Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Āraišu svētki 13.jūnijā
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2009-06-11

    Āraišu svētki 13.jūnijā

    13. jūnijā no 11.00 līdz 18.00 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz Āraišu arheoloģisko muzejparku, kur notiks plašai sabiedrībai domāti Āraišu svētki „Latviešu saknes”. To gaitā varēs gan darboties amatnieku darbnīcās, gan iepirkties Cēsu novada zaļajā tirdziņā, noskatīties filmu par brīvdabas arheoloģijas muzejiem Eiropā. Paralēli notiks arī profesionālu arheologu priekšlasījumi un diskusijas.

     

    Amatnieku darbnīcas aptvers alvas un bronzas liešanu, šaušanu ar loku un lingošanu, šķēpu un cirvju mešanu, dravniecības rīku un ārstniecības augu noslēpumu atklāšanu, graudu smalcināšanas ar graudberzi paraugdemonstrējumus, audumu aušanu un pīšanu, tīklu siešanu, seno rotu un ādas izstrādājumu gatavošanu, sveču liešanu, keramiku. Apmeklētāji aicināti līdzdarboties un mācīties seno amatu prasmes no „Senās vides darbnīcas”, „Alvas lējēju brālības”, „Ugunszīmes”, „Vilkaču”, „Senzemes”, „Trokšņu ielas”, „Gerdenes” meistariem, kā arī no Olitas Šporas, Daumanta Kalniņa, Riharda Vidzicka un Jura Šteiseļa - seno amatu prasmju pārvaldītājiem.

    Pasākuma gaitā būs tikšanās ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru, Dr. hist. Arni Radiņu, arheologu, Dr. hist. Jāni Apalu – zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā, Āraišu ezerpils atklājēju un rekonstrukcijas autoru, arheoloģēm Zigrīdu Apalu, Iritu Žeieri, LU Latvijas vēstures institūta direktoru, Dr. hist. Gunti Zemīti. Diskusiju par latviešu tautas izveidošanos vadīs arheologs, Dr. habil. hist. Andrejs Vasks.

    Par pieejamām cenām būs iegādājami arī pieprasītākie Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izdevumi: „Latviešu tautastērpi” 3. sējumos, „Arheoloģiskās liecības par apģērbu Latvijā 13.-18.gadsimtā”, „90 Latvijas gadi”, ceļvedis „Āraišu arheoloģiskais muzejparks”, „Latviešu tradicionālā virtuve, „Kurši senatnē”, „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ceļvedis”, avīze „Latviešu saknes” u.c.

    Āraišu arheoloģisko muzejparku veido 9.-10.gs. latgaļu nocietināta dzīves vieta (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un tās rekonstrukcija; 14.-17. gs. viduslaiku pilsdrupas (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un t. s. Meitu sala, ar akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijām, kuri ir izvietoti 12 ha lielā teritorijā Āraišu ezera krastā, ap 7 km no Cēsīm. Kopš 90. gadu sākuma arheologa, Dr. hist. Jāņa Apala vadībā to attīstīja kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju.

    Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu urbāno vidi.

    Kopš 2008. gada 1. janvāra Āraišu arheoloģiskais muzejparks ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja filiāle.

    www.lnvm.lv


    Ievietotāja profils | Komentāri (1)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook