Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
NBS JS kuģiem - nozīmīgāko kauju vietu vārdi
    • Militārisms, drošība
    • 2010-07-19

    NBS JS kuģiem - nozīmīgāko kauju vietu vārdi

    Šobrīd Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) tiek īstenots krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts. Tas paredz piecu jaunu patruļkuģu būvi, kas nodrošinās Jūras spēku Flotiles sekmīgu aizsardzības funkciju izpildi, modernizāciju un spēju attīstīšanu. Tādējādi aktualizējās arī kuģu nosaukumu jautājums.

    Lai sekmētu Jūras spēku sadarbību ar Latvijas pašvaldībām, īpaši izveidota darba grupa vienojās, ka jaunos kuģus varētu nosaukt Latvijas apdzīvoto vietu vārdos, vēlāk pieņemot lēmumu kuģu nosaukumus izvēlēties atbilstoši nozīmīgākajām Brīvības cīņu norises vietām Latvijas vēsturiskajos novados: Kurzemē, Zemgalē, Augškurzemē (Sēlijā), Vidzemē un Latgalē.

    Ar Latvijas Kara muzeja speciālistu palīdzību apzinot nozīmīgākās Latvijas armijas kauju norises vietas šajos novados, Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību padomē tika pieņemts lēmums patruļkuģiem dot nosaukumus „Skrunda", „Cēsis", „Viesīte", „Jelgava" un „Rēzekne", ievērojot minēto vietvārdu secību, kas atbilst hronoloģiskajai kauju norisei Brīvības cīņu laikā.

    „Skrunda"

    Skrundas kauja norisinājās 1919.gada 29.janvārī. Pulkveža Oskara Kalpaka komandētais 1.latviešu atsevišķais bataljons kopā ar vairākām citām Landesvēra rotām uzbruka Skrundai, kuras apkārtnē bija izvietojies 2.padomju Latvijas strēlnieku pulks. Tas bija nepieciešams, lai atgūtu un nostiprinātos Ventas krastos, kas bija izdevīga aizstāvēšanās līnija.

    Uzbrukums tika sākts pulksten 6.00 no rīta, un pēc trīs stundu ilgas kaujas Skrunda bija ieņemta. Kalpakiešu gūtā uzvara bija pirmais nacionālās armijas vienību panākums atbrīvošanas cīņās un iezīmēja lūzuma momentu Latvijas teritorijas atbrīvošanā no lielinieku karaspēka. Kārļa Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība sāka iegūt plašāku atbalstu iedzīvotāju vidū, valdība ieguva laiku, lai nostiprinātos un atrastu atbalstu pie kaimiņiem un ārzemēs.

    Godinot šīs dienas notikumus, katru gadu 29.janvārī Skrundā tiek svinēti Karoga svētki.


    „Cēsis"

    Cēsu kaujas norisinājās no 1919.gada 6. līdz 23.jūnijam (to kulminācija - 19. - 23.jūnijs) Cēsu apkārtnē starp Latvijas Pagaidu valdības karaspēka Ziemeļlatvijas brigādi komandiera Jorģa Zemitāna vadībā un Igaunijas armiju no vienas puses un Baltijas Landesvēra vācu daļām un vācu Dzelzsdivīziju no otras puses.

    Cēsu kaujas sākās 6.jūnija rītā, pēcpusdienā Ziemeļlatvijas brigādē ietilpstošais 2.Cēsu kājnieku pulks atkāpās no Cēsīm. 8.jūnijā igauņu spēki mēģināja atgūt Cēsis, taču uzbrukumam nebija panākumu. Pēc pamiera (10. - 19.jūnijs) karadarbība atsākās, un 22.jūnijā igauņu un latviešu apvienotie spēki pārgāja pretuzbrukumā. 23.jūnija rītā 2.Cēsu kājnieku pulka un 6.igauņu kājnieku pulka karavīri iegāja Cēsīs. Turpmākajās dienās vācu vienības atkāpās līdz Juglai Rīgas pievārtē.

    Igauņu un latviešu kopīgo spēku uzvarai pie Cēsīm un turpmākajai darbībai bija ne tikai militāra, bet arī svarīga politi ska nozīme. Sabiedrotie redzēja, ka apvienotais igauņu - latviešu karaspēks ir pietiekami stiprs, lai sekmīgi cīnītos ne tikai ar lieliniekiem, bet arī ar Latvijā atstāto Vācijas karaspēku un Landesvēru.

    Godinot šo dienu notikumus, katru gadu 22.jūnijā tiek svinēta Varoņu piemiņas diena.

    „Viesīte"

    Viesītes kauja norisinājās 1919.gada 14.oktobrī starp bermontiešiem no vienas puses un Latvijas armijas 3.Jelgavas kājnieku pulka vienībām un Viesītes aizsargu nodaļu no otras puses. Šajā dienā bermontieši uzbruka Latvijas armijas 3.Jelgavas pulka vienībām un Viesītes komandanta komandai, taču bija spiesti atkāpties. Uzvaras rezultātā tika apturēta bermontiešu vienību virzīšanās Augškurzemē un Latgales virzienā.

    Viesītes kauja ir viena no nedaudzajām epizodēm atbrīvošanas cīņās, kurās bez regulārajām karaspēka vienībām cīņās pret Latvijas ienaidniekiem piedalījās arī vietējie brīvprātīgie iedzīvotāji (Viesītes un apkārtnes aizsargi). Tā ir lielākā kauja Augškurzemē (Sēlijā) atbrīvošanas cīņu laikā.

    „Jelgava"

    Jelgavas atbrīvošanas operācija no Pāvela Bermonta-Avalova karaspēka notika 1919.gada 21.novembrī. Latvijas armijas 6.Rīgas kājnieku pulka vienības uzbrukumu sāka 21.novembra agrā rītā un pamazām tuvojās pilsētai, smagākās cīņas notika par tiltiem. Ar Jelgavas ieņemšanu tika pabeigta cīņa pret pulkveža Pāvela Bermonta-Avalova komandēto armiju, turpmākajās dienās norisinājās tikai atsevišķas sadursmes un apšaudes.

    Pēc „Bermontiādes" kaujām pie Rīgas (1919.gada 8.oktobris - 11.novembris) Jelgavas atbrīvošanas operācija bija nākamā nozīmīgākā Latvijas armijas uzvara kaujā pret bermontiešu karaspēku, kas ļāva atbrīvot no Latvijas valsts pretiniekiem Zemgali un ievērojami paātrināja bermontiešu izdzīšanu no Latvijas teritorijas.

    „Rēzekne"

    Rēzeknes atbrīvošanas operācija no lielinieku karaspēka norisinājās 1920.gada 21.janvārī. Uzbrukums pilsētas virzienā sākās 20.janvāra agrā rītā. Tajā piedalījās arī Latvijas armijas bruņotais vilciens, kas ar 50 vīru lielu desanta vienību ielauzās pilsētā un iesaistījās cīņā ar lielinieku bruņoto vilcienu. 21.janvāra rītā sākās izšķirošais uzbrukums, un līdz pulksten 12.00 Latvijas armijas vienības kontrolēja jau visu pilsētas teritoriju. Rēzeknē Latvijas armijas ieguva bagātīgu kara trofeju klāstu.

    Tā bija lielākā kaujas operācija Latgalē, kuru nacionālais karaspēks veica saviem spēkiem, atsakoties no sabiedrotā Polijas karaspēka palīdzības. Rēzeknes kaujas iznākums izšķīra Latgales atbrīvošanas operācijas gaitu - lielinieku karaspēks bija spiests pilnībā atstāt Latvijas teritoriju.

    Šā gada jūnijā "Rīgas kuģu būvētava" sāka būvēt Jūras spēku Flotiles trešo krasta apsardzes patruļkuģi "Viesīte". Pirmie divi patruļkuģi tiek būvēti Vācijas kuģu būves rūpnīcā "Abeking&Rasmussen".

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (1)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook