Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Mārtiņdiena latviešu tautas tradīcijās
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2009-11-05

    Mārtiņdiena latviešu tautas tradīcijās

    Zeme rīb, rati klaudz,
    Kas to zemi rībināja?
    Nu atbrauca Mārtiņdiena
    Deviņiem kumeļiem.


    Jau dzirdama ratu klaudzēšana un tūliņ – tūliņ jau sāks rībēt arī zeme, pats Mārtiņš būs klātu un gribam vai nē, bet Ziema brauks vienos ratos ar viņu!
    Mēdz teikt, ka Mārtiņš atnesot ziemu. Mārtiņdienas tradīcijām ir sensena vēsture. Tas ir brīdis, kad pabeigti visi rudens darbi, jo šī diena iezīmē rudens izskaņu - laiku, kad vārti uz ziemu jau vaļā.

    Pēc Saules kalendāra Mārtiņi ir vidū starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem, tas ir devītajā piecdienu nedēļā pēc Miķeļiem. Gregorija kalendārā, kas ir pamatā mūsdienu laika skaitīšanas sistēmai, Mārtiņi sanāk aptuveni 5.-6. novembrī.

    Mārtiņa nozīme un saturs vislabāk saprotami, ja tos apskata salīdzinājumā ar Ūsiņu. Kā Ūsiņa, tā Mārtiņa būtības pamatā ir Saules ritēšana un tās stāvoklis pie debesīm. Latviešiem Ūsiņš ir rīta ausmas teiksmu dēls, kam pretī nostājas Mārtiņš kā Saules dilšanas teiksmu dēls. Latviešu dainas Mārtiņu un Ūsiņu liek pārī ar to ievietošanu pretējos punktos gadskārtas tecējumā, kas redzams no aprakstītām norisēm dabā un tālāk rod apstiprinājumu senā kalendāra iekārtojumā.

    Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk,
    Mārtiņš nāk vēl labāk:
    Ūsiņš nāk zaļu lauku,
    Mārtiņš zaļu apcirknīti.


    Dainās Mārtiņš saskatāms arī ar karavīra īpašībām. Iespējams, ka ar to domāts gadalaikam raksturīga darbība – sirošana, jo senatnē ar sala iestāšanos sākas arī sirotāju uzbrukumi:

    Atbrauca  Mārtīņš, atrībināja,
    Pakāra mēteli vārtstuburā.
    Aizbrauca Mārtiņš norībēja,
    Aiznesa mēteli zobena galā.


    Mārtiņi senajā kalendārā ir vienas dienas svinības, bet dainas piemin arī Mārtiņu vakaru ar dažādām izdarībām, kas, tātad, sākušās iepriekšējā vakarā. Līdzīgi Miķeļiem, kas apvienoti ar Apjumībām, arī Mārtiņi svinēti vienlaicīgi ar Apkūlībām. Pats vārds sevī ietver svinēšanas iemeslu: nobeigtu labības kulšanu. Tomēr šim laikam lauku sētā ir vēl cita svarīga iezīme: tas ir lopu kaušanas laiks. Liecība par to arī atrodama dainās, kas apraksta gaļas dažādību Mārtiņa – Apkūlību mielastā. Dainās minēts arī Miesmetis, kas līdz ar budēļiem iet no mājas uz māju. No šiem dainu aprakstiem var secināt, ka Miesmetis ir lopu kaušanas laika personificējums. Mārtiņos pabeigti arī lauku aršanas darbi, labība ir izkulta, graudi sabērti klētī.
    Mārtiņu – Apkūlību svinību mielasts ir bagātīgs. Galvenie ēdieni, kas minēti dainās ir vistas un cūkas gaļa, pīrāgi, maize, alus, medus. Mārtiņu mielastam kauj gaili vai vistu, kas ir ziedojums Mārtiņam, līdz ar to tie ir arī Mārtiņa mielasta sastāvdaļa.


    Pie pilna galda līksmībā un pārpilnībā norit Mārtiņu vakara svinības, kur netrūkst ne jautru dziesmu, ne deju, Mārtiņos arī beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un sākas jautrā ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Šai budēļos iešanai ir rituāla nozīme. Budēļi simbolizē mirušos garus – veļus, kas sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā budēļi saukti arī par Mārtiņbērniem. Budēļu raksturīgākās maskas ir kaza, vilks, lācis, dzērve, mazais vīriņš, siena kaudze, labības kūlis, nāve, čigāni. Budēļus no sētas uz sētu ved budēļu tēvs un māte. Saimnieki budēļus aicina istabā, pacienā, izjautā par nākotni un budēļiem dodoties uz citu sētu, solās tos gaidīt atkal citu gadu.
    Tāpat kā citos senās gadskārtas svētkos arī Mārtiņos ļaudis ievēroja dažādus ticējumus, veica laika vērojumus, pareģoja nākotni un ar dažādam darbībām centās to ietekmēt savā labā:

    • Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas meitām jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam nav brīv runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
    • Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči. Kas sapnī pacels, tas apprecēs.
    • Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
    • Ja Mārtiņos kokos ir sarma – nākamgad būs daudz dārza augļu.


    Mārtiņu svinībām beidzoties, Mārtiņu pavada līdzīgi citiem gadskārtas teiksmu dēliem:

    Ej, Mārtiņ, ej, Mārtiņ,
    Nu mēs tevi pavadām;
    Nāc atkal citu gadu,
    Tad mēs tevi gaidīsim.


    (Materiālā izmantota informācija no Biezais H. Latviešu debesu dievu ģimene. Grīns M. Grīna M. Latviešu gads, gadskārta un godi. Šterna M. Senā gadskārta.)

    Latviešu nacionālistu klubs aicina sveikt Mārtiņdienu š.g. 8.novembrī (svētdien), Koknesē - Kokneses kultūras namā, kopā ar Latviešu nacionālistu klubu un Kokneses folkloras kopu "Urgas".
    Svētkos, kā jau pienākas, būs dziesmas, dejas, rotaļas...kā sacīt, lustīga dzīvošana! :)
    Sākums ap plkst. 13.00
    Būs iespējams doties arī ekskursijā uz Kokneses pilsdrupām, bet tad Tev Koknesē jāierodas 12.00.

    Ja vēlies iegūt sīkāku informāciju vai pieteikt savu ierašanos raksti uz e-pastu anna@nacionalisti.lv


    Ievietotāja profils | Komentāri (3)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook