Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
8 brīnumlietas, ko latvieši joprojām dara.
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2010-03-19

    8 brīnumlietas, ko latvieši joprojām dara.

    Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA) iepazīstināja ar īpašu DVD, kura nosaukums - "8 brīnumlietas, ko latvieši joprojām dara".

    Vides filmu studijas videomateriāls latviski un angliski iepazīstina ar astoņiem seniem amatiem un prasmēm, kuru meistari piedalījās 2009. gada rudenī NKMVA aizsāktajā unikālajā projektā "Tradicionālo prasmju skola". Kas ir šīs brīnumu lietas?

    Pirmā - Rucavas cimdi. Rucava ir cimdu rakstu dažādības ziņā bagātākais Latvijas novads, kurā joprojām dažā labā mājā tiek saudzīgi glabāti pārsimt gadu veci adījumi. Seno prasmi un košo, sarežģīto rakstu mākslu Rucavā šodien kopj Mirdza Ārenta un citas adītājas.

    Otrā - puzuri. Tuvojoties Ziemassvētkiem, jelgavniece Ausma Spalviņa vienmēr izpušķo savu māju ar puzuriem. Puzuri ne vien priecē acis, bet arī atgādina par cilvēka saistību ar Visumu.

    Trešā - nēģu zveja. Aleksandrs Rozenšteins ir viens no nedaudzajiem pasaulē, kurš prot rīkoties ar murdu taci, izmantojot tradicionālu nēģu zvejas paņēmienu ar daudzu gadu simtu vēsturi. Šodien murdu tači atrodami vairs tikai uz Salacas upes.

    Ceturtā - vienkoči. Par vienkočiem sauc no viena koka gabala darinātus priekšmetus. Tāpēc vienkocis var būt gan koka karote, gan laiva un maizes abra. Koktēlnieks Rihards Vidzickis vienkočus sācis darināt samērā nesen, taču Līgatnē jau ir izveidojis veselu vienkoču parku.

    Piektā - Piebalgas lielie lakati. Līdz pat 20. gadsimta vidum Piebalga bija pazīstams audēju novads, kur daudzās mājās steļļu tradīcija tika pārmantota no paaudzes paaudzē. Audēja Dagnija Kupča piebaldzēnu amata prasmi un krāsu izjūtu joprojām liek lietā, aužot Piebalgas lielos lakatus.

    Sestā - peternes. Šīs no linu auklām pītās vīzes Latgalē valkājuši vēl pavisam nesen. Ludzānietis Salimons Ķipluks savas pirmās peternes nopina desmit gadu vecumā - lai būtu ko kājās vilkt, ziemā uz skolu ejot. Šodien viņš ir vienīgais peterņu meistars Latvijā.

    Septītā - maizes cepšana. Anna Strupka no Susāju pagasta pieder paaudzei, kura vēl dzīvās pieredzes ceļā no vecākiem un vecvecākiem mantojusi daudzas tradicionālās prasmes.

    Astotā - senie mūzikas instrumenti. Mūzikas skolotājs Gunārs Igaunis no Gaigalavas ir īsts multiinstrumentālists - ne tikai prot spēlēt, bet arī izgatavot cimbalas, cītaras, kokles, ksilofonus, stabules, vijoles, koka zvanus, trejdekšņus, bungas un daudzus citus mūzikas instrumentus.

    Avots: www.nkmva.gov.lv


    Ievietotāja profils | Komentāri (9)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook