Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Treniņi pie Egila ir ļoti efektīvi
    • Militārisms, drošība
    • 2009-06-03

    Treniņi pie Egila ir ļoti efektīvi

    Par Militārās tuvcīņas sistēmu militārās aprindās, it sevišķi post-Soviet blokā, ir zināms diezgan labi. Diemžēl civilajās aprindās, tai skaitā tuvcīņas sporta speciālistu vidū, nav īpaši daudz informācijas par šo cīņas veidu. Šis arī diemžēl ir galvenais iemesls, kāpēc es ar šo sistēmu iepazinos tik vēlu un tikai gadījuma pēc.

    Pēc apmēram desmit gadu intensīviem karatē treniņiem konstatēju, ka esmu sasniedzis savus mērķus sportā un tālākie treniņi nozīmētu tikai veco iemaņu slīpēšanu līdz perfekcionismam. Turklāt visu šo laiku mani neatstāja sajūta, ka es tomēr neapgūstu zināšanas, kas mani varētu efektīvi pasargāt īstā tuvcīņas situācijā. Jāatzīst, ka man bija gadījies pārbaudīt savas karatē iemaņas īstā ielas kautiņā (es aizstāvējos), un es tiku cauri tikai ar saplēstu jaku (ko nevar teikt par uzbrucējiem). Jāatklāj tomēr, ka es būtu zaudējis, ja mani pretinieki būtu mazliet ātrāki un mazliet zinošāki. Es vinnēju vienīgi sava ātruma dēļ.

    Neilgi pēc tam, kad pametu karatē, pateicoties savai mātei, kura toreiz apmeklēja kvalifikācijas paaugstināšanas kursus Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, es iepazinos ar Egilu Helmani. Egils tolaik demonstrēja mazpazīstamo Militārās tuvcīņas sistēmu kursantiem. Vadoties pēc manas mātes apraksta, tas, ko viņa redzēja, bija radikāli atšķirīgs un piedevām ļoti efektīvs cīņas veids. Šāds ieteikums mani pamudināja sazināties ar Egilu.

    Iesāk ar fizikas kursu

    Pirmais treniņš uz mani atstāja neaizmirstamu iespaidu. Tā vietā, lai slīpētu jau zināmu tehniku un nostiprinātu ķermeni, Egils sāka skaidrot fizikas principus. Es burtiski izgāju vidusskolas fizikas kursu no jauna. Es, protams, biju, maigi izsakoties, pārsteigts un mēģināju noskaidrot, kāds ir pamatojums šādai pieejai. Atbilde bija diezgan vienkārša: ir daudzas situācijas, kurās tradicionālā spēka un ātruma (būt spēcīgākam un ātrākam par savu pretinieku) pieeja ir vienkārši neefektīva. Cilvēks nav mašīna un nevar visu laiku būt savā maksimālajā atlētiskajā formā. Kaut tāda vienkārša kaite kā iesnas var ievērojami samazināt atlēta iespējas uzvarēt. Dzīve nav sports, un ir jāatrod pieeja, kas ļautu būt efektīvam jebkurā dzīves gadījumā.

    Lūk, šeit arī parādījās šīs sistēmas burvība. Militārās tuvcīņas radītājs, būdams fiziķis un mehānikas doktors, apgalvoja, ka cilvēks ir «vienkārši» psiho-biomehāniska mašīna, kas pakļaujas visiem mehānikas likumiem. Tuvcīņa no šī redzes punkta ir divu vai vairāku mašīnu savstarpēja mijiedarbība, kas pakļaujas tiem pašiem likumiem. Zinot šos likumus, cilvēks teorētiski var atrisināt jebkuru izveidojušos situāciju. Tātad cīnītājam jāpārzina gan pašam sevi, gan pretinieku, kā arī jāsaprot, kādā veidā notiek viņu mijiedarbība, lai varētu šo procesu kontrolēt. Par laimi, mūsu modernā zinātne ir akumulējusi pietiekoši daudz zināšanu šajās nozarēs (klasiskā mehānika, biomehānika, medicīna), un pretēji daudzu uzskatiem ne uz kādu Tibetu vai Japānu nav jābrauc. Vajadzīgo informāciju var atrast pat vidusskolas līmeņa fizikas grāmatās, ko vairums, visticamāk, jau paspējuši aizmirst.

    Skeptiķi ar jebkādu tuvcīņas pieredzi noteikti uzreiz apgalvos, ka iepriekšteiktais ir tikai un vienīgi teorija un praksē to nevar izmantot, jo dzīvē lietas notiek zibens ātrumā un laika kaut ko aprēķināt vienkārši nav. Taisnība, īstā situācijā laika pārdomām šķietami vienkārši nav, taču izmainīt šo faktu Militārās tuvcīņas sistēma arī negrasījās. Šo problēmu var atrisināt ar citu pieeju.

    Zināt, lai paredzētu

    Cilvēks ir uzbūvēts tādējādi, ka viņam ir bail no visa nezināmā. Šis instinkts licis mums turēties tālāk no visa nezināmā un tādējādi pasargāt sevi no briesmām, vienkārši no tām izvairoties. Diemžēl, tas ne vienmēr strādā. Bailes «aptumšo» cilvēka prātu, un viņš kļūst haotisks. Paši noteikti esat pamanījuši, ka pieredzējuši bokseri, piemēram, izdara apzinātas un pārdomātas kustības, bet tai pašā laikā nepieredzējuši bokseri uzvedas haotiski un neproduktīvi. Militārās tuvcīņas sistēma skaidro to šādi: «Zināt, lai paredzētu, paredzēt, lai izbēgtu/nepieļautu.» Zinot un saprotot pretinieka iespējas un izveidojušos situāciju, var veikt pārdomātus minējumus, kas būtībā notiek intuitīvi, taču vispirms ir jābūt šīm te zināšanām, kas ļaus minējumiem būt pamatotiem un pārdomātiem.

    No savas pieredzes treniņos ar Egilu var apgalvot, ka teorija ir pielietojama praksē un ir pat ļoti efektīva. Nav svarīgi, kādu cīņas veidu jūs piekopjat, jūs esat tāda pati psiho-biomehāniskā mašīna. Lai arī kādu paņēmienu jūs izmantojat, jebkurā gadījumā tiks izmantoti līdzsvara, sviras, spēka momenti un citi principi, kuri trenētai acij ir vienkārši pamanāmi. No šejienes arī izriet vārds «sistēma». Paņēmienu šai tuvcīņas veidā nav, jo katra situācija pieprasa savu paņēmienu, taču katrā situācijā ir vieni un tie paši principi, kurus sistematizējot var izmantot jebkuras problēmas/situācijas atrisināšanā.

    Ilgojos pēc treniņiem pie Egila

    Pašlaik es studēju ASV militārajā akadēmijā WestPointā, kur par savu bakalaura programmu esmu izvēlējies mehāniku ar aut-moto novirzienu. Viens no galvenajiem iemesliem šādai izvēlei bija tieši Militārās tuvcīņas sistēma. Šīs sistēmas principus un efektivitāti esmu šeit pārbaudījis, demonstrējis un pierādījis jau vairākas reizes gan akadēmiķiem, gan praktiķiem. Nekad iepriekš nenodarbojoties ar militāro cīņu Grappling, spēju stāties pretī pieredzējušiem un ievērojami fiziski pārākiem cīkstoņiem.

    Ar nepacietību gaidu studiju beigas un to mirkli, kad atkal varēšu atsākt treniņus pie Egila Helmaņa.

    Aleksis Naumovs


    Ievietotāja profils | Komentāri (15)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook