Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Par skolām
    • BLOGS
    • 2010-01-07

    Par skolām

    Pēdējā laikā sabiedrībā aktīvi tiek runāts par skolām, taču , diemžēl, visbiežāk tas ir par skolu reformām, mācību gada garuma izmaiņām vai eksāmenu skaita samazināšanu. Ar šo rakstu vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz to, kas īsti notiek skolās un latviešu ģimenēs no mana - skolnieka un jaunieša skatpunkta.

    Viskritiskākais un manuprāt apspriešanas vērtākais temats būtu par jauniešu bezkaunību, visatļautību, necieņu un neiecietību pret saviem vienaudžiem, mazākiem bērniem un nereti pat pieaugušajiem, piemēram, skolotājiem. Sašutumu manī izraisa septītklasnieku un pat mazāku bezbailes bārstīties ar necenzētām replikām un atklāti, skaļi
    ņirgāties par vecākiem skolēniem un pat izteikt viņiem draudus. Jāsaka, līdzko šie "drosminieki" tiek uzaicināti uz fizisku "lietu noskaidrošanu" drosme pazūd, taču tikai uz neilgu laiku. Ar daudziem "mazajiem" pat nav iespējams kontaktēties, kad jau izskan apvainojumi. Vājprāts valda arī stundās - skolotāji nereti netiek galā ar saviem audzēkņiem klases disciplīnas trūkuma dēļ. Bet ko gan mūsdienās skolotājs drīkst darīt? Fiziski nedrīkst... Apsaucot ir jāpiesargās lietot kāds skarbāks vārds... Jāsaka, skolas pašas šķiet nevēles risināt šādas problēmas reģionālā/valsts līmenī sava prestiža dēļ, taču man šķiet, ka skolai nebūt nav jābūt tai vietai, kurai jācīnās ar sekām. Viss sākas tepat - latviešu ģimenēs.

    Nezinu vai tas ir nesen iegūtās neatkarības dēļ vai kā, bet bērni šķiet ir tā pieradināti pie brīvības, ka ir pilnīgi aizmirsuši kas ir elementāra pieklājība komunicējot un vienkārši tiekoties ar cilvēkiem. Kā spilgtākais piemērs jāmin apmēram 12 gadīgu puikiņu sasaukšanās uz ielas lietojot necenzētus vārdus. Fui!
    Protams, negribu nevienu apvainot, bet daudzās ģimenēs, kas dibinājušās tieši pēc neatkarības atjaunošanas ir notikusi tāda kā ēru maiņa - vecāki savām atvasēm neuzliek nekādus pienākumus, dod dāsnas kabatasnaudas un ļauj vazāties apkārt un "kāpt sev uz galvas". Te ir jāpiebilst, ka raksturotā situācija vairāk attiecas uz pilsētnieku ģimenēm, laukos, kur ir vairāk lauku darbu, bērni māk uzņemties atbildību par sevi, saimniecību...

    Svarīgu uzsvaru vēlos likt arī uz mafiju veidošanos skolās. Vai tas ir normāli, ka kādā klasē ir kāds diktatorisks līderis, kuram visi ir padotie? Viņš bezkaunīgi nomet pildspalvu - padotie kā sunīši skrien to atkal piegādāt saimniekam. Skolas dara visu, lai situācijas risinātu, bet nereti atduras pret noteikumu vai varbūt pat likumu, ka no skolas nedrīkst izslēgt, kamēr nav sasniedzis 18 gadu vecumu.

    Vēlos vēl piebilst, ka mans raksts nebūt neattiecas uz visiem klašu kolektīviem, skolām. Daudzas klases spēj būt arī fantastiski draudzīgas un koleģiālas kā vienas pret otru, tā arī pret visu sabiedrību kopumā, kā arī daudzas skolas ir spējušas pāraudzināt/izaudzināt nemieru cēlājus.

    Šajā sakarā man pašam rodas jautājums : Ko latviešu nacionālists var darīt lai uzlabotu situāciju? Kā nacionālistam vai jebkuram cilvēkam vajadzētu reaģēt uz "mazo" rupjībām publiskā vietā?

    Vēlu nu jau ejošā Jaunajā gadā visiem spēku cīnīties, jo lielās cīņas mums visiem vēl priekšā!


    Patiesā cieņā, skolnieks un jaunietis
    Aleksis Ozoliņš

    Ievietotāja profils | Komentāri (6)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook