Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Ūsiņš jāja pieguļā
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2009-05-14

    Ūsiņš jāja pieguļā

    Ūsiņdiena ir vasaras iesākums. (Gregora kalendārā Ūsiņi iekrīt 9.maijā.)

    Par kalniņu Ūsiņš jāja
    Ar akmeņa kumeliņu:
    Tas atnesa kokiem lapas,
    Zemei zaļu ābuliņu. 

    Ar Ūsiņdienu iesākas vasara un līdz ar to arī jauns saimniecības gads. Šai dienā gājēji un kalpi pārvietojas uz jaunām salīgtām dzīves vietām (pie citām tautām, kā vāciešiem, somiem un krieviem, par gājēju pārvietošanās dienu ir bijusi Jurģa diena). Sākas vasara un arī ziedu laiks, kas atbalsojas Ūsiņa dainās. Ūsiņa vieta citu teiksmu tēlu – Dievadēlu vidū – vislabāk redzama Saules teiksmā, kur tas ir rīta ausmas un gaismas cilvēkojums.

    Ūsiņš ierodas kā mīļš, gaidīts viesis un atnākdams atnes zaļu zāli, lapas, pieguļnieku dziesmas, bet galvenais – tas ierodas rūpēties par ļaudīm un zirgiem vasarā, kas ir Ūsiņa galvenā darbības joma. Ūsiņam par godu pirmo vasaras nakti jāj zirgus pieguļā un dienā pirmo reizi laiž lopus ganos. Abi ir priecīgi notikumi, kur valda skaļums un jautrība, jo vakarā, pārvedot lopus no ganiem sētā un pēc tam kūtī, sākas rumulēšanās, t.i., aplaistīšanās ar ūdeni (ticējums, ka tas vasarā līdz pret odiem).

    Ūsiņš ir latviešu dievība, saistīta ar pavasari, gaismu, arī zirgu patrons. Tā ir viena no retajām dievībām, par kuru jau pirmajos vēstures avotos gūstamas vairāk vai mazāk patiesas liecības.


    Ūsiņa vārda etimoloģija skaidrota visai dažādi. Vecais Stenders to saista ar vārdu ūzas – bikses, dzeltenā vaska krāsā (Stenders Ūsiņu sauc par bišu dievu).
    Deviņpadsmitā gadsimta folkloras materiālos parādās uzskats, ka Ūziņš esot bišu dievs, bet Ūsiņš - zirgu dievs.


    V. Toporova pētījumi Ūsiņu vedina atzīt par senu, vairākām tautām piederīgu mītisku tēlu. Izcilu pētījumu šajā jomā veicis H.Biezais [H.Biezais. Gaismas dievs seno latviešu reliģijā. - Rīga, 1994], atzīstot, ka Ūsiņš tipoloģiski piederīgs pie debesu dievībām, taču specifiskas pazīmes to ļauj uzskatīt par gaismas dievu.
    Tautasdziesmās izteikti jūtams Ūsiņa un Jurģa saplūšanas process; lielākoties šie abi tēli lietoti paralēli, bez īpašu nozīmju dalījuma. 23.aprīlis senajos rakstos paralēli saukts gan par Jurģa, gan Ūsiņa dienu. Šī diena galvenokārt saistīta ar jaunu, pavasara darbu sākumu, īpaši ar atsākšanu dzīt lopus ganos, pieguļā.
    Ūsiņš ir zirgu aizgādnis, atbildīgais par to labklājību. Zemnieki savus zirgus pilnībā uztic Ūsiņam, nododot tos viņa aizgādībā. Viņš tos sukā, baro, jāj pieguļā.


    Ūsiņš jāja pieguļā
    Ar deviņi kumeliņi;
    Es tecēju vārtu vērt,
    Man atdeva devīto.

     

    Tautasdziesmās minēts, ka arī Ūsiņam pašam pieder zirgi, turklāt tie ir ļoti labi un brangi.
    Nozīmīgu vietu tautasdziesmu tekstos un tradīciju aprakstos ieņem upurēšana Ūsiņam.
    Tautasdziesmās minēts, ka Ūsiņam upurē gaili deviņiem cekuliem, sarkanām kājām. Tradīciju aprakstos, ticējumos minēts, ka gaiļa asinis tecinātas zirga silē uz auzām, bet gaili apēduši pieguļnieki pirmajā pieguļas naktī.


    Ticējumi par Ūsiņa dienu jeb Jurģiem:
     

    Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju.
    Ģurģa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.
    Ja Jurģī tik vien saule atspīd, ka laiks zirgu apseglot, tad nākošu vasaru būs pietiekošs siena laiks.
    Jurģu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam ar saimnieci: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā rodas kāda nelaime.
    Jurģa rītā priekš saules lēkšanas sniegā jāmazgājas. Tad vasaru nenāks miegs.
    Jurģu nedēļā nevelējas, lai traki suņi mājā nenāktu.
    Jurģu rītā nedeva mājā nekādam svešam ne uguni, nedz ūdeni.
    Jurģu rītā izliek uz kāda sevišķa galda plāceni, gaļu, alu u.t.t. un to noliek aiz istabas kādā paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem), gariem (dieviem), ko mieloties.

    Jurģa dienā nedrīkst ne art, ne ecēt, lai labībai nemetas melnas vārpas.
    Jurģa dienā nedrīkst lauka darbus strādāt, jo citādi krusa nosit druvas.
    Starp vecu un jauno Jurģa dienu ap visiem tīrumiem un dārziem tiek vaga dzīta, lai nezāles izskaustu.
    Jurģu dienas rītā plikam saimniekam jāpārdzen pār tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles neaugtu.
    Jura dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.


    Ievietotāja profils | Komentāri (4)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook