, Rūtu ikdienā apciemojot, to nedaudz iepazinuši. Esam sagatavojušas dažus jautājumus par Rūtu. Par pareizo atbildi balvā tiek īpašā Rūtas konfekte, jo Lietuvā „Rūta” tāpat kā mums „Laima”, ir konfekšu fabrika. Vēl jo vairāk – Rūta ir Lietuvas nacionālais zieds! Arī mēs esam dārzā jau iedēstījušas „Rūtu puķes” un gaidām tās izdīgstam! Rūta, Ieva... kā gan mazā pādīte varētu neizaugt tikpat daiļa kā zieds?

    Taču nu jau Rūta jūtas nogurusi, tāpēc nolemjam, ka laiks to ieaijāt saldā miedziņā un likt šūpulītī, ko krustmātes jau gādīgi saklājušas.

    Kar māmiņa šūpulīti, kar pie loga istabā:

    Lai izaugu rakstītāja, grāmatiņu lasītāja.

     

    Taču, sākumā šūpulī ieliekam akmeni, lai piemānītu skauģus un novērstu ļaunumu no bērna, vēl ieliekam arī naudiņu.

    Visupirms, māmulīte, liec akmeni šūpulī,

    Kad skauģītis mani ķēra, lai saķēra akmentiņu.

    Ziediņa vietā Krustvecāki nolēmuši ielikt cukura maisiņu J – lai Rūtai cukursalds miedziņš un tikpat salda dzīve.

    Neliec mani māmulīte, bez ziediņa šūpulī;

    Liec maizīti, liec naudiņu, liec gudro padomiņu.

    Kad Rūta iemigusi, tā saņem daudzus jo daudzus sveicienus un laba vēlējumus no kūmām un lieciniekiem. Ikviens gaišiem skatieniem un domām novēl viņai neaizmirstamu bērnību, jauku jaunību un saulainas vecumdienas. Abas ar Rūtu esam arī sarūpējušas siltas un mīļas dāvaniņas krustvecākiem, lai ik dienu tie iedomātu par savu mazo pādīti – gan sildoties zem rūtainās sedziņas (lai vienmēr būtu asociācija ar mazo Rūtu), gan no rīta dzerot tēju no īpašās krūzītes ar Rūtas peciņu.

    Cukursaldai Rūtas dzīvei izcepts arī balts jo balts kliņģeris, kā arī sarūpēti citi balti saldumiņi – cepumi, baltas cukurotas konfektes un balti āboli, kā arī uzvārīta balta kafija un Liepziedu tēja.

    Īsi, bet skaisti ir bērna pirmie dzīves svētki. Tik ātri aizritējusi šī skaistā diena, kas mūžam paliks manā atmiņā, un pienācis atvadu brīdis. Atvadoties kūmas vēlreiz novēl mums ar Rūtu Dieva palīdzību it visā, labu veselību un gaišu, saticīgu dzīvošanu.

    Ar dieviņu sanācām, ar Dieviņu šķiramies;

    Ar Dieviņu lai palika, šī Krustabu istabiņa.

    Dziedot šo dziesmiņu, arī mazā Rūta šūpulītī saknosās. Paņemu viņu rokās nomierināt. Dziesmiņas viņai patīk, un viņa tās visas atpazīst, jo ne reizi vien dzirdējusi vēl zem manas sirsniņas augot. Laikam tāpēc viņai pār vaigu norit asariņa....kas dziļi saviļņo arī manu sirdi... jo mīlu...ļoti, ļoti!

    Rūtas mamma Laura Liepiņa,

    LNK dalībniece


    Ievietotāja profils | Komentāri (5)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook