Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Latvijas ekskluzīvāka tautība - līvs - pasē un dzīvē
    • BLOGS
    • 2009-08-13

    Latvijas ekskluzīvāka tautība - līvs - pasē un dzīvē

    Bez liekas ironijas izvēloties tieši šādu virsrakstu, gribu atgādināt, ka Latvijā arvien vēl ir tuvu pie 300 cilvēkiem, kuri sevi uzskata par līviem/lībiešiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati gada sākumā liecināja par 178 Latvijas pilsoņiem, kuriem ekskluzīvā kārtā tautības ailītē ir līvs.

    Un lai cik arī savādi tas neizskatītos šodienas latvietim, lībiešu un latviešu laulības uzskatāmas par jauktām laulībām un šajās laulībās dzimušajiem bērniem vecāki var izvēlēties, kādu tautību bērnam pasē tautības ailītē ierakstīt.

    Iespēja pārmantot šādu pases ierakstu teorētiski ir bezgalīga - viens no vecākiem, kurš reģistrēts kā līvs var nodod šo ierakstu savam bērnam, lai arī cik paaudzēs laulātais draugs vairs nebūtu ar lībisku senču saknēm.

    Tomēr, ja arī vecāki sākotnēji pieļāvuši "kļūdu" un bērnam pasē ir ierakstīts, piemēram, latvietis, šo ierakstu ir iespējams mainīt. Un šajā brīdī rodas jautājums, kuram to atļaut un kuram nē. 

    Šā gada maijā stājās spēkā Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums, kurā noteikts, ka Ministru kabinetam jānosaka lībiešu (līvu) organizācija, kura ir tiesīga atzīt vai neatzīt konkrētas personas piederību pie līvu nācijas. 
    Valdība ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā šīs tiesības tiek deleģētas līvu savienībai “Līvōd Īt”. Tā ir lielākā lībiešu organizācija valstī, kas tika dibināta 1922. gadā un savu darbību pārtrauca līdz ar padomju karaspēka ienākšanu 1940. gadā. 1993. gadā biedrība darbu atjaunoja, un tagad tajā aktīvi darbojas vairāk nekā 200 biedru.

    Līvu valoda nav zudusi un to var mācīties, taču arī pašu līvu vidū daudz šis valodas zinātāju nav. Iedomājoties par lībiešu kultūras īpatnībām, varētu teikt, ka tās ir zudušas, mirušas, bet nevilšus paveroties uz latviešu tradīciju zināšanas līmeni mūsu pašu latviešu vidū, tā vien gribas pajautāt, vai kaut kādā ziņā neesam nonākuši līdzīgā situācijā. Tradīciju kopēji ir un būs, bet tā nebūt vairs nav lielākā tautas daļa, kas liek aizdomāties par laiku pēc gadiem 50, kad Eiropa pēc dažām biedējošām ziņām būs pārsvarā musulmaņu apdzīvots apgabals...


    Ievietotāja profils | Komentāri (10)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook