Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
NATO kara iespējas
    • Militārisms, drošība
    • 2009-10-26

    NATO kara iespējas

    Nevar teikt, ja Gruzija būtu bijusi NATO dalībvalsts, karš ar Krieviju pagājušā gada augustā nebūtu noticis, Rīgas konferences diskusijā sacīja Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.No Aselborna teiktā bija noprotams, ka, pēc viņa domām, ja Gruzija pagājušā gada augustā būtu bijusi NATO dalībvalsts, tas iznīcinātu Vašingtonas līguma 5. pantu. Luksemburgas ārlietu ministrs gan vēlāk skaidroja, ka viņš ar teikto domājis, ka ir nepareizi apgalvot, ka, ja Gruzija būtu bijusi NATO dalībvalsts, karš ar Krieviju pagājušā gada augustā nebūtu noticis. 

    Proti, pēc Luksemburgas ārlietu ministra domām, pēc šādas situācijas būtu raisījušās smagas diskusijas par to, kura puse, kurai uzbruka. Par pamatu diskusijām varētu būt Vašingtonas līguma 5. pants, kurš paredz, ka NATO aizstāv dalībvalsti, ja tai tiek uzbrukts.Tāpat Luksemburgas ārlietu ministrs pauda viedokli, ka NATO vajadzētu stiprināt attiecības ar Krieviju, jo, tikai iesaistot, ir iespējams paturēt to savā kontrolē un redzeslokā.Luksemburgas ārlietu ministra teiktais saistībā ar Vašingtonas līguma 5. pantu un Gruzijas un Krievijas karu izraisīja pietiekami asu Baltijas valstu ārlietu ministru reakciju.Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) sacīja, ka pilnībā nepiekrīt šādam Aselborna uzstādījumam un uzsvēra, ka viņš pat negribētu sākt debates, kurās tiek apstrīdēta Vašingtonas līguma 5. panta nozīme. Tā kā Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks nebija starp diskusijas paneļa dalībniekiem, viņam savu nostāju, kas bija līdzīga Riekstiņa teiktajam, nācās paust no zāles.
    Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets atgādināja Luksemburgas ārlietu ministram par Krievijas nesen veiktajiem manevriem pie Baltijas valstu robežas. "Mācību mērķis bija, kā nošķirt Baltijas valstis no NATO," sacīja Paets, norādot, ka tas liek izdarīt secinājumus par Krievijas attieksmi.


    Ja atceramies, vēsturiski Krievija (Padomju savienība) nevienam nav uzbrukusi. Agresija vienmēr ir tikusi izrādīta no citu valstu puses. Gan sarkanās armijas ienākšana Latvijā, gan iebrukums Somijā un vēlāk Polijā 2. Pasaules kara sākumā, Čečenijas kara uzsākšana, iebrukums Gruzijā u.c. militārie konflikti Krievijas vēsturē vienmēr ir bijuši atbilde „provokācijām" un Krievijas drošības „apdraudējumam". Vajadzētu būt skaidram tam, ka savstarpēji noslēgtiem līgumiem šodien nav pilnīgi nekāda sakara ar tādām lietām kā gods, pienākums, uzticība u.c. vērtībām. Šobrīd ir palicis tikai izdevīgs darījums, kura dēļ noslēgtos līgumus var tulkot tā, kā tajā brīdī izdevīgāk. Pat starptautiskās organizācijas ir nākušas pie slēdziena un norādījušas, ka karu ar Krieviju izprovocēja Gruzija. Laikā, kad Krievija organizē liela mērogā militāras mācības Baltijas valstu pievārtē, NATO nav Baltijas valstu aizsardzības plāna kā tāda, nerunājot par kaut kāda veida mācībām. Nelolosim cerības attiecībā uz Vašingtonas līguma 5. pantu.


    Sagatavoja Edgars Dārznieks


    Ievietotāja profils | Komentāri (15)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook