Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Bruņošanās sacensība turpinās
    • Militārisms, drošība
    • 2009-08-03

    Bruņošanās sacensība turpinās

    2008. gadā pasaules bruņojuma tirgus sasniedza jaunu rekordu. Tas tiek skaidrots ar dažādu faktoru un notikumu ietekmi, tajā skaitā karu Irākā, Krievijas ģeopolitiskās lomas pieaugumu un Ķīnas kā topošās lielvaras nostiprināšanos.

     

     

    Stokholmas Stratēģiskais miera izpētes institūts (Stockholm International Peace Research Institute, SIPRI) jūnija beigās publiskoja ikgadējo pētījumu par konvencionālā bruņojuma tirgu. SIPRI veic bruņojuma tirgus statistikas apkopošanu un analīzi kopš 1950. gada.

    SIPRI jaunākais pētījums («SIPRI Yearbook 2009») liecina, ka 2008. gadā pasaules valstu kopējie izdevumi par bruņojuma iegādēm sasnieguši 1,464 triljonus dolāru. Šī summa ir par 4% lielāka nekā 2007. gadā un par 45% lielāka nekā pirms desmit gadiem. ASV bruņojuma iegādes veido gandrīz 42% no visu pasaules valstu kopējiem izdevumiem bruņojuma iegādēm. Šis rādītājs 2008. gadā būtiski pārsniedz citu 14 valstu izdevumus, kuras bruņojuma iegāžu reitinga tabulā seko uzreiz aiz ASV. Salīdzinājumā ar 1999. gadu ASV izdevumi bruņojuma iegādēm ir palielinājušies par 67%.

    Pēc SIPRI jaunākajiem datiem, Ķīna, tāpat kā Krievija, pēdējos 10 gados ir gandrīz trīskāršojusi izdevumus bruņojuma iegādēm. 2008. gadā Ķīna pirmo reizi ierindojās otrajā vietā aiz ASV militāro iegāžu ziņā, šim mērķim iztērējot 84,9 miljardus dolāru (~6% no citu valstu kopīgajiem tēriņiem apbruņojumam). 2008. gadā Ķīna ir apsteigusi pat Lielbritāniju un Franciju, kuru izdevumi bruņojumam pērn katrai veidoja 4,5% no pasaules kopējiem izdevumiem šajā jomā. SIPRI pētījuma autori norāda, ka Ķīnas ierindošanās aiz ASV skaidrojama ne tikai ar šīs valsts straujo ekonomisko izaugsmi, bet arī ar Ķīnas centieniem iegūt arvien lielāku ietekmi pasaulē.

    Krievija 2008. gadā bruņojuma iegāžu ziņā ierindojusies piektajā vietā reitinga tabulā, tādējādi demonstrējot, ka negrasās atteikties no savām lielvaras ambīcijām, lai gan uzreiz pēc aukstā kara beigām Krievija būtiski samazināja tēriņus bruņojumam.

    Tikmēr Dienvidamerikas valstis salīdzinājumā ar 1999. gadu par 50% palielinājušas izdevumus ieroču un kara tehnikas iegādei. Līdera pozīcijas šajā kontinentā saglabā Brazīlija, kura tiecas nostiprināt reģionālas lielvaras statusu, savukārt Kolumbija turpina tērēt lielus līdzekļus ieročiem sakarā ar tās iekšējo konfliktu.

    Vērtējot 15 valstis, kuras 2008. gadā visvairāk iztērējušas bruņojumam, tikai Vācija un Japāna ir samazinājušas šo izdevumu sadaļu, salīdzinot ar 1999. gadu. Vācija šo izdevumu sadaļu 10 gadu laikā samazinājusi par 11%, bet Japāna - par 1,7%.

    Veicot datu apkopošanu bruņojuma tirdzniecībā, ir būtiski nošķirt trīs jomas. Pirmkārt, valstu kopējos tēriņus bruņojuma iegādēm (tie raksturoti iepriekš) veido pirkuma līgumi gan ar vietējiem ražotājiem, gan ārvalstu partneriem. Otrkārt, bruņojuma tirdzniecība pasaulē tiek vērtēta pēc bruņojuma eksporta apjoma un, treškārt, pēc bruņojuma importa apjoma. Visās trīs jomās līdervalstu reitingi nav savstarpēji salīdzināmi, jo pasaules valstīs ir atšķirīgs militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu attīstības līmenis un šo uzņēmumu skaits, turklāt atšķiras valstu armiju skaitliskais sastāvs un apbruņojuma līmenis, kas savukārt lielā mērā atkarīgs no ekonomiskajām iespējām. Tā kā ir ļoti daudz mainīgo faktoru, visas trīs bruņojuma tirdzniecības jomas ir vērtējamas atsevišķi.

    Saskaņā ar SIPRI pētījumu 2008. gadā pasaulē lielākā bruņojuma importētāja bija Irāka, kas iegādājās ieročus un kara tehniku par 12,97 miljardiem dolāru (12,83% no visu pasaules valstu pērn importētā bruņojuma). Jāatzīmē, ka tikai nelielu daļu (~20 miljoni dolāru) bruņojuma Irākai pērn piegādāja citas valstis, toties ASV ir praktiski monopolizējušas šīs valsts bruņojuma importa tirgu. Vērtējot laika periodu no 2004. līdz 2008. gadam, pirmā lielākā bruņojuma importētāja bija Ķīna (11% no visu pasaules valstu šajā periodā importētā bruņojuma), Indija (7%), Apvienotie Arābu Emirāti (6%) un Dienvidkoreja (6%). Jāatzīmē, ka laika periodā no 1999. līdz 2003. gadam Apvienotie Arābu Emirāti lielāko bruņojuma importētāju reitinga tabulā ierindojās tikai 16. vietā.

    Vērtējot lielākās bruņojuma eksportētājvalstis, SIPRI pētījums liecina, ka pēdējos piecos gados (līdz 2008. gadam) pirmajā vietā bija ASV (63 miljardu dolāru peļņa), Lielbritānija (53 miljardi dolāru), Krievija (33 miljardi dolāru), Francija (17 miljardi dolāru), Vācija un Izraēla (katrai 9 miljardi dolāru).

    Noslēgumā jāatzīmē, ka dažādas pētnieciskās institūcijas izmanto atšķirīgu metodoloģiju, apkopojot un analizējot bruņojuma tirdzniecības datus pasaulē. Turklāt būtiskas atšķirības skaitļos var radīt tas, ka ne visas valstis un kompānijas publisko precīzus datus par notikušajiem darījumiem.

    Sagatavojusi kapteine Vizma Kaļčeva

    http://sargs.lv

     

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (4)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook