Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Dzīvesziņas skolas vasaras nometne Jaunpiebalgā
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2010-08-19

    Dzīvesziņas skolas vasaras nometne Jaunpiebalgā

    Foto: Dzintars Balodis
    Skatīt fotogaleriju >

    Nometne, vētra, talka... Tā trijos vārdos varētu raksturot manus šīs vasaras saviļņojošākos mirkļus. Runa ir par Dzīvesziņas skolas vasaras nometni, kas norisinājās no 5.līdz 8.augustam Jaunpiebalgas novada ekosaimniecībā “Lielkrūzes”. Šī bija jau otrā šāda veida vasaras nometne, ko latviešu ģimenēm organizēja “Latviešu nacionālistu klubs” sadarbībā ar “Latvijas dievturu sadraudzi”.

     

    5.augustā, ceturtdienas vakarā, visi pulcējāmies skaistajā lauku sētā “Lielkrūzes” uz nometnes atklāšanu, savstarpēju iepazīšanos sarunās pie ugunskura, kā arī uz sadziedāšanos ar jauko Vītolu ģimeni. Vakars izvērsās noskaņām bagāts un sarunas nerima vēl ilgi pēc pusnakts.

    Piektdiena aizsākās ar rītarosmi, gardām brokastīm un pulcēšanos pie centrālā ugunskura, kur Valdis Celms un Andrejs Broks aizsāka diskusijas par Uguns zīmju pielietojumu senatnē un mūsdienās, par ugunskrusta zīmēm eiropeisko vērtību krustugunīs. Kad saule jau pamatīgi sāka visus sildīt, visi draudzīgi pārcēlāmies zem jumta brīvdabas estrādē, kur turpinājās trīs dažādi priekšlasījumi un sarunas par senajiem kalendāriem- folkloras kopa “Delve” iepazīstināja ar gadskārtu kalendāru, kā arī kuplināja savu uzstāšanos ar senajām dziesmām, Ināra Heinrihsone dalījās savās zināšanās par mūžīgo kalendāru, savukārt Regīna Valtenberga sniedza pirmo priekšstatu par sēļu-lietuviešu Artura kalendāru, kas ir ļoti sena matemātiski sarežģīta kalendāru sistēma ar precīzām iespējām to zinātājiem noteikt un arī paredzēt svarīgākos notikumus cilvēku un sabiedrības dzīvē. Pēc pusdienām visi nodevāmies radošām nodarbēm- pasniedzējas no Drustiem un Jaunpiebalgas mācīja gan filcēšanu, celošanu (jostu aušanu), mezglošanu, gan ļāva darboties ar māliem un veidot māla bļodiņas, svilpītes, mazus suvenīriņus. Ik pa brīdim ļāvāmies arī vasaras vilinājumam nopeldēties siltajā ūdeni turpat saimniecībā esošajos dīķos. Kad saulīte jau rietēja, ļāvāmies sarunām un dziesmām pie ugunskura, no dažiem klātesošajiem muzikantiem tika izprasīti arī latvju danči.

    Sestdiena Dzīvesziņas skolā bija paredzēta Ūdens tēmai, tāpēc visas dienas garumā izbaudījām interesanto Aelitas un Jura Batņu stāstījumu un par latvisko pirti, pirtsslotiņām un dažādiem pirtī iešanas posmiem, meditāciju un relaksāciju pirts procedūru laikā. Dienas vidū piedzīvojām acīm tik tīkamo Valda Celma gadskārtu zīmju gobelēnu izstādi, ko klātesošajiem no savas privātās kolekcijas parādīt bija atvedusi Līvmaņu ģimene no Ādažu novada. Krāšņie gobelēni lieliski iederējās un katrs ar savu noskaņu pieskaņojās te bērzam, te eglei, te pirtiņai. Izstādi bagātināja arī Valda stāstījums par izjūtām darbus zīmējot, kā arī rosināja katru uz individuālām pārdomām, lai atklātu citā griezumā latvju rakstu un zīmes. Pievakarē visi baudījām pirts procedūras Aelitas un Jura Batņu gādīgā uzraudzībā (izmanīgākie tika kārtīgi izpērti jau nometnes laikā, bet pārējie tiek aicināti ciemos uz saimniecību “Lielzemenes” Vecumniekos, kur tā pa īstam var baudīt dažādus latviskās pirts rituālus, kā arī apgūt pirtnieka prasmes Pirts skolā).

    Svētdiena, 8.augusts, aizsākās ar saimnieka Guntara Dolmaņa stāstījumu par ekoloģisko saimniekošanu, mežu apsaimniekošanu un tām problēmām, ar ko ikdienā nākas sastapties vienkāršajiem zemniekiem un ekoloģiskajiem zemes apsaimniekotājiem. Saimnieka pavadībā arī vēlreiz izstaigājām saimniecību, tikām cienāti ar gardiem lazdu riekstiem medū un kopīgi ieklausījāmies saimniecības himnas vārdos, ko sacerējis un izpildīja pats saimnieks.

    Stāstījumu turpināja Latviešu nacionālistu kluba vadītājs un Tēvijas sargu instruktors Jānis Sils, kurš ar interesantiem piemēriem salīdzināja cīņas pamatelementus tuvcīņā un to pašu principu pielietojumu ikdienas dzīvē. Noslēgumā tika rādīti arī tuvcīņas paraugdemonstrējumi, kas piešķīra asumiņu rimtajam nometnes garam. Pēc tam tika izvēlēti stiprākie vīri, kuri, spītējot karstajam laikam, izturēja vairākus posmus ar fiziskajām aktivitātēm sacensībās par tiesībām iekurt Pērkona ugunskurus plānotā Pērkons uguns rituāla laikā. Pēc trīs stiprāko vīru noteikšanas, visi devāmies uz jauno labiešu dievturos uzņemšanas rituālu. Sākumā visi izgājām cauri vārtiem, pie kuriem nomazgājām visus “netīrumus” un tad devāmies pie ugunskura. Vecākie dievturi aizdega lāpas un iekurināja centrālo ugunskuru, bet jaunie biedri vispirms saņēma padomus un laba vēlējumus no dievturu dižvadoņa Valda Celma jauno dzīvesceļu uzsākot, sadedzināja vecās, nevajadzīgās domas, nodeva svinīgo solījumu un no iedegtās uguns aizdedzināja savas lāpas. Zīmīgi, ka rituāla laikā pieminot Pērkonu, tas pēc mirkļa noducināja tālu pamalē (sakritība vai nē, bet iepriekšējā gadā šāda paša rituāla laikā notika tieši tāpat!)

    Pēc skaistā rituāla visi devāmies baudīt gardas pusdienas. Jāuzteic nometnes cītītgie palīgi, kas visu nometnes laiku nerimstoši darbojās pa virtuvi un gādāja varen gardus ēdienus gatavotus uz dzīvās uguns liesmas. Nometne tuvojās izskaņai- vēl bija palicis Dieva un Pērkona daudzinājums un nometnes noslēgums ar atvadām no sētas. Bet tad dažu minūšu laikā debesis savērpās tumši zilas un nemanot strauji savilkās mākoņi, sacēlās milzīgs vējš. Katrs mukām, kur nu paspējām- cits uz estrādi, cits mājiņām, cits mašīnu. Pēkšņi uznākušais negaiss izrādījās ļoti spēcīgs un, kā vēlāk sapratām, bijām ierauti Latvijai pāri ejošās viesuļvētras pašā epicentrā. Sajūtas, ko piedzīvojām, laikam paliks atmiņā uz mūžu. Pēc vētras pavērās baismīgs skats - visapkārt aplauzti koki, dažviet izrauti caurumi skaidu jumtos, sēta sagāzta, karoga masts nogāzts, ābolu raža nopurināta... bet visvairāk žēl to skaisto mežu, kas dažviet novērpti pilnīgi gar zemi. Pirms mirkļa tur vēl slējās skaista apšu, bērzu, priežu audze, bet nu pilnīgs kailums- tikai nolauzti koku stumbri tālumā rēgojās. Apstaigājām saimniecību, bijām priecīgi, ka vismaz pašiem viss ir kārtībā un ne mājas, ne cilvēki nav cietuši. Vienojāmies, ka nākamajā nedēļas nogalē brauksim saimniekiem palīgā uz sakopšanas talku, ko arī pagājušā nedēļas nogalē realizējām. Uz šādas pārdomu nots beidzās nometne. Visi mīļi atvadījāmies un vienojāmies kopīgā sķiršanās dziesmā. Ar domām uz atgriešanos. Ar domām par tikšanos atkal citu gadu!

    Nometnes iespaidos ar jums dalījās tās organizatore-Antra Balode

     

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (0)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook