Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Meteņdiena... Kas tā tāda?
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2009-01-12

    Meteņdiena... Kas tā tāda?

    Ja uz šo jautājumu dažs labs vēl atbildi zinās rast, tad uz aicinājumu svinēt Meteņus lielākā daļa no jauniešiem noteikti nodomās - kāpēc? Vai tad šādus svētkus vēl mūsdienās svin? Tās jau tikai tādas vecu laiku paražas...

    Jā, paražas tiešām senas, jo Meteņdiena svinēta jau izsenis. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Visas paražas liecina, ka Metenis visticamāk bijis Jauna gada sākums. Šajā dienā liela uzmanība veltīta bērniem un dažādām jautrām, mazliet pat bērnišķīgām izdarībām. Tas tāpēc, ka ne tikai cilvēku dzīve sākas no mazotnes un bērnības, arī dabā gada sākums ir laiks, kad drīzi jo drīz dienas kļūs garākas, daba pēc garā ziemas miega modīsies un no jauna veiks jaunu auglības ciklu gada garumā. Un te nu dabai steidzās palīgā cilvēks- ar domām un maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem, tā palīdzot Saulei sākt sildīt spožāk un ilgāk.

    Ticot, ka ikviena veiktā darbība palīdzēs gūt labāku ražu. Saprotot, ka cilvēks ir tikai dabas sastāvdaļa, kurš ar savu darbību var veicināt saskaņu un auglību. Jā, daudzi no mums ir atrauti no dabīgās vides, jo, pilsētās dzīvojot, neredzam to, ko redz laucinieks. Bet ne par to būtu tik daudz jābēdā. Bēdīgāk ir tas, ka neatliek laika iedzīvināt mūsdienās daudzas jaukas, mazliet piemirstas, latviešu tradīcijas. Atrodam laiku, lai svinētu Valentīndienu, Visu Svēto nakti un vēl citas dienas, bet neko daudz nezinām paši par savu Meteņdienu. It kā tas būtu kas nemoderns un neinteresants.

    Varbūt neieineteresētība rodas, jo pārāk maz zinām par šīm tradīcijām? Bērniem ģimenē netiek stāstīts par šādu dienu, arī vecāki paši neko daudz par to nezina. Tāpat daudzviet skolās aizmirst pieminēt par šādu dienu, ja piemin, tad tikai vispārīgi (bet uz Valentīna dienu gan tiek taisītas gan diskotēkas, gan speciāls pasts un visādi pasākumi). Tieši tāpēc gribu kārtējo reizi atgādināt mazu patiesību- tie ir mūsu, latviešu, svētki. Un neviens cits bez mums viņus nesvinēs! Un neviens cits mūsu tradīcijas nespēs izprast un saglabāt tik labi, kā mēs to varam! Paldies visiem tiem, kas to saprot un šīs lietas mēģina iedzīvināt! Bet pārējie- padomājiet, varbūt būsiet tie drosmīgie, kuri pulcēs ap sevi kādu bariņu cilvēku, lai šos svētkus svinētu arī savās mājās!

    Kādas tad ir galvenās Meteņdienas tradīcijas, kad tie svinami? Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām- domas par precīzu datumu gan dalās, bet visticamāk tas ir 6.februāris. Meteņdienas galvenās tradīcijas, ko kādreiz piekopuši mūsu senči un kas saglabājušās līdz mūsdienām ir šādas: 1) Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums bija laišanās ar ragaviņām no kalna- jo tālāk, jo labāk. Tas pats attiecas arī uz tālo braukšanu ciemos. Vizinoties izmantoja arī zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Vizināšanās laikā līdzi ņēma cūkas kāju; 2) Meteņos vēl pēdējo reizi devās ķekatās no mājas uz māju- tā veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriezās. Maskas bija tās pašas tradicionālās - čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm (izteiktākas bija tieši tās, kur mainās lomām un kažoku met uz otru pusi- tā simbolizējot gada un laiku maiņu). Maskoto ļaužu galvenā funkcija bija ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu; 3) Raksturīga Meteņu ieraža bija Meteņa dzīšana- vispopulārākais variants bija bērniem stāstīt, ka pa bēniņiem Metenis staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem lika gaidīt lejā. Metenis (kāds no mājiniekiem) visbeidzot nometa kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlēja ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem. Katrā vietā šī tradīcija izpaudās ar dažādiem elementiem; 4) Meteņos svarīga tradīcija bija arī labi klāts galds. Galdā lika- grūdeni, kas gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, zīdeni ar cūkas galvas pusi, pīrāgus, cūkgaļu, miežu plāceņus, alu, kvasu utml.; 5) Meteņos svarīga bija arī laika pareģošana; 6) Un, protams, neizpalika arī dziesmas un rotaļas.

    Izlasot un apdomājot Meteņu tradīcijas, saprotam, ka ne visas tās ir piemērojamas mūsdienām, tomēr ir lietas, kuras varam paņemt un vēl joprojām izmantot šo svētku svinēšanai. Varbūt ar laiku varam izveidot klāt jaunas Meteņu tradīcijas? Antra


    Ievietotāja profils | Komentāri (12)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook