Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
"Dauderi" ielūdz...
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2010-09-07

    "Dauderi" ielūdz...

    No š. g. 10. septembra Kultūras muzejs „Dauderi" aicina uz mobilo izstādi „Patiesība par Lielvārdes jostu?". To sagatavojusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijasnodaļas vadītāja, autoritatīvā latviešu etnogrāfijas speciāliste Ilze Ziņģīte sadarbībā armuzeja mākslinieku Ģirtu Boronovski. 

    Lielvārdes jostu parasti piemin vienskaitlī - kā kaut ko vienreizēju un vienīgo. TomērLatvijas Nacionālajā vēstures muzeja krājumā glabājas 75 autentiskas Lielvārdes novadatautastērpa jostas - katra ir citādāka un unikāla savā vienreizīgumā. Tā arī ir lielākāLielvārdes jostu kolekcija Latvijā, kas saglabāta līdz mūsdienām.

    Izstādē ,,Patiesība par Lielvārdes jostu ?" LNVM autentiskie krājuma priekšmetiapskatāmi izdruku veidā, tās papildina skaidrojošas anotācijas.

    Lielvārdes josta uzskatāma par izcilu tautas audēju roku darbu. Divkrāsu (sarkans,balts) rakstaina audene, kam vidū vai malās ieausts - biežāk zaļš, retāk - zils vaiviolets pavediens, ar mainīgu raksta motīvu (ģeometrisko ornamentu). Vēsturiski tāsģeogrāfiskā izplatība ir Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Lielvārdes,Madlienas, Meņģeles un Rembates pagasti.

    Kaut arī citu novadu jostas tāpat izceļas ar rakstu variāciju bagātību, tieši Lielvārdesjosta kļuvusi par pamatu mūsdienu mītam par jostas ļoti seno izcelsmi, par tāsornamentā ielikto īpašo kosmisko kodu. Lielvārdes josta tautas apziņā dzīvo savuneatkarīgu - simbolizētu dzīvi, tās motīvs bieži tiek izmantots mūsdienu kultūrvidē.
    Lielvārdes jostas kā nozīmīga tradicionālās kultūras vērtība ir iekļauta Latvijas kultūraskanonā. Lielvārdes jostās saglabātie raksti bieži simbolizē Latviju un latviskumupasaules telpā.

    Muzejs sadarbībā ar Latvijas suvenīru veidotāju apvienību NicePlace izveidojis arīvairākus suvenīrus ar Lielvārdes jostu rakstiem - audekla somu, T-kreklu, kartītes.

    Mobilais formāts izvēlēts ar mērķi parādīt izstādi par Lielvārdes jostu arī citvietLatvijā. Novadu pašvaldības vai iestādes var pieteikties uz izstādi, sazinoties arLatvijas Nacionālā vēstures muzeja Izstāžu un muzejpedagoģijas nodaļu (tel.67221357). „Patiesība par Lielvārdes jostu?" aplūkojama „Dauderos" arī oktobrī.

     

    „Divas dienas Kārļa Ulmaņa dzīvē”

    Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Latvijas Valsts arhīvs piedāvā jaunuizstādi par bijušo Latvijas Valsts prezidentu „Divas dienas Kārļa Ulmaņadzīvē". Izstāde tiks atklāta 2010. gada 10. septembrī plkst. 13.00 LNVMnodaļā „Dauderi".

    Izstādes atklāšanas laikam un vietas izvēlei ir vairāki pamatojumi: 1937. -1940. gad ā „Dauderi" bija Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence,septembris ir K.Ulmaņa (1877-1942) dzimšanas mēnesis.
    Izstādi iniciēja arī tas, ka „Dauderi" kopš 1. janvāra iekļāvās Latvijas Nacionālāvēstures muzeja struktūrā, savukārt gada sākumā Saeimā tika atrasti unikāli arK. Ulmaņa dzīvi saistīti dokumenti - diplomātiskā pase, kas, pēc visa spriežot,bija līdzi Kārlim Ulmanim viņa pēdējā braucienā no Rīgas uz Maskavu 1940.gada 22. jūlijā, Brīvības cīņu laika karaklausības apliecība un citas vēsturiskasliecības, piemēram, padomju okupācijas izveidotās valdības galvas - AugustaKirhenšteina - 1940. gada 22. jūlijā rakstīts lūgums Latvijas ģenerālkonsulamŠveicē palīdzēt Ulmanim ''iekārtoties'' cerētajā mītnes zemē. Šīs liecībaskā deponējums no Latvijas Valsts arhīva divas nedēļas kalpos par izstādespapildinājumu bijušajā K.Ulmaņa kabinetā „Dauderos". Vēl būs skatāmi vairāki K.Ulmanim piederējuši un ar viņa darbību saistīti priekšmeti no muzeja krājuma.

    Izstāde atspoguļo divas zīmīgas dienas K. Ulmaņa un Latvijas vēsturē - 1918.gada 18. novembri un 1940. gada 22. jūliju.

    Neatkarības proklamēšana 1918. gada 18. novembrī kļuva par latviešu tautasnacionālo, politisko, kultūras u. c. vēlmju piepildījumu. Laikā no 1918. līdz1940. gadam sasniegtie panākumi spilgti nodemonstrēja pasaulei jaunās valstspozitīvās potences. Šajos gados izauga paaudze, kuras dzīves pieredze unnākotnes skatījums bija izteikti patriotisks. Tieši tādēļ valstiskuma zaudēšana1940. gada jūnijā Padomju Savienības veiktās okupācijas rezultātā Latvijassabiedrības nospiedošajam vairākumam kļuva par personīgu traģēdiju.

    Latviešu tautas atmiņā viens no galvenajiem Latvijas valstiskuma tapšanas unnostiprināšanās simboliem ir tās vairākkārtējais Ministru prezidents un pēdējaisValsts prezidents pirms padomju okupācijas Kārlis Ulmanis. Viņam bija svarīga loma kā valsts dibināšanā 1918. gada novembrī, tā arī tās bojāejā 1940. gadajūnijā-jūlijā. 1918. gada 18. novembrī, pasludinot Latvijas valstisko neatkarību,K. Ulmanis kā politiķis piedzīvoja ne tikai īslaicīgu zvaigžņu stundu, bet arīiespēju apliecināt savu vārdu un nodomu patiesumu. 1934. gada 15. maijā viņšveica valsts apvērsumu, izveidojot savu autoritāru iekārtu, tā likvidējot pašaveidotās demokrātiskās valsts pamatus un vērtības. 1940. gada 22. jūlijā, atstājotLatviju un dodoties uz Maskavu, K. Ulmanis ne tikai objektīvu, bet arī subjektīvuapstākļu rezultātā bija zaudējis Latvijas valsti. Tā bija ne tikai K. Ulmaņa, bet ganvisas tautas traģēdija, kuras sekas ir jūtamas joprojām. 

     

    „Mākslinieka Jāņa Krēsliņa (1865-?) mantojums" 

    Š. g. 9. septembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar Latvijassuvenīru veidotāju apvienību „NicePlace" suvenīru līnijā „Latvijas dārgumi"laiž klajā kalendāru, kurā izmantoti unikāli muzeja Etnogrāfijas nodaļasRokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu un dokumentu kolekcijas materiāli -mākslinieka Jāņa Krēsliņa (1865-?) zīmējumi un akvareļi. (atvēršana plkst.15.30)

    Tie tapuši 1894. un 1895. gadā, kad J. Krēsliņš piedalījās ekspedīcijās, kas vācapriekšmetus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, kuru X Viskrievijas arheoloģiskākongresa laikā Rīgā organizēja Rīgas Latviešu biedrība.
    Šo ekspedīciju laikā J.Krēsliņš radīja vairāk nekā 60 fotogrāfijas un 70akvareļus, eļļas zīmējumus, kuros redzami dažādu Latvijas novadu iedzīvotājitradicionālajos apģērbos, dzīvojamās ēkas, to plāni un interesantākās sīkdaļas,interjera priekšmeti un darbarīki. Latviešu etnogrāfiskajā izstādē 1896. gadāviņa veikums bagātināja vai ikvienu ekspozīcijas nodaļu.

    J.Krēsliņa darbus kalendārā papildina fotogrāfijas ar 19. gs. beigu Kurzemes unVidzemes zemnieku apģērbu, rotām un citiem priekšmetiem no LNVM krājuma.
    Kalendārs 2011. gadam veidots, sadarbojoties Latvijas Nacionālā vēsturesmuzeja speciālistiem Sanitai Stinkulei, Ilzei Ziņģītei, Initai Heinolai, RobertamKaniņam un tā idejas autorei Ilzei Jākobsonei ar mākslinieci Zani Ernštreitino „NicePlace". Atbalstu idejas realizācijā sniedzis arī Cēsu Vēstures un mākslasmuzejs.
    Attēlu anotācijās saglabāta oriģinālā rakstība. Teksts kalendārā ir gan latviešu,gan angļu valodā.
    Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kalendārs būs izcila dāvana ikvienam, kaminteresē latviešu tradicionālā kultūra un identitāte. Ar šo mākslinieciski spilgtovēsturisko liecību arī tiek izrādīta cieņpilna attieksme pret latviešu kultūrasmantojumu.

    Kalendāra atvēršanas dienā 9. septembrī „Dauderos" tas būs pieejams par īpašipievilcīgu cenu.
    Informācija par Jāni KrēsliņuJĀNIS KRĒSLIŅŠ dzimis 1865. gada 20. oktobrī Valkas apriņķa Alsviķupagastā Kārļa un Karlīnes Krēsliņu ģimenē kā vecākais dēls. 19. gs. 80. gadosRīgā mācījies krāsotāja amatu, bet jau 80. gadu otrajā pusē sāka strādāt grāmatizdevēja un literāta Pētera Bērziņa (1848-1926) grāmatu veikalāSuvorova ielā 7 (tagadējā Kr. Barona iela posmā no Elizabetes ielas līdz Dzirnavuielai).

    J. Krēsliņš bija aizrautīgs folkloras vācējs. Brīvajā laikā apceļojot Vidzemi unInflantiju (Latgales nosaukums līdz 20. gs. sākumam), tapa vairāki apraksti,ko viņš publicēja laikrakstos „Dienas Lapa", „Dienas Lapas Pielikums"un „Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem": „Latvju plostnieki" (1890) „Malienasmāmuliņu atmiņas iz seniem laikiem" (1891), tautas tradīciju un ticējumuapraksti: „Bluķu svētki Inflantijā" (1889) un „Inflantijas latviešu ticējumi pardzīvību un nāvi" (1891), kā arī divi oriģinālstāsti „Broņislava" (1892) un „Nora"(1892). 1888., 1890. un 1891. gadā P. Bērziņa apgādā klajā nāca J. Krēsliņasastādīts teiku krājums trīs burtnīcās „Latviešu teikas iz Malienas", divas pēdējāsJ. Krēsliņš pats ilustrēja.
    J. Krēsliņš bija arī aktīvs sabiedriskais darbinieks. Viņš iestājās pret Rīgasstrādnieku vienīgajām izklaides un atpūtas vietām - krogiem. Kopā ardomubiedriem un 1891. gadā dibināto Rīgas latviešu sātības (atturības)biedrību „Auseklis" J. Krēsliņš organizēja jautājumu izskaidrošanas vakarus arliterātu priekšlasījumiem, orķestra un kora piedalīšanos.

    1894. un 1895. gadā J. Krēsliņš piedalījās ekspedīcijās, kas vāca priekšmetusLatviešu etnogrāfiskajai izstādei, kuru X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikāRīgā organizēja Rīgas Latviešu biedrība. 1894. gada vasarā J. Krēsliņš kopā arskolotāju P. Ābolu un inženierzinātņu studentu Kr. Zīvartu apmeklēja rietumuun ziemeļu Vidzemi; Ziemassvētku laikā kopā ar teoloģijas studentu L. BērziņuDienvidkurzemes jūrmalu no Liepājas līdz Palangai; 1895. gadā J. Krēsliņšapmeklēja dienvidu un austrumu Vidzemi un Inflantiju, Lieldienās pabija Alsungāun Kurzemes „ķoniņu" ciemos Kuldīgas apriņķī. Divus no šiem ceļojumiem J.Krēsliņš aprakstīja laikrakstā „Dienas Lapa" un mēnešrakstā „Austrums": „PaVidzemi" (1894) un „Inflantija" (1896).

    Pēc J. Krēsliņa „ķoniņu" ciemos tapušajām fotogrāfijām ļaužu portretus Latviešuetnogrāfiskajai izstādei veidoja Ādams Alksnis, Teodors Grīnbergs (no 1930. g.Zaļkalns), Janis Rozentāls un Arturs Baumanis.

    1905. gadā J. Krēsliņš devās uz Esentukiem (mūsdienās Krievijas Ziemeļkaukāzafederālā apgabala Stavropoles novada Kislovodska), un viņa pēdas pazūd. Pēcradinieku nostāstiem J. Krēsliņš 20. gs. 20. gados it kā atgriezies Rīgā, saslimis artīfu, miris un apglabāts Lielajos kapos. Bet tie ir tikai minējumi.

    Mūsdienās Jāņa Krēsliņa darbi glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzejaVēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas Rokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu undokumentu kolekcijā un ir viena no tās senākajām un vērtīgākajām daļām. 

    Papildinformācija par izstādem:

    Ilze Jākobsone,

    tel. 67221357, 26127333

    info@history-museum.lv

    www.lnvm.lv 


    Ievietotāja profils | Komentāri (9)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook