Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Salīdzinājums:: Sauszemes spēki Igaunijā un Latvijā
    • Militārisms, drošība
    • 2009-01-12

    Salīdzinājums:: Sauszemes spēki Igaunijā un Latvijā

    Jau kādu laiku par Latvijas valsts drošību gādā Latvijas armija, kurā dien tikai profesionālā dienesta karavīri. Bija iespēja parunāt ar Igaunijas Bruņoto spēku pārstāvi, par viņu bruņotajiem spēkiem. Gribot vai negribot nākas salīdzināt, cik tad atšķirīgas ir divu kaimiņvalstu armijas un kura no tām pēc iestāšanās NATO spējusi veikt reorganizāciju, atbilstoši valsts interesēm, kā arī saglabāt savu galveno funkciju – valsts aizsardzību. Šoreiz salīdzināsim tikai sauszemes spēkus, jo Latvijas armijā viss pārējais pat īsti nav pieminēšanas vērts, ja runājam no militārā potenciāla viedokļa.Tātad Igaunijā joprojām pastāv obligātais militārais dienests (OMD), no kura lēmēji Latvijā atteicās. Igaunijā puiši dien vienu gadu.Ja kāds vēlas kļūt par instruktoru (seržantu), tad tiem apmācība sākas trīs mēnešus ātrāk. Pēc trīs mēnešiem klāt nāk pārējie. Tā viņi kopā turpina un pabeidz dienestu. Kāda ir atšķirība no OMD, kas bija Latvijā? Mums kopā dienēja 3 iesaukumi, ceturtais tajā laikā gāja jaunkareivja apmācību mācību rotās. Igauņiem savukārt iesaukumi gan sāk gan pabeidz dienestu kopā. Tādā veidā pašos pamatos tiek izskaustas ārpusreglamenta attiecības, turklāt vide šādām attiecībām nemaz netiek radīta. Interesanti, ka mūsu valstsvīri, kas šausminājās par ārpusreglamenta attiecībām (kad kaut kas nāca gaismā, jo savādāk jau neviens neko nezināja), nevarēja gūt pieredzi no kaimiņiem, jo uz pieredzes pārņemšanu viņi ir ļoti naski... Pats svarīgākais, saglabājot obligāto dienestu ir tas, ka tiek saglabāta iespēja apmācīt puišus, kas pēc tam vajadzības gadījumā spēs aizsargāt savu valsti. Mums, savukārt, vēl pēc pāris gadiem vairs nebūs ko mobilizēt, jo tie, kas būs dienējuši kādreiz, paliek mazāk, bruņojums modernizējas, bet jauni puiši, kas tikko beiguši militāro dienestu, nav. Kā izteicās paši igauņi, tad valsts aizsardzība bija galvenais iemesls, kāpēc viņi neatteicās no OMD... Izpildot NATO prasības, arī viņi ir izveidojuši ātrās reaģēšanas bataljonu, kurā dien tikai profesionālais dienests. Būtībā šajā bataljonā dien tie, kuri pēc OMD vēlas turpināt dienestu un doties „miera uzturēšanas” misijās. Interesanti, ka šo ātrās reaģēšanas bataljonu viņi ir nokomplektējuši tikai par 60%. Un vēl interesantāk, ka no mūsu diviem profesionālā dienesta bataljoniem (1. KB, 2. KB.) patiesībā pilnībā nevaram nokomplektēt pat vienu... Igauņi lielu nozīmi šobrīd piešķīruši tādai organizācijai, kā KAITSELIIT, kura ir mums labi pazīstamā Zemessardze un kurai Latvijā šobrīd galvenokārt tiek uzticētas objektu apsardzes funkcijas. KAITSELIIT sākotnēji atjaunojās līdzīgi kā aizsargu organizācija Latvijā. Pie šīs organizācijas klāt darbojas arī jauniešu organizācija, kas līdzīga Latvijā esošajai Jaunsardzei un atšķirībā no mums izmato pamatorganizācijas materiāli tehnisko nodrošinājumu. Šobrīd KAITSELIIT patiesībā tiek uzskatīti kā ātrās reaģēšanas spēki, jo tie ir dislocēti pa visu valsti un īsā laikā (1 h) spēj mobilizēties un uzsākt nepieciešamās darbības. Viņiem ir reāls aizsardzības plāns, un pie galvenajiem komandieriem atrodas aploksne, ko atvērt nepieciešamības gadījumā. Vēl kas. Arī Igauņiem šobrīd ir izstrādāts un tiek lietots jaunais formastērps, kuram raksts izveidots digitāli – tāpat kā mūsu armijai. Atšķirība tikai tāda, ka krāsas pamattoņi ir saglabāti tādi paši, kā iepriekš lietotajiem lauku formastērpiem – Igaunijas apvidum atbilstoši. No mūsu formastērpiem redzams, ka grūtākajā stundā Latvijas teritorija šķiet tiks pārveidota par neauglīgu tuksnesi, lai naidniekam nekas netiek no Latvijas labumiem un zūd arī interese par šo zemi. Droši vien arī tāpēc mūsu karavīri dodas „gūt pieredzi” uz tālām zemēm, kur karsē saule, visapkārt sausas smiltis un ūdens ir zelta vērtē. Tāpēc ļoti svarīgi, lai latviešu puiši veidotu grupas (zemessardzes ietvaros, piemēram) un iesaistītos organizācijās, kuras tiešām orientētas uz valsts aizsardzību un kurās tie attīsta sevi gan fiziski un garīgi, gan apgūst cīņas sistēmas, kā arī militārās zināšanas.

    Ievietotāja profils | Komentāri (6)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook