Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Vai zviedri būtu gatavi palīdzēt?
    • Militārisms, drošība
    • 2009-11-22

    Vai zviedri būtu gatavi palīdzēt?

    Pēc pagājuša gada kara Gruzijā Zviedrija ir ķērusies pie savu drošības politikas pamatprincipu mainīšanas, lai varētu doties palīgā Baltijas valstīm, ja tām uzbruktu Krievija, sestdien raksta Igaunijas avīze «Postimees». Laikrakstā teikts, ka 16.jūnijā Zviedrijas parlaments nolēmis, ka valstij ir jābūt gatavai saņemt un sniegt militāro palīdzību, un ka gadījumā, ja uz vairākām Ziemeļeiropas vai Eiropas Savienības valstīm tiktu izdarīts spiediens vai tām tiktu uzbrukts, Zviedrija nebūs novērotāja no malas,

    bet gan sniegs palīdzību, tostarp militāro.

    Zviedrija nav NATO dalībvalsts, taču šāda militārā palīdzība var tikt sniegta saskaņā ar ES Lisabonas līgumu, kas stāsies spēkā 1.decembrī un kurā ir attiecīgs punkts.

    Zviedrija katrā atsevišķā gadījumā lems par savu rīcību, raksta «Postimees».

    «Galvenais, ka Zviedrija atsakās no līdzšinējās neitralitātes politikas,» secina «Postimees» un citē Zviedrijas aizsardzības ministra Stena Tolgforsa teikto, ka «Zviedrija iejauksies, ja notiks uzbrukums dažām ES valstīm».

    Atsaucoties uz avotiem Zviedrijā, avīze raksta, ka pēc notikumiem Gruzijā Zviedrija ir sākusi veikt izmaiņas savā militārajā plānošanā. Ja agrāk lielā uzmanība tika pievērsta savas teritorijas aizsardzībai un miera uzturēšanas operācijām tālu aiz valsts robežām, tad tagad notiek gatavošanās karam Baltijas jūrā, «lai nepieciešamības gadījumā ar militāriem līdzekļiem aizstāvētu Baltijas valstis pret Krieviju».

    Šā gada rudenī divreiz notikušas mācības, kurās Zviedrijas karavīri veikuši desantu Gotlandes salā. Domājams, ka šo mācību nolūks bijis gūt iemaņas, lai varētu nogādāt karaspēku Baltijas valstīs, kur tam būtu jāveic militārā darbība, raksta «Postimees».

    Laikrakstā teikts, ka Igaunijas aizsardzības ministrs Jāks Āvikso paudis gandarījumu par šādu Zviedrijas nostāju, taču norādījis, ka konkrētas palīdzības formas vēl neesot noteiktas. «Ko tas nozīmē? Vai viņi uzņems bēgļus? Atvērs savus aerodromus sabiedroto spēkiem? Ļaus [uz Baltiju] doties brīvprātīgajiem vai nosūtīs regulāro karaspēku?» vaicājis Āvikso.

    Igaunijas aizsardzības ministrs sacījis, ka starp Igauniju un Zviedriju notiekot aktīva militārā sadarbība. Āvikso nav izslēdzis iespēju, ka Igaunijā var notikt militārās mācības ar Zviedrijas karavīru piedalīšanos, taču detalizētāk šādu iespēju viņš nekomentēja, raksta «Postimees».

    Avots: BNS


    Ievietotāja profils | Komentāri (10)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook