Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Pirms 70 gadiem beidzās Ziemas karš
    • Militārisms, drošība
    • 2010-02-24

    Pirms 70 gadiem beidzās Ziemas karš

    Ietekmes sfēru sadalījums Somijas un Latvijas likteņos ar Staļina roku sāka vilkt paralēles, kas somu drošsirdīgas nepakļāvības dēļ tomēr savstarpēji attālinājās. Vistuvāk viena otrai tās atradās 1939. gada 5. oktobrī, dienā, kad tika parakstīts Latvijas - PSRS palīdzības līgums, bet somu valdība saņēma uzaicinājumu sūtīt pārstāvjus uz Maskavu „konkrētu politisko jautājumu apspriešanai". Latvijai šādas sarunas sākās jau trīs dienas iepriekš, tai tika izvirzītas prasības pēc jūras un gaisa bāzēm, krasta artilērijas pozīcijām, atbildi pieprasot 48 stundu laikā.

    Atšķirībā no Latvijas somi nepiekrita 12. oktobra sarunās piedāvātajai Baltijas valstu varianta palīdzības pakta slēgšanai, bez tam - robežu grozījumiem, bāzu ierīkošanai, nocietinājumu likvidēšanai Karēlijā, un tamlīdzīgiem „palīdzības" piedāvājumiem, uzskatot to par sākumu mēģinājumiem iejaukties Somijas lietās. 24. oktobra sarunās somu pretpriekšlikumi atdūrās jau pret atklātiem draudiem. Novembrī vēl bija dažas tikšanās, bez vienošanās. Somijas kompartijas ģenerālsekretārs Tominens divas reizes saņēma aicinājumu stāties ministru prezidenta postenī plānotajā „Somu Tautas Valdībā", tomēr abas reizes atteicās. Somu tauta bija vienota.

    26. novembrī (salīdzinājumam - incidents uz Latvijas robežas 1940. gada 14. - 15. jūnijā) Kremlis apvainoja somu artilēriju sarkanarmiešu grupas apšaudīšanā, 29. novembrī pārtrauca diplomātiskās attiecības un nākamajā rītā, laužot Tērbatas 1920. gada miera līgumu, padomju aviācija no bāzēm Igaunijā izdarīja uzlidojumus Somijas pilsētām. Bija sācies 105 dienas ilgais Ziemas karš.

    1. decembrī Molotova proklamētās „Somijas Tautas Valdības" (Latvijā - Kirhenšteina valdība) galva un ārlietu komisārs, kopš 1918. gada Krievijā dzīvojošais O. Kūsinens, kļuva par Politbiroja locekli. Ar viņu arī tika parakstīti palīdzības un sadraudzības līgumi. Šādos Somijas divvaldības apstākļos PSRS uz Tautu Savienības pilnsapulces pieprasījumu paskaidroja, ka jaunā Somijas valdība esot lūgusi palīdzēt likvidēt bīstamos plānus, kas šai reģionā apdraudot mieru. Somija piekrita, bet PSRS atteicās no ieteikuma domstarpības nokārtot miera ceļā, un 14. decembrī PSRS izslēdza no Tautu Savienības. Lai gan 1923. gada 11. novembrī bija slēgta Latvijas - Somijas aizsardzības alianse, Latvija bija starp tām valstīm, kas baidījās atklāti atbalstīt Somiju, balsošanā atturoties.

    Sarkanā armija Somijas robežu pārsoļoja kolonnās ar orķestri un transparentiem, taču somu tautas atbalsta vietā sastapa sīkstu pretestību. Somu armija janvāra sākumā apturēja uzbrukumu, bet ilgi gan vairs nespēja pretoties padomju pārspēkam, neraugoties uz vairākām somu uzvarām kaujās un Staļina „tīrīšanas" vājinātās sarkanarmijas milzīgajiem zaudējumiem.

    Kas tomēr spieda Padomes 8. martā sākt miera sarunas? Prezidenta Pāsikivi „Atmiņās" teikts, ka Molotovs un Ždanovs, kuri vadīja miera sarunas no padomju puses, to gaitā atsaukušies uz iespējamo rietumvalstu uzbrukumu Padomju Savienībai. No šīs konfliktsituācijas izvairoties, PSRS atcēla Kūsinena valdību un slēdza miera līgumu naktī no 12. uz 13. martu, Somijai izvirzot smagus noteikumus.

    Bet ar to Somijai nedienas nebeidzās. Padomju spiediens nepārtrauktu prasību un incidentu veidā turpinājās. Tā 22. maijā Helsinkos dibinātā „Biedrība mieram un draudzībai ar PSRS" izplatīja musinošus, provokatoriskus uzsaukumus un demonstrēja, gluži kā vēlāk „demonstranti" Latvijā, ar lozungiem „Lai dzīvo Padomju Somija!", „Nost ar valdību!". 14. jūnijā padomju gaisa spēki notrieca somu satiksmes lidmašīnu „Kalev", tika iegūts diplomātiskais pasts.

    Izmantojot Hitlera nevēlēšanos apmierināt Molotova augošās prasības pasaules dalīšanā, Somija atrada iespēju no Vācijas nopirkt ieročus. Saasinājās attiecības starp PSRS un Vāciju. Šķiet, ka līdz ar padomju pārmērīgajām ekspansijas tieksmēm arī Sarkanās armijas neveiksmes Ziemas karā ietekmēja Hitleru mainīt uzbrukuma virzienu no Lielbritānijas uz PSRS.

    1941. gada 22. jūnijā (!), Somijai ar PSRS neatrodoties kara stāvoklī, padomju aviācija bombardēja Somijas pilsētas. Piedzīvojusi šādu padomju apiešanos, Somija, saprotams, sekojošajā karā ar Padomju Savienību iesaistījās Vācijas pusē.

    Uldis P.

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (7)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook