Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Pelnu diena
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2009-02-03

    Pelnu diena

    Meteņu svinības izbeidzas ar nākamās dienas – Pelnu dienas – atnākšanu, un tajā sākas jauns gads. Pelnu diena ir saimnieciskā gada sākums, kad puiši devās līst jaunus līdumus un uzsākt patstāvīgu dzīvi, dibināt jaunas saimniecības, līdzi ņemot pelnos ierušinātu uguni. No tā arī radies Pelnu dienas nosaukums. Pelnu dienā dzīves vietas maina arī gājēji – puiši un meitas.

     

     

    Mājinieki meta pelnus pakaļ aizgājējam, lai līdzi aizietu visas nelaimes un slinkums.
    Pelnu diena saistīta ar daudziem ticējumiem par linu audzēšanu, vērpšanu u.c.
    Sēlpilī Pelnu dienā iebēra pelnus maisiņā, ielika ragaviņās ar neaizsietu galu uz zemi un brauca no kalna. Cik gara stiepusies pelnu strīpa, tik garus cerēja vasarā izaugam linus. Aumeisteros vizinājās no kalna un skaitīja: “Svina smagumā, gulbja baltumā, mieta garumā!”. Tad augšot smagi, balti un gari lini.
    Vējavā līdz Pelnu dienai meitām bija jāsavērpj lini. Ja kāda kodeļa palika nesavērpta, puiši to pakāra uz skursteņa, meitām par lielu kaunu.
    Pelnu dienā nedrīkstēja vērpt, lai lini neizputētu, un lai arī aitām neaugtu pelnaina (pelēka) vilna. 
    Skrundā Pelnu dienas vakarā gāja budēļos jeb “cūku kāzās”. Ja kādās mājās šai vakarā iegāja daudz budēļu, tad saimniece varēja cerēt uz lielu cūkas laimi.
    Galvenā persona Pelnu dienā ir Pelnu āzis ar ragiem un linu asti, kas organizē spēles un jokus.

    Pelnāzs nāk, Pelnāzs nāk,
    Nu būs joki mūsmājā!
    Dod, māmiņa, gaļas ņuku,
    Ko iemesti kulītē.

    Vizin’ mani kamaniņas
    Metenīša vakarā:
    Rītu nāks Pelnu āzis,
    Pelnus bērs kamanās.


    Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas "circeņiem" miežu mīklā. Šajā dienā maizi cept nedrīkstēja. Ja cepšot, maize cauru gadu pelēšot. Vecais paņēmiens bija vārīt cūku kājas, kuras tai dienai speciāli glabātas. Tika vārīta biezputra, dažkārt kopā ar cūku kājām. Pelnu dienā nedrīkst ēst, ne vārīt kāpostus, tad tie vasarā neaug.

    Pelnu dienā puiši cīkstās, vilkdamies pirkstiem, met šautriņas, turpina Meteņa izdarības, bet populārākā ir Pelnu sargāšana.

    Pelnu dienā jāvaktē pelni. To dara tā: istabas vidū uz pelniem ielej ūdeni bedrītē. Vaktētājs paņem rokā bērza žagaru un apsēžas tā, ka pelnu kaudzīte ar ūdeni vidū ir starp kājām. Kas nāk klāt, tam uzdod ar žagaru. Bet zinātājs nebaidās, saķer sargātāju aiz kājām un pievelk šļūku pelnu bedrītei pāri.

    Ticējumi par Pelnu dienu:

    ·        jāsēj pelni uz tīruma – tad nākamajā vasarā būs laba raža.

    ·        Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemetas tārpi.

    ·        Pelnu dienā jātin lieliem cieti dzijas kamoli – tad vasarā aug lielas un cietas kāpostu galvas un lieli kartupeļi.

    ·        nedrīkst vērpt, lai jēri nenoklīst.

    ·        jāmazgā krekli, tad tie būs koši balti.

    ·        ja Pelnu dienā kaut ko no lauka ved mājās -tad pārved arī peles.

    ·        pusdienās jāvāra biezputra ar cūku kājiņām - tad saimniecei sivēni labi padodas.

    ·        Pelnu dienā no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā tie līdz vasarai. Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt Pelnu dienas pelnus.


    Ievietotāja profils | Komentāri (13)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook