Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Ikvienam jāprot sevi aizstāvēt
    • Militārisms, drošība
    • 2009-10-22

    Ikvienam jāprot sevi aizstāvēt

    Jau otro gadu limbažniekiem ir iespēja apmeklēt militārās tuvcīņas nodarbības un vairot sevī patriotisma jūtas. Šādus treniņus organizē militārās tuvcīņas un vēstures apvienība Tēvijas sargi sadarbībā ar pašu dibināto Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolu, kas atrodas Ogrē. Šajā skolā trenējas paši instruktori, kuri pēc attiecīga pieprasījuma dodas uz dažādām Latvijas pilsētām un apmāca interesentus. Gan apvienības, gan skolas mērķis ir ne tikai iemācīt, kā sevi aizstāvēt reālajā dzīvē, bet arī Latvijas militāro vēsturi. Senlatvieši, strēlnieki, leģionāri, partizāni - no šiem izcilajiem latviešu varonības paraugiem var gūt ļoti daudz noderīgu atziņu.

    Instruktors Jānis Sils, viens no Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas dibinātājiem, stāsta, ka militārās tuvcīņas pamats ir iemācīt audzēkni izdzīvot un saglabāt sevi. Tas nav cīņas sports, tā ir reāla cīņa. Cenšamies audzēkņos neieaudzināt stereotipiskas uzvedības formulas, kas reālajā dzīvē nedarbojas. Bieži vien dzirdams, ka cilvēks, kurš kādā no cīņas sporta veidiem sasniedzis izcilus rezultātus, smagi cieš vai pat iet bojā parastā ielas kautiņā, - apgalvo tuvcīņas treneris J. Sils. Cīņas sportisti pieradināti pie sava veida ērtībām - aizsargiem pret traumām cīņas laikā, mīkstas grīdas, aizliegtajiem sitieniem un tiesneša svilpes, pārtraucot bīstamus momentus. Īstajā dzīvē nekā no tā visa nav, bieži vien arī pati cīņa nenorit godīgi - ir vairāki pret vienu. Tādēļ militārās tuvcīņas mērķis ir iemācīt cīnītāju izdzīvot jebkurā situācijā, uzvarēt ar jebkādiem pieejamajiem līdzekļiem, būt gatavam cīnīties ar fizisku pārspēku, neērtās vietās, nepiemērotā apģērbā un situācijā. Nav svarīgi, cik labi „iestaipīts" špagats - ja nemācēsi noņemt pirmo sitienu, pārējam vairs nav nozīmes. Tāpat arī - ja, saņēmis sitienu, nepratīsi pareizi nokrist, vari satraumēties daudz vairāk kā no sitiena, piemēram, lauzt pirkstu vai roku. Tad tava dziesma ir nodziedāta, - pārliecinoši teic instruktors Jānis.

    Kā liecina pašu instruktoru un viņu audzēkņu atsauksmes, iegūtās prasmes un iemaņas patiešām dzīvē lieti noder. Runa nav tikai par ielu kautiņiem, konfliktsituācijām, bet arī it kā tīri ikdienišķiem gadījumiem. Kādu audzēkni no potenciālām traumām paglābusi apgūtā kūleņu mešanas tehnika, kas tiek mēģināta gan uz asfalta, gan lejup pa trepēm, gan citās neērtās vietās. Situācijā, kad notikusi velosipēda sadursme ar automašīnu, kursants pārsviests pāri braucamrīka stūrei. Taču spējis savākties un apmest kūleni, tādējādi veiksmīgi un bez traumām piezemējoties uz asfalta. Ir patīkami, ka jebkurā situācijā vari būt par sevi un saviem spēkiem pārliecināts,- atzīst J. Sils.

    Pieredze liecina, ka jātrenējas vismaz divus gadus, lai apgūtu cīņas pamatus un spētu ikdienišķās situācijās sevi pasargāt. Taču, lai to panāktu, ir jāstrādā regulāri vismaz 2 reizes nedēļā. Savukārt, lai cilvēks apgūtu visu sevis pasargāšanas sistēmu un varētu to mācīt arī citiem, ir jātrenējas vismaz 5 gadus. Limbažniekus trenējošais Jānis Sils teic, ka pats ar militāro tuvcīņu nodarbojas jau 9 gadus, tomēr ne visās lietās jūtas kā meistars. Viss ir ļoti individuāli.

    Instruktors atklāj, kā iesākusies sadarbība ar Limbažiem. Pirms 2 gadiem Limbažu 1.vidusskolā tikusi rīkota projektu nedēļa, kad instruktori skolēniem rādījuši tuvcīņas paņēmienus, demonstrējuši dažādus ieroču veidus, lasījuši lekcijas par valsts militāro vēsturi, mācījuši latviešu tautas tradīcijas un seno dziedāšanu. Priekšnesumi jauniešos raisījuši interesi un tie uzaicinājuši instruktoru viņus trenēt. Un tā pērn rudenī Limbažos sākās militārās tuvcīņas treniņi. 1. vidusskola atvēlējusi sporta zāli, neprasot par to īri. Līdz ar to audzēkņiem jāapmaksā tikai pasniedzēja ar ceļu saistīties izdevumi, kas atkarībā no nodarbību skaita ir vidēji 5 lati mēnesī no katra.

    Optimālais vecums, kad uzsākt šādus fiziskos treniņus, ir 14 gadi, jo nodarbības ir pietiekami nopietnas un lielu fizisku atdevi prasošas. Ir bijuši gadījumi, kad nāk trenēties arī jaunāki, taču viņi parasti ilgi neiztur noteikto disciplīnu, - teic instruktors Jānis. Parasti, uzsākot nodarbību ciklu, ir pilna zāle. Daudzi maldīgi iedomājas, ka 2 mēnešu laikā jau kļūs par profesionāļiem. Sākumā iemāca tikai pareizas cīņas un sevis pasargāšanas kustības, pilna kontakta kautiņš notiek daudz vēlāk. Arī Limbažos daudzi pakāpeniski ir atsijājušies, no pērnā gada palikuši vien 10 cilvēku. Daži nākuši klāt arī šogad. Treniņus apmeklē dažāda vecuma cilvēki. Šeit trenējas arī kungs ap 50 gadiem un ļoti labi tur līdzi jaunajiem, - ir gandarīts J. Sils. Līdz ar puišiem uz nodarbībām nāk arī 2 meitenes. Militārā tuvcīņa ir ļoti vīrišķīga nodarbe, tomēr uzņemam arī meitenes - laiki tādi, ka arī sievietēm jāprot sevi aizstāvēt. Iepriekš gan ar viņām parunājamies un pārliecināmies, vai viņas ir gatavas tik skarbiem treniņiem un smagam darbam, - teic J. Sils. No daiļā dzimuma pārstāvēm netiek ņemta nauda ne par zāles īri, ne par ceļa izdevumiem. Tas ir kā neliels žests no mūsu, bārdaiņu, sugas, jo tieši mēs esam šo lietu kārtību nolaiduši tik tālu, ka sievietes uz ielas nevar justies droši un bieži vien arī blakus esošais puisis par viņu nespēj parūpēties, - atklāj instruktors.

    Limbažniece Līva par šādiem treniņiem uzzinājusi tieši projektu nedēļas laikā. Bariņš jauniešu saorganizējāmies un uzaicinājām treneri braukt mūs apmācīt, - viņa atklāj. Meitenēm gan nekādas īpašas atlaides treniņos netiekot dotas. Vajadzīgie normatīvi jāizpilda. Oktobra sākumā bijusi 1. līmeņa pārbaude - jādemonstrē, cik daudz zina un prot - pareiza kūleņu mešanas tehnika, pumpēšanās, vēderprese. Limbažnieki to nokārtojuši veiksmīgi. Līva pirms tam bija trenējusies Austrumu cīņās, tādēļ, piemēram, sparingā viņai bijis psiholoģiski vieglāk - nav baidījusies sist un saņemt sitienus. Mēs nenākam tikai mācīties kauties, mūs izglīto augstākā līmenī, - stāsta jauniete. Ir bijuši pārgājieni ar jauniešiem no visas Latvijas, kuros sniegts ieskats par dažādām kaujām un izstaigātas to norises vietas. Ar Limbažu grupiņu šai vasarā bijušas trīs nometnes, kur notikuši aktīvi treniņi, krosa skriešana, vakaros - dziedāšana, pārrunas par Latvijas vēsturi. Novembrī braukusi uz Rīgu piedalīties 11. novembra lāpu gājienā un citos pasākumos. Tā izpaužas patriotisms, - teic Līva. Arī skolnieks Jānis treniņus apmeklē jau otro gadu. Patika militārisms un vēlējos apgūt kaut ko ar to saistītu. Treniņos iegūtās prasmes noder arī ikdienā. Tiesa, kautiņos pagaidām nav nācies piedalīties, taču, jā nāktos, domāju, veiktos daudz labāk kā pirms treniņiem, - stāsta plecīgais puisis. Viņš atklāj, ka treneris labo rezultātu dēļ piedāvājis pašam kļūt par instruktoru. Jānis ir gatavs pēc iespējas ilgāk un labāk trenēties un pieņemt šo izaicinājumu.

    Līga LIEPIŅA

    Laikraksts "Auseklis", 22.10.2009

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (17)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook