Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Intervija: Gaisma - kā dievišķa noslēpuma atdzimšana. Valdis Celms
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2009-12-20

    Intervija: Gaisma - kā dievišķa noslēpuma atdzimšana. Valdis Celms

    Ir klāt decembris – cerību un gaismas laiks. Decembrī cilvēks cenšas arī iedegt gaismu sevī un sev apkārt, gaidot, kad saule atkal kāps augšup debesu kalnā. 

    Šajā Ziemas Saulgriežu laikā, savās pārdomās par šo laiku, tā būtību un simboliku, esmu aicinājusi dalīties latvju rakstu, tēlu un simbolikas pētnieku Valdi Celmu. 

    - Ar ko Jums saistās Ziemassvētki?

    Visspilgtāk, protams, ar bērnību. Ar sniegu, lielās kupenās, ar Ziemassvētku eglīti, tās rotāšanu, ar satraukumu rotājot pašu eglīti un māju, piparkūku cepšanu, dzejoļu mācīšanos, lai varētu tikt pie dāvanām. Ar braukšanu uz laukiem. Atceros, biju pavisam mazs zēns un mēs zirga pajūgā braucām uz vecāku mājām, es biju sasegts ar biezām segām, ārā tumsa un es raugos zvaigžņotajās debesīs...

    Vēlāk, jaunības gados, Ziemassvētki man saistās ar ķekatās iešanu. Gājām draugu lokā kā ķekatnieki no mājas uz māju. Tad vēl man pat nebija tik liela izpratne par ķekatnieku nozīmību, ka tās ir auglības un svētības nesēji sētā un cik sena ir šīs tradīcijas vēsture. Mēs gājām prieka pēc, paši gājām ar prieku un nesām prieku mājās, kurās iegriezāmies, tā bija īpaša kopības sajūta, kad Tu aizej pie kāda uz mājām ar dziesmām, jokiem un asprātībām, esi gaidīts un laipni uzņemts.

    - Jūs pieminējāt Ziemassvētku eglīti, tās rotāšanu un dāvanu saņemšanu. Kāda ir Jūsu nostāja, vai Ziemassvētku eglīte un dāvanu dāvināšana un saņemšana iederas latviešu Ziemassvētku tradīcijās?

    Manuprāt, eglīte kā Ziemassvētku rotājums iederas mūsu tradīcijās. Un ne tikai Ziemassvētkos, bet arī citos cilvēkam nozīmīgos brīžos - arī kāzu tradīcijās un bērēs - cilvēkam aizejot no šī pasaules un dodoties uz viņsauli kad ceļš tiek klāts egļu zariem.

    Egle ir zaļojoša kā ziemā, tā vasarā. Tādēļ tā arī mūžīgās dzīvības simbols. Savukārt skujiņa simbolizē cilvēka mūžu. Un tas ir pavisam likumsakarīgi, jo Pasaule saprotama pēc līdzības ar koku dabā. Tas ir savdabīgs Dieva laistās Pasaules redzējums, ar kuru cilvēks redz sevi vienotu. Arī cilvēks pastāv starp debesīm un zemi, starp pagātni un nākotni, starp gaismu un tumsu, starp dzīvību un nāvi. Koks rāda pasaules vertikālo trīsdaļību: lapotne - debesis, ideju un domu pasaule, nākotne, šī saule - stumbrs, bet saknes - pazeme, pagātne, veļu valstība. Pagātne un nākotne satiekas vidū, šajā saulē. Svētkos tas ir saistīts ar sakrālo vērtību izjūtu un mūžīgo vērtību uzturēšanu. Ziemassvētkos eglīte ir kā atgādinājums par pasaules uzbūvi.

    Kas attiecas uz dāvanu dāvināšanu, manuprāt, tā ir jauka tradīcija. Tas ir cilvēku savstarpējo attiecību elements, kurš izsaka, ka Tu vēlies uzturēt labas attiecības ar otru cilvēku. Ja dāvana ir pārdomāta un dāvināta izprotot otru cilvēku, tiek dāvāts prieks. Protams, dāvināšana nedrīkst būt pārmērīga un nedrīkst pārvērsties par sacensību, lai atspoguļotu savu sociālo stāvokli. Kā jau visās lietās uz pasaules ir nepieciešams līdzsvars un arī dāvanu dāvināšanā ir jāatrod līdzsvars starp mantu dāvināšanu un prieku, ko dāvā otram. Jo Ziemassvētku būtība nav meklējama ne Ziemassvētku vecītī, ne viņa dāvanu maisā, bet gan cilvēka saskaņā ar dabu un apkārtējo pasauli, Ziemassvētku būtība ir gaismas atgriešanās un tā ir mūsu lielākā dāvana.

    Ziemassvētkos cilvēkam ir svarīgi sajust vienotību ar Dieva pasaulē notiekošo, ar gaismas un tumsas cīņu, nevis ar haotisko iepirkšanās drudzi. Daudz būtiskāk ir atrauties no ikdienas rūpēm un piedalīties gaismas spēku pusē, garīgi aktivizēties, ieskatīties zīmēs, simbolos, ļauties dziesmām, rituāliem, kas cilvēku iekļauj dabas noliktajā ritmā, sakārto un harmonizē

    - Vai latviešiem nebūtu pareizāk Ziemassvētkus saukt par Ziemas Saulgriežiem?

    Ziemassvētki jau savā nosaukumā ietver Ziemas Saulgriežu būtību. Šis vārds nekādi nav kristietisks. Ziemas Saulgrieži saistās ar astronomisko brīdi (taču pats svinību laiks ilgst četras dienas), kad diena atkal kļūst garāka. Ziemas svētki - svētki ziemā, kā primārais šajā vārdā ir svētki dabā. Ja mēs runājam par to, ka Ziemassvētkos arī kristīgā baznīca svin savus Jēzus piedzimšanas svētkus, tad mums jāzina, ka šie svētki ir pieskaņoti jau esošām, daudz senākām lietām un tradīcijām, lai tās nomāktu kā tas ir noticis daudzviet Eiropā. Latvijā Ziemassvētkiem bija (un ir) tik spēcīga un no senatnes nākusi tradīcija, ka te nevarēja (un nevar) iedzīvoties kāds cits svētku nosaukums. Var droši lietot abus šos vārdus. Bet ja runājam par svētku svinēšanas jēgu, es dodu priekšroku tādam skatījumam, kas uz pasauli raugās kopumā un Dievu redz gan dabā, gan cilvēkā. Tradīcijas kodols ir gaismas kā dievišķa noslēpuma atdzimšana, jo caur gaismu nāk dzīvība, mīlestība, prieks un laime. Svinēt Jēzus piedzimšanu, arī ar izmainītu (un citiem svētkiem pieskaņotu) viņa pasaulē nākšanas datumu - kas pats par sevi ir savdabīgs kuriozs! - no pasaules norišu viedokļa ir ļoti piezemēts svētku tulkojums. Vēsturē un noteiktā kultūrā tam ir sava vieta, bet Ziemassvētku jeb Saulgriežu svinēšanas būtība ir daudz dziļāka, plašāka, universālāka un pārlaicīgāka.

    - Kādiem, Jūsuprāt, ir jābūt latviskiem Ziemassvētkiem?

    Latviešu tradīcijā nav pieņemts norādīt - Tev būs! Tev nebūs! Bet ja jautājat tik tieši, tad teikšu, ka tādiem, kas katram pašam patīk. Mūsu tradīciju pūrs ir ļoti bagāts, kur katrs pats var ņemt arī pēc savas izjūtas. Manā izpratnē tie ir vienlīdz ģimenes miera un saskaņas svētki un vienlīdz kopības (sabiedriski) svētki, kas virzīti uz augstāko garīgo vērtību un spēku atskārsmi dabā (Visumā) un cilvēku dzīvē. Tādēļ, manuprāt, svarīga ir gan eglīte, svecītes, skuju smarža, piparkūkas, deviņi ēdieni mielastā, kur katram kāda vēlējuma nozīme, dāvaniņas, izdarības joki utt., gan arī Bluķa vilkšana lielā pulkā apkārt, lai savāktu visu pagājušā gada ļaunumu, nelabumu , skaudību, muļķību un tumsonību, lai sadedzinātu to uguns liesmās un, lai nepaņemtu līdzi nākamajā gadā. Svarīgi labas veselības, veiksmes un Laimes vēlējumi ķekatās ejot un auglības rituālus veicot, vai vienkārši kaimiņu sveicot.

    - Kā senie un mūsdienu Ziemassvētku rotājumi atspoguļo šo svētku dziļāko būtību?

    Pirmkārt, jau senie rotājumi nāk no pirmskristietības laika un tie simboliski ar savu formu un vēlāk arī ar krāsu un mirdzēšanu izsaka šo atdzimstošās gaismas ideju. Piemēram, visvienkāršākā rotājuma forma ir saulīte - kartupelī saspraustas niedres vai skaliņi, šo rotājumu piekar pie griestiem, kas viegli griežoties un mirguļojot vistiešāk un ļoti konkrēti attēlo Sauli un gaismu.

    Vispopulārākais Ziemassvētku rotājums ir puzuris, kuru pamatelements ir divas ar pamatnēm kopā saliktas piramīdas. Gan puzuru veidols, gan tas, kā tas iekārts vienā punktā griestos, atgādina par saikni ar Dievu ar ko esam vienā dvēseliskā saitē un stāsta, kā ikkatra mazā pasaulīte veido lielo. Puzuris rāda, ka pasaule ir sakārtota, bet tomēr arī kustīga, bet ne haotiska. Arī pati Ziemassvētku gaidīšana un svinēšana ir saistīta ar kustību. Ziemassvētkos gandrīz visas rituāldarbības ir saistītas ar palīdzību Saulei tik atpakaļ Debesu kalnā, pacelties, pārvarēt šo zemāko punktu. Un cilvēks ar šīm darbībām sakārto arī sevi. Palīdzot Saulei pārvarēt tās lejas un tumsas stāvokli gada aplī vai Pasaules kalna lejā - palīdz arī sev.

    Mūsdienu rotājumos priecē, tas, ka tomēr nav zudusi šo rotājumu pamatideja - gaismas ideja. Tikpat labas kā svecītes eglītē, it īpaši pilsētvidē, ir elektriskās lampiņas. Ja vien neaizmirstam jēgu: kā vienas, tā otras simbolizē gaismu. Pilnīgi pieņemamas man ir arī no Rietumeiropas ienākušās spuldzīšu piramīdas logos, jo tās mūsu rakstu sistēmā līdzinās jumtiņam, kas ir debesu zīme. Protams, šīs lietas ir jāmāk saskatīt.

    - Ko Jūs novēlētu latviešiem Ziemassvētkos?

    Laimīgi pavadīt veco un sagaidīt Jauno gaismas gadu. Katram atsevišķi un mums visiem labu veselību, saticību un saderību. Radošu garu, drosmi, patstāvību domās un rīcībā. Lai piepildās Dieva padoms un Laimas likums! No Māras lai veselība.                                                  

    Vērtēsim savas tradīcijas. Tās mūs veidoja par tautu pagātnē un arī šodien palīdz nenomaldīties no īstajām garīgajām vērtībām, kas latviešu kultūrā saglabātas un izkoptas kā reti kādā citā tautā. Tādēļ iepazīsim un uzturēsim tās. Pilnveidosim mūsu augstāko garīgo vērtību, pieredzes un spēka avotu mūsu Dzīvesziņu!  

    Priecīgus svētkus!

    Interviju sagatavoja Anna Palelione

     

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (6)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook