Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Intervija ar mākslinieci Elizabeti Mežuli
    • BLOGS
    • 2010-07-30

    Intervija ar mākslinieci Elizabeti Mežuli

    Sakarā ar 22.jūlija zīmējumu, gleznu izstādi "Būtne vai Būtība" devos satikt mākslinieci Elizabeti Mežuli.

    Darba dienas vakars, Tērbatas iela klusa, bet jau no attāluma var manīt caloņu pie omulīgā latviešu krodziņa “Gauja”. Ārā daži apaļie galdiņi, jauniešu ielenkti, malkojot alu vai tēju, iekšā tikt nevar – jāstāv rindā, lai redzētu jaunās mākslinieces darbus. Arī darba dienas vakariem netipiskā dzīvā mūzika vilina. Zinātkāre, ziņkāre vai vienkārši interese vieno visus, kas pulcējušies, lai apskatītu darbus. Pēc kādas noklausītas sarunas noprotu, ka dažam izstāde jāsagaida spīta ziņkāres pēc, ja reiz jāgaida rindā tik ilgi.

    Jau pēc brīža esam iekšā un burziņā sarunājos ar Elizabeti. Jau agrā bērnībā daudz laika tika aizvadīts Nacionālās operas aizkulisēs, vērojot aktieru, mākslinieku gatavošanos izrādēm. Viņas atmiņā pat iespiedušās dekorāciju smaržas un tas tādēļ, ka jaunās mākslinieces māte strādāja tur ilgus gadus. Iedvesma zīmēt gūta arī no tēva un vecmammas, kuri arīdzan ir mākslinieki. “Paldies viņiem par to!” pateicas Elizabete. Pamatskolas laikos ir paticis ieskicēt dažnedažādas ainas ar zīmuli vai pildspalvu, un nebija ne mazākās nojausmas par nopietnāku pievēršanos gleznošanai.

    “Patiesībā man aizvien patīk savus zīmējumus dāvināt draugiem jubilejās vai vienkārši tāpat. Tas rada gandarījumu!” viņa piebilst. Koki, putni – tas ir dzīvības un spēka avots, iztēles lidojums, spilgto krāsu gammu spektrs atzīmē mākslinieces karsto, enerģisko, pastāvīgā kustībā esošo dabu un raksturu.

    Starp lieliskajām gleznām redzams kāds radošs darbs. Tas ir gumijas zābaku pāris. Viens izkrāsots sarkanbaltsarkans, kuru papildina paraksts: “Es mīlu LV”. Elizabete izstāsta mums tik daudziem zināmo stāstu par padomju laiku garajām rindām. Arī viņai spilgti atmiņā ir iegūlušies stāsti, ar kuriem dalījusies viņas mamma - mīļie, baltie gumijnieki, par kuriem tā bija jācīnās (atšķirībā no šodienas). Cik gan daudz mums katram ir stāstāms par šīm atmiņām! Sarkanbaltsarkanais vienmēr sirdī mīlēts bijis un būs – to raksturo arī uzraksts uz šī zābaka.

    Pavisam nesen Elizabete ir apguvusi eļļas glezniecību un to lieliski izmanto savos darbos, papildinot akvareļu iezīmes. “Tas ir savādāk, kas pavisam cits, tas ir jāpamēģina,” viņa piebilst. Jau 9 gadu vecumā, spēlējoties ar māsīcu, zīmējot viena otras vārdu ar punktošanas tehniku, ir izkristalizējies savs gleznošanas stils, plašāk zināms kā naivisms.

    “Kā nonāci līdz savai pirmajai izstādei “Būtne vai Būtība”?” jautāju māksliniecei. Par nosaukumu izklāsta, ka Būtne saistās cieši personīgi ar skolas gaitām un draugiem, kuri Elizabetes Būtību jau atzīmēja tad, kad par gleznošanu tiem nebija nojausmas. Par izstādi. Reiz sarunā ar brālēnu viņš ieminējās, ka gleznas noteikti ir jāparāda plašākai publikai, jo darbi patiešām ir ievērības cienīgi. Šaubas, vairākkārtējas sarunas ar draugu, brālēnu, draudzenēm noveda pie secinājuma, ka tas ir jādara. Tā arī sākām strādāt pie izstādes izveides. Pieaicinājām mūsu draugus – mūziķus “Kāds sakars?!” un I.Daksi, kuriem paldies par lielisko muzikālo pavadījumu.

    Šī saruna ir galā un Elizabetei novēlam, Lai dedz degsme turpmākajā radošajā darbā un profesionālajā izaugsmē!

    Ēriks Eriksons


    Ievietotāja profils | Komentāri (10)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook