Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Tikšanās ar karavīru, vīru kopas "Vilki" dalībnieku Jāni Kušķi
    • Kultūra, tradīcijas
    • 2010-11-01

    Tikšanās ar karavīru, vīru kopas "Vilki" dalībnieku Jāni Kušķi

    Ir dienas gada ritumā, kad mēs domās un atmiņās, stāstos un vēstījumos, vairāk vēršamies pie kādas tēmas, par kuŗu citādi nedomājam tik daudz un dziļi. Tā ir Kaŗavīru tēma, kas tieši novembrī, Salnu mēnesī, Latvijas valsts īpaši svēto dienu laikā saasinās un spilgtinās. Novembrī svētam Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas pasludināšanas dienu. Tad atceramies vairāk kā citkārt mūsu kaŗavīrus un domājam arī varbūt par to, ka kaŗavīrs jau nav tikai kaŗā kaŗavīrs, bet arī miera apstākļos tāpat - ir un paliek kaŗavīrs ar savu nostāju, attieksmi pret valsti, zemi un ļaudīm.Kas ir latvju kaŗavīrs bijis reiz, un kas tas ir mūsdienās. Cik dzīva un mūžīga ir kaŗavīra dzīves māksla, domāšana, pasaules skats? 

    Latvju Dainās, atšķirībā no citu, arī līdzās baltu tautu ciltīm dzīvojošo cilšu un tautu kaŗa dziesmām un teikām, nav aprakstīti asiņaini cīņu skati. Mūsu Kaŗa Dainās sastopam vēstījumu par kaŗavīru audzināšanu, par brīdi pirms kaŗa, par gatavošanos kaŗam, došanos kaŗā un atgriešanos mājās. Tas, ka dziedāšana nes spēku, ir bijis zināms arī senlaiku kaŗavīriem. Par kaŗavīra dziesmas spēku stāsta kāds senlaiku hronists, kas aprakstījis senu kuršu cīņu ar dāņiem pie Jarmlokas zviedru krastā. Aprakstīta kauja, kuŗā kuršu kaŗa flote sastapās ar dāņu floti. Dāņi nav pazinuši tādas cīņas mākslas, kas bijušas zināmas kuršiem un cīņa sanākusi skarbāka, nekā tā no dāņu puses bija domāta. Nākot tumsai, kaŗavīri cīņu beidz, lai to atsāktu nākamajā dienā. Daudziem vēsturniekiem, kuŗi nepazīst tradīciju, var likties savādi tas, ka kurši visu nakti dziedāja kaŗadziesmas. Pastāv taču uzskats, ka naktī pirms kaujas būtu jāizguļas un jākrāj spēki. Bet senie baltu kaŗavīri it labi apzinājās to, ka spēka uzkrāšanas un koncentrēšanas veids ir tieši šāds: spēka dziesmu dziedāšana. Ir tik pašsaprotami, ka senajās kaŗavīru dziesmās nav skanējuši vārdi par palikšanu kaŗalaukā, bet tieši otrādi, tie vārdi, kuŗos ir gan spēks, gan ticība uzvarai, ticība atgriešanās notikumam, pārnākšanai no kaŗa 

    Gunta Saule

     

     

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (2)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook