Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Jauns likums par Zemessardzi
    • Militārisms, drošība
    • 2010-01-07

    Jauns likums par Zemessardzi

    5. janvārī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes (ZS) likumprojekts. Jauns Latvijas Republikas ZS likumprojekts izstrādāts, jo šobrīd spēkā esošais likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi", kurš ZS darbību reglamentē kopš 1993. gada,

    ir vairākkārtīgi labots un vairs nespēj pilnvērtīgi regulēt ZS darbību un zemessargu dienesta gaitu. Ir būtiski mainījušies ZS uzdevumi, tās vieta valsts aizsardzības sistēmā, pakļautība un struktūra. Jaunais likumprojekts piedāvā jaunu ZS definīciju, kas labāk atbilst pašreizējai ZS lomai valsts aizsardzības sistēmā un tās uzdevumiem pēc Latvijas pievienošanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai.

    Likumprojekts nosaka ZS definīciju, mērķus, uzdevumus, struktūru, vadību un komplektēšanas principus, zemessargu dienesta gaitu, sociālās garantijas, tiesības, atbildību un apbalvošanas nosacījumus.

    Saskaņā ar likumprojektu ZS pilda dažādus valsts aizsardzības uzdevumus, piemēram, bruņoto spēku kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu, kā arī sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu. ZS piedalās arī starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.

    Ņemot vērā, ka zemessargu uzdevumi idejiski arvien vairāk tiek pietuvināti profesionālā dienesta karavīru uzdevumiem, likumprojekts ir izstrādāts tā, lai vienādos apstākļos zemessargu tiesības un sociālās garantijas būtu līdzvērtīgas profesionālā dienesta karavīru tiesībām un garantijām. Vienlaicīgi tiek ņemtas vērā pastāvošās atšķirības starp zemessargiem un karavīriem, ko nosaka dažādā dienesta gaita - zemessargi dienestu pilda pārsvarā no pamatdarba brīvajā laikā, taču profesionālā dienesta karavīriem tas ir pamatdarbs.

    Likumprojekts skaidri definē zemessarga statusu, kas vienlaikus ļauj nodrošināt noteiktas sociālās garantijas atkarībā no zemessarga iesaistīšanās veida ZS uzdevumu izpildē.

    Kompensāciju un atalgojuma sistēma ir maksimāli vienkāršota, iedalot zemessargu dienesta izpildi trīs daļās. Katrai no šīm dienesta uzdevumu izpildes grupām noteikts savs kompensācijas vai atalgojuma princips.

    Tāpat kā kompensāciju un atalgojuma izmaksas gadījumā, jaunais likumprojekts paredz izveidot trīs sociālo garantiju grozus - sociālās garantijas, kas pienākas visiem zemessargiem par pamata dienesta uzdevumu izpildi; sociālās garantijas tiem zemessargiem, kuri uz papildu līguma pamata veic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) objektu apsardzi; sociālās garantijas zemessargiem, kuri noslēguši līgumu par dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos.

    Likumprojekts paredz noteikt zemessargiem dienesta pakāpes līdz kapteiņa pakāpei. Atbilstošu amatu trūkuma dēļ zemessargiem nav paredzēts piešķirt augstāko virsnieku pakāpes. Vienlaicīgi tas arī motivēs zemessargus ieņemt savai pakāpei atbilstošu amatu. Noteikumi nākamās dienesta pakāpes iegūšanai zemessargiem būs līdzīgi kā profesionālā dienesta karavīriem. Bijušie profesionālā dienesta karavīri, kā arī bijušie obligātā militārā dienesta karavīri saglabās esošās dienesta pakāpes.

    Lai novērstu to, ka zemessargi reizē ir arī rezervisti, likumprojekts un vienlaicīgi rosinātie grozījumi Militārā dienesta likumā paredz zemessargus dienesta laikā neiekļaut NBS rezervē. Līdzīgi jaunais likumprojekts nosaka, ka zemessargi stāsies rezerves uzskaitē kā rezerves karavīri 10 dienu laikā pēc izstāšanās vai izslēgšanas no ZS. Līdz ar to arī bijušie profesionālā dienesta karavīri, kamēr pildīs ZS dienestu, nebūs rezerves uzskaitē kā rezerves karavīri.

    Likumprojekts nostiprina arī ZS veterāna statusu. ZS veterānu apakšvienības turpmāk plānots pārdēvēt par ZS veterānu apvienībām, kuras vada attiecīgās apvienības priekšnieks. Paredzētā veterānu apakšvienību struktūra labāk atbildīs ZS veterānu galvenajam uzdevumam - nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi, lai uzturētu augstu morāli un patriotisku garu ZS, atbalstītu Jaunsardzes kustību un saglabātu vēsturiskās tradīcijas. Likumprojekts neparedz iespēju ZS veterāniem piešķirt dienesta ieročus.

    Likumprojekts piedāvā līgumu ar zemessargu par dienestu ZS slēgt uz 5 gadiem, kas atvieglos zemessarga izslēgšanu no ZS gadījumā, kad zemessargs ilgstoši neierodas uz mācībām vai ir izbraucis no valsts.

    Likumprojektā izslēgts ZS noteiktais uzdevums veikt NBS rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā. Līdz ar to tiek likvidēts Rezerves personāla uzskaites centrs, ļaujot samazināt ZS štābā dienošo profesionālā dienesta karavīru skaitu un ietaupot kompensācijām paredzētos līdzekļus par dienesta uzdevumu izpildi.

    Latvijas Republikas Zemessardzes likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā.

    Zemessardze.lv

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (7)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook